Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq4> ?p ?o. }

• 1998_06_15_a-seq4 type Speech.
• 1998_06_15_a-seq4 number "4".
• 1998_06_15_a-seq4 date "1998-06-15".
• 1998_06_15_a-seq4 isPartOf 1998_06_15_a.
• 1998_06_15_a-seq4 spokenAs 144.
• 1998_06_15_a-seq4 spokenText "Godāto sēdes vadītāj! Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es tiešām gribēju lūgt 15 minūtes, jo pašā pēdējā mirklī es tiku brīdināts, ka es runāšu debatēs un ka man dotas tikai 5 minūtes. Es ļoti pateicos sēdes vadītājam. Mani tiešām Ministru prezidents lūdza, lai es ziņotu par šo programmu kā Ministru kabineta pārstāvis. Sākt es gribētu ar to, ka nereti lauku attīstība tiek uzskatīta par sinonīmu lauksaimniecības attīstībai. Gribu uzsvērt, ka lauksaimniecība ir pati būtiskākā darbības sfēra laukos, taču ne vienīgā. Turklāt lauku attīstības programma nebūt nepretendē uz to, ka tā varētu aizstāt dažādu nozaru attīstības programmas vai koncepcijas. Latvijas lauku attīstības programma ir mēģinājums skatīt lauku attīstības problēmas kopumā, kopsakarībās, rēķinoties ar Latvijas dabas un sociāli ekonomisko apstākļu dažādību. Tas ir pirmais ministriju horizontālās sadarbības mēģinājums. Latvijas lauku attīstības programma tika sagatavota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, sadarbojoties ar Zemkopības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Labklājības un Kultūras ministriju, Pasaules bankas Lauku attīstības projekta vadības vienības pārstāvjiem, zinātniekiem, pašvaldībām un citām Latvijas lauku attīstībā ieinteresētām institūcijām. Latvijas lauku attīstības programma tātad ir akceptēta Ministru kabinetā, publicēta “Latvijas Vēstnesī”, tā ir izsūtīta visiem Latvijas pagastiem, mazpilsētām, rajonu padomēm, ar to ir iepazīstināti visi interesenti. Šo dokumentu kopā ar lauksaimniecības attīstības koncepciju un mežu politiku 29. maijā apsprieda Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija un Latvijas Lauksaimniecības universitāte savā akadēmiskajā konferencē. Abas institūcijas pēc konferencē izteiktajām atziņām ir iesniegušas oficiālu atzinumu par šo programmu, kura ir arī pavairota un izsniegta šeit sēdē. Bez tam lauku attīstības programma pirms divām dienām tika apspriesta arī Latvijas reģionālās attīstības padomes paplašinātā sēdē, aktīvi piedaloties pašvaldību vadītājiem. Par Latvijas lauku attīstības programmas uzbūvi un saturu. Programma sākas ar īsu Latvijas lauku stāvokļa raksturojumu un lauku attīstības politikas vispārējām nostādnēm. Tātad valdība ir akceptējusi lauku attīstības politikas vispārējās nostādnes, kuras balstās uz to, ka brīvais tirgus, kurā darbojas un sacenšas dažādas organizācijas, grupas un indivīdi, dod spēcīgu impulsu lauku uzņēmējdarbībai, daudzveidīgai saimniekošanai un ir neapšaubāms priekšnoteikums lauku uzplaukumam. Tomēr brīvais tirgus nevar atrisināt visas lauku problēmas un nemazina nepieciešamību pēc valsts regulējošās lomas. Par to liecina arī Eiropas Savienības lauku un reģionālās attīstības politika. Un līdz ar to lauku attīstības politikas filozofiskais pamats ir ideja par līdzsvarotu ekonomiku, sabiedrību, brīvā tirgus likumiem, valsts regulējošo lomu attiecībā uz laukiem, pilsētām, dabu. Par šodienas vajadzībām un nākotnes paaudžu tiesībām. Kādi