Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq74> ?p ?o. }

• 1998_06_15_a-seq74 type Speech.
• 1998_06_15_a-seq74 number "74".
• 1998_06_15_a-seq74 date "1998-06-15".
• 1998_06_15_a-seq74 isPartOf 1998_06_15_a.
• 1998_06_15_a-seq74 spokenAs 46.
• 1998_06_15_a-seq74 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā gadā, pieņemot Saeimas lēmumu, mēs esam sapratuši, ka lauku attīstība ir kompleksa problēma, kur vienviet ir sakoncentrēti gan lauksaimniecības, gan sociālie, gan vides, gan veselības aizsardzības, gan izglītības, satiksmes, teritoriālās plānošanas un vēl citi jautājumi, ar kuriem nākas saskarties laukos. Mēs esam sapratuši, ka te nav runa tikai par kaut kādas cilvēku grupas labklājību, kuri vēlas dzīvot laukos. Lauku attīstība tādā vai citādā virzienā neizbēgami skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc arī šī programma, kas it kā paredzēta vienīgi laukiem un lauku iedzīvotājiem, galarezultātā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja tagadni, bet vēl jo vairāk - nākotni. Neskatoties uz to, ka programma nav visaptveroša un visus jautājumus izsmeļoša, ir pamats uzskatīt, ka šis dokuments ir būtiska sastāvdaļa jaunas izpratnes veidošanai sabiedrībā par lauku vietu valstiski risināmo jautājumu kontekstā. Tālākais valdības uzdevums ir programmu pilnveidot un to realizēt, taču ne tikai tas vien. Vienlaikus ir svarīgi arī izskaidrot šo programmu iedzīvotājiem, lai tā kļūst ikvienam saprotama. Tikai tad šis dokuments būs pilnasinīgs, kad tas būs pieņemts ne tikai Saeimā, bet arī sabiedrībā. Pirms mēs šodien ķeramies pie konkrētas programmas iztirzāšanas, vispirms būtu jānonāk pie vienotas domas programmas pamatjautājumā. Tas ir jautājums, kāds attīstības ceļš Latvijas laukiem būtu vispiemērotākais. Mēs esam apzinājušies, ka lauku attīstība nav tikai un vienīgi Latvijas problēma. Eiropeiskajā vērtību sistēmā lauki mūsdienās iegūst nozīmi kā dabiskās vides saglabāšanas iespējas, arī kā lokālās, etniskās kultūras augsne, nacionālo vērtību uzturēšanas garantija, un tāpēc Eiropas Savienības struktūrās lauku attīstība tiek uzskatīta par nopietnu problēmu, kurai jāpievērš pienācīga uzmanība. Latvija šajā ziņā nevarētu būt izņēmums. Lauku politikai valstī vajadzētu būt tādai, lai ikviens cilvēks, kurš vēlas atgriezties laukos, varētu tur dzīvot. Tātad par maksimālo programmu es izvirzītu pakāpenisku iedzīvotāju atgriešanos laukos, nodrošinot vienmērīgu Latvijas apdzīvotību visā tās teritorijā. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja Latvija kā teritoriāla vienība attīstās harmoniski. Pirmkārt, tas ir jautājums par nodarbinātību. Lauku attīstības programmā tā ir uzņēmējdarbības veicināšana, lai radītu jaunas darba vietas tiem cilvēkiem, kuri nevar nodrošināt savu eksistenci, nodarbodamies ar lauksaimniecību. Otrkārt, tā ir infrastruktūras veidošana laukos. Šīs neatrisinātās problēmas jau kļuvušas, kā mēs teiktu, par neatņemamu lauku dzīves sastāvdaļu, un tas ir pats galvenais, kas faktiski šodien lauku cilvēkus pret viņu pašu gribu izraida no laukiem. Daļa no jums, godātie deputāti, piedalījās akadēmiskajā konferencē par lauku attīstības programmu, kas notika pirms divām nedēļām Jelgavā Lauksaimniecības universitātē. Konference atzina par pareizu programmas pamatprincipu - nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp ekonomiku un sabiedrību, starp tirgus likumībām un valsts regulējošo lomu, starp laukiem un pilsētu. Daba un sabiedrība. Runājot par šodienas vajadzībām un nākotnes tiesībām, tika atbalstīta ideja, ka arī tirgus apstākļos lauku attīstības problēmu risināšanā nevar iztikt bez valsts regulējošās ietekmes, jo tikai tā var garantēt lauku attīstību visas sabiedrības interesēs. Domāju, ka, realizējot šos pamatprincipus vien, varētu iezīmēties pavērsiens uz labo pusi lauku problēmu risināšanā. Te savs vārds sakāms arī likumdevējiem. Taču mums ir jāsaprot, ka šis visai būtiskais finansu palielinājums lauksaimniecības subsidēšanai, ko valdība pieņēma iepriekšējā gadā, nespēj zemniekiem nodrošināt pienācīgu atbalstu. Subsidēšanas mērķis pašlaik ir nevis atbalstīt katru, kam pieder kāds zemes hektārs un mājlopi, bet gan veicināt lauksaimniecības attīstību kopumā, lai zemnieki ražotu starptautiskajā tirgū konkurētspējīgu produkciju. Mēs neesam tik bagāti kā citas attīstītās valstis, kas var atļauties maksāt saviem lauksaimniekiem kompensējošās subsīdijas. Tomēr es ceru, ka pienāks laiks, kad arī Latvijas zemnieki saņems atlīdzību par to, ka viņi dzīvo laukos un kopj lauku vidi. Sevišķi svarīgi tas būtu Latvijas nomalēs, pierobežas rajonos, apvidos, kas intensīvai lauksaimniecībai ir maz piemēroti. Saimnieciski mazaktīvo rajonu attīstībai pirmais impulss jau ir dots, nosakot īpaši atbalstāmos reģionus. Taču jāatzīst, ka līdz šim veiktie pasākumi vēl nav varējuši nodrošināt Latvijas novadu harmonisku attīstību, kaut arī ir izstrādāti pieņemami projekti. Projektu realizēšanai ir vajadzīgi līdzekļi. Valdībai ir jāgādā, lai reģionālās attīstības fondā līdzekļi būtu. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem šogad klāt nākusi jauna problēma. Neveiksmīgās valsts ārējās un iekšējās politikas dēļ radās sarežģījumi ar produkcijas realizāciju Austrumu tirgū. Valsts politikai ir jābūt tik elastīgai, lai šādos gadījumos allaž būtu iespējas kaut daļēji no valsts budžeta līdzekļiem kompensēt ārējos, no pašu ražotāju neatkarīgu, neprognozējamu iemeslu dēļ radušos zaudējumus. Tāpat kā kompensēt dabas stihijas nodarīto. Un nobeigumā gribu ierosināt priekšlikumus šim lēmuma projektam. 2. punktā vajadzētu uzdot Ministru kabinetam izstrādāt lauku attīstības programmas īstenošanas metodiku, kas balstītos uz ilgspējīgām programmām, to īstenošanai paredzot ilggadēju valsts budžeta finansējumu. Paldies par uzmanību!".
• 1998_06_15_a-seq74 language "lv".
• 1998_06_15_a-seq74 speaker Roberts_Dilba-1949.
• 1998_06_15_a-seq74 mentions Q822919.
• 1998_06_15_a-seq74 mentions Q211.
• 1998_06_15_a-seq74 mentions Q193089.
• 1998_06_15_a-seq74 mentions Q458.
• 1998_06_15_a-seq74 mentions Q179830.
• 1998_06_15_a-seq74 mentions Q12360039.