Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq6> ?p ?o. }

• 1998_06_15_a-seq6 type Speech.
• 1998_06_15_a-seq6 number "6".
• 1998_06_15_a-seq6 date "1998-06-15".
• 1998_06_15_a-seq6 isPartOf 1998_06_15_a.
• 1998_06_15_a-seq6 spokenAs 12.
• 1998_06_15_a-seq6 spokenText "Godātie deputāti! Es esmu ļoti priecīga, ka man ir dota iespēja izteikt savu viedokli mazliet saistībā ar lauku attīstības programmu un ar kultūras vietu tajā, jo būtībā šajā ļoti nozīmīgajā un, es domāju, arī valstiski nozīmīgajā dokumentā beidzot pirmo reizi saistībā ar laukiem ir ierādīta vieta arī kultūrai. Tomēr es gribu uzsvērt tādu būtisku momentu. Te tiek runāts par lauku attīstības programmu, tiek runāts par lauku ekonomisko vidi, pieminot tikai dažkārt, labākajā gadījumā, izglītību, būtībā absolūti un pilnīgi aizmirstot tomēr kultūru. Te es gribu teikt, ka reiz mēs jau runājām par lauku attīstības programmu, un es domāju, ka tā ir jāvērtē no lauku ekonomiskās vides un kultūrvides attīstības viedokļa. Un tas ir tas, ko es gribētu šeit uzsvērt un atgādināt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka principā lauku attīstības problēmas un lauku attīstības perspektīvas ir jāskata tādā saistībā, ko tad nozīmē attīstība un kāda loma tajā ir kultūrai. Es gribu teikt, ka kultūrai šajā gadījumā ir ārkārtīgi liela nozīme, jo pirmām kārtām, lai gan tas varbūt ir ārkārtīgi vispārīgs līmenis, kultūra cilvēkiem tomēr dod cerības, un neaizmirsīsim to, ka šobrīd lauku vidē bieži vien cilvēkiem cerību kā tādu vispār nav, jo nav nākotnes perspektīvas. Kultūra ir tā, kas dod šo perspektīvas izjūtu un iesaistītības sajūtu. Otrkārt tas, par ko agrāk netika runāts, - kultūra ir ļoti būtisks ekonomiskais un ražošanas aspekts, ko šobrīd mēs sākam aptvert. Tikai mēs! Lai gan būtībā arī Eiropas Savienības valstis šobrīd apzinās, ka kultūra ir būtisks ekonomikas, ražošanas un valsts tautsaimniecības aspekts. Lielākās Eiropas Savienības valstis šobrīd gatavo jau ziņojumus par kultūrsaimniecisko aspektu. Tieši tādā pašā veidā mēs esam iecerējuši tālāko sadarbību konkrēti ar Kultūras ministriju, veidojot šo apakšprogrammu un balstoties uz citiem konkrētiem projektiem. Šeit es gribu teikt, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai nozaru ministrijas kopā ar pašvaldībām... tas jau ir tas, par ko šeit pieminēja arī iepriekšējais runātājs... lai nozaru līmenī varētu tālāk sabalansēt plānošanu jau konkrētajā pašvaldības teritorijā un konkrēto projektu līmenī, un tātad te būtu nepieciešama sadarbība ar pašvaldībām. Mums būtu nepieciešams konkretizēt tālākajā attīstības programmas gaitā arī jautājumu par kultūras centriem mūsu laukos, jo tie nav tikai tautas nami vai kultūras nami, kā mēs esam pieraduši uzskatīt, bet pēdējā laikā par tādiem ļoti nozīmīgiem kultūras centriem izvirzās arī skola, bibliotēka un baznīca. Es domāju, ka šīm trim institūcijām ir jābūt arī attiecīgi iesaistītām šīs programmas kopējā izpildē. Tātad jautājums par kultūras centru formulējumu un finansējumu paliek joprojām aktuāls, tāpēc es šeit gribu izvirzīt jautājumu arī par to, vai lauku attīstības programma pēc valsts budžeta sadales tiks tālāk sadalīta attiecīgi pa ministrijām un atkal nonāks nozaru pārraudzībā vai tomēr lauku attīstības programmai būtu vajadzīgs kopējs finansējums, un tad apakšprogrammas paliktu vienas nozares pārraudzībā. Tas ir viens ļoti būtisks aspekts, jo citādi nozaru līmeni, tas ir, nacionālo līmeni, mēs nevarēsim sasaistīt kopā ar vietējo un projektu līmeni. Un pēdējais, ko es gribēju pateikt, ir tas, ka tā nav tikai tāda runāšana teorētiskā līmenī. Kultūras ministrija ir jau veikusi sadarbību konkrētos projektos, un es gribu jums minēt vienu, par kuru jums varbūt nav zināms. Ir izveidojies sadarbības līgums Daugavas ielejas, Pļaviņu un Skrīveru kultūrvēsturiskajā teritorijā, kur Kultūras ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un 12 pašvaldības kopā ar dažādām sabiedriskajām institūcijām un arī citām valsts institūcijām ir uzsākušas ļoti lielu šīs kultūrvēsturiskās teritorijas apguvi, iesaistot tajā gan vietējos biznesa cilvēkus, gan dažādas uzņēmējsabiedrības, gan arī kultūras projektus. Es domāju, ka tas ir tieši tas ceļš, kas būtu ejams, jo neviens kultūrvēsturiskais piemineklis vai kultūrvēsturiskais mantojums kopumā netiks apgūts, ja tam nebūs reālas, loģiskas un funkcionālas atdeves. Un tā ne vienmēr ir tikai kultūras funkcija, ne vienmēr kultūrvēsturiskajā mantojumā ir jābūt muzejam, tās var būt arī dzirnavas, kas ir izmantojamas reālam darbam, bet kur klāt ir arī šī izglītošanas un šī kultūras funkcija. Tieši tādu ceļu mēs pašreiz ejam šajā minētajā Daugavas ielejas, Pļaviņu un Skrīveru projektā, un es domāju, ka tas varētu būt viens no tādiem pilotprojektiem, uz kuru skatoties, mēs varētu domāt arī par tālāko plānošanu. Un visbeidzot pēdējais, ko es gribu pateikt. Ārkārtīgi būtisks tomēr ir tas, ko jau pašā sākumā pieminēja Gorbunova kungs. Pašreiz lauku attīstības programmai vēl izpētes - šā zinātniski teorētiskā līmeņa daudzums ir absolūti nepietiekams. Ir ļoti nepieciešams, lai zinātnieki, sociologi kopā ar pašvaldību institūciju un kultūras institūciju pārstāvjiem varētu reāli fiksēt situāciju un izdarīt secinājumus, jo mums šobrīd absolūti pietrūkst metodikas un jebkāda principiāli objektīva vērtējuma, lai pirmām kārtām apzinātu kultūras situāciju un izdarītu secinājumus saistībā ar lauku attīstības un lauksaimniecības kā ražošanas nozares attīstību. Paldies par uzmanību!".
• 1998_06_15_a-seq6 language "lv".
• 1998_06_15_a-seq6 speaker Ramona_Umblija.
• 1998_06_15_a-seq6 mentions Q193089.
• 1998_06_15_a-seq6 mentions Q458.
• 1998_06_15_a-seq6 mentions Q47182.
• 1998_06_15_a-seq6 mentions Q1419663.
• 1998_06_15_a-seq6 mentions Q23826411.