tad ir Latvijas lauki? Es domāju, ka Ministru prezidents savā uzrunā jau raksturoja situāciju, kāda ir mūsu laukos. No šīs situācijas analīzes, kas programmā, protams, ir pilnīgāk atainota, izriet mērķi, kurus gribam sasniegt ar šo programmu. Pirmkārt, gribam kāpināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju un iespējas eksportēt saražoto produkciju. Otrkārt, ir ļoti svarīgi atbalstīt alternatīvus saimniekošanas veidus, jo tie rada jaunas darba vietas un dažādo laukus. Tikpat svarīgi ir kapitālieguldījumus vairāk virzīt uz laukiem un uz lauku infrastruktūras attīstību. Ne mazāk svarīgi ir sagatavot laukus Eiropas Savienības strukturālo un kohēzijas fondu līdzekļu izmantošanai. Programmā minēti arī citi mērķi. Trešā nodaļa ir, manuprāt, vissvarīgākā un visapjomīgākā, tā satur galveno rīcības programmu izklāstu. Jāuzsver, ka šīs paredzētās rīcības programmas balstās uz situācijas analīzi un izpratni par to, kāda šī situācija bija 1998. gada sākumā. Tieši tādēļ rīcības programmas ir atvērtas. Visas 19 rīcības programmas var grupēt četrās apakšgrupās. Vienu grupu veido rīcības programmas, kas saistās ar galvenajām lauksaimniecības nozarēm. Zemkopības ministrijā katrai no nozarēm top atsevišķa programma, te tās parādās saīsināti. Otru grupu pārstāv programmas, kas veltītas uzņēmējdarbības attīstībai un nodarbošanās veidu dažādošanai laukos. Trešajā grupā var apvienot programmas, kas attiecas uz lauku vidi, tās veltītas lauku dabas ainavas, kultūrvides kopšanai un saglabāšanai, infrastruktūras attīstībai un lauku apdzīvojuma attīstībai. Ceturtajā grupā ir programmas, kas vistiešāk skar cilvēkus ikdienā, tie ir izglītības, kultūras un veselības aizsardzības jautājumi. Jāatzīmē, ka Latvijas lauku attīstības programmas apspriešanas gaitā visvairāk piezīmju izpelnījās tieši šis programmu bloks. Tas ir pamatoti, jo pašreiz piedāvātajās rīcības programmās dažas atbildīgās ministrijas vēl nebija saskatījušas iespējas skaidri formulēt lauku problēmas, kas ietilpst to kompetencē. Piemēram, Labklājības ministrija uzskata, ka lauku cilvēku veselības aprūpes jautājumi tiks iestrādāti valsts kopējā veselības aprūpes reformas projektā un ka tādēļ nav nepieciešams īpaši uzsvērt lauku problēmas. Arī izglītības sistēmas reformas un attīstības jautājumi nav risināti, ņemot vērā skolu teritoriālo piesaisti laukiem vai pilsētām. Kultūras ministrija savukārt vēlas aktīvi veidot laukos kultūrpolitiku, kura tiks tālāk iestrādāta vairākās programmās. Apspriežot Latvijas lauku attīstības programmu paplašinātā Reģionālās attīstības padomes sēdē, daži pašvaldību vadītāji izteica piezīmi, ka tad, ja lauku pašvaldības saņemtu pietiekami daudz finansējuma, tādas lauku attīstības programmas nemaz nevajadzētu. Patiesi, līdzekļu trūkums pagastos liedz vajadzīgo sociālo aprūpi, skolas un ambulances netiek savlaicīgi un pienācīgi remontētas. Bet, lai remontētu skolu, ambulanču, lauku slimnīcu jumtus, nav vajadzīga nekāda programma, ir jāpalielina valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Es ceru, ka 1999. gada budžetā šī atziņa gūs atbalstu, kaut gan apzinos, ka to varēs izdarīt tikai tad, ja kādai citai sfērai samazinās finansējumu. Un tad diemžēl nākas secināt, ka nodokļu bāze, ņemot vērā iedzīvotāju mazo skaitu valstī, ir nepietiekama, lai attīstītu visu valstij nepieciešamo armiju, policiju, tiesas, prokuratūru, zinātni, izglītību, kultūru, medicīnu, vides aizsardzību, valsts pārvaldi un citas jomas. Tieši šo ierobežoto resursu dēļ ir nepieciešama programma, lai mēs tos līdzekļus ieguldītu mērķtiecīgāk, lētāk un efektīvāk. Uzsākot Latvijas lauku attīstības programmas izstrādi, es uzskatīju, ka mēs nevaram atļauties ilgu un visaptverošu pētniecības darbu. Bija nepieciešams operatīvi izanalizēt esošo situāciju, izvirzīt mērķus, kā arī noteikt konkrētu rīcību un atbildību šo mērķu sasniegšanā, un bija jāparedz nepieciešamie finansēšanas mehānismi. Tas ir galvenais. Tieši šis pēdējais jautājums ir īpaši svarīgs, ja mēs gribam Latvijas lauku attīstības programmu saukt par rīcības programmu. Kādēļ, izstrādājot Latvijas lauku attīstības programmu, izvēlējāmies tādu veidu kā rīcības programmas? Tādēļ, ka rīcība ir tā, kas sasaista vispārējā attīstības mērķa ideju ar dzīves realitāti. Un tas ļauj reālāk spriest par to, kas darāms Latvijas lauku attīstībā, kā to izdarīt, cik ilgs laiks un kādi līdzekļi būs vajadzīgi vismaz tuvāko mērķu sasniegšanai. Savā ziņojumā es gribētu runāt par praktiskām lietām, kuras izriet no Latvijas lauku attīstības programmas. Vispirms - par to, uz kā jābalstās lauku attīstībai, vai arī par to, kuri būs tie faktori, kas pozitīvi ietekmēs lauku attīstību. Pirmkārt, protams, jārunā par tradicionālo lauksaimniecisko ražošanu - augkopību, lopkopību, zivsaimniecību, mežkopību. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi lauksaimniecības attīstības koncepciju. Saeima ir pieņēmusi Lauksaimniecības likumu, kurš paredz subsīdijas 3% apmērā no kopbudžeta. Tas ir reāls valsts atbalsts, un līdz ar to tā ir arī reāla lauksaimniecības politika. Protams, diskutējams ir jautājums par šo subsīdiju apmēru vienam saņēmējam un par to, cik lielā mērā tas veicina lauksaimniecības attīstību. Tomēr, balstoties tikai uz lauksaimniecisko ražošanu, par ko šeit runāja arī Ministru prezidenta kungs, mēs nevaram atrisināt visas lauku problēmas. Viena no galvenajām ir šāda: cik cilvēkiem laukos darbu dos lauksaimnieciskā ražošana? Zemkopības ministrija savā koncepcijā min skaitļus: līdz 2003. gadam zemnieku saimniecību skaits samazināsies no 96 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem, un lauksaimniecībā nodarbināto skaits - no 167 tūkstošiem līdz 40 vai 50 tūkstošiem. Kaut arī šī apgalvojuma pamatotība ir apšaubāma, tomēr ir skaidrs, ka, modernizējoties lauksaimnieciskajai ražošanai, lielam cilvēku skaitam būs līdztekus šai nodarbei jāatrod citi - alternatīvi - saimniekošanas veidi. Un, lai arī kādus citus mērķus izvirzītu lauku attīstībai, ir skaidrs viens - tos varēs sasniegt tikai tad, ja lauku cilvēkiem būs iespējas strādāt un gūt ienākumus. Tāpēc es personīgi gribētu runāt par uzņēmējdarbības veicināšanu laukos un sākt ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, tas ir, ar lauku infrastruktūru. Latvijas lauku attīstības programmā ir pievērsta liela uzmanība lauku infrastruktūras attīstībai, it sevišķi lauku ceļiem. Lauku ceļu uzlabošana ir pirmais reālais Latvijas lauku attīstības programmas īstenošanas solis. Satiksmes ministrija ir izstrādājusi apakšprogrammu pēc klasiska principa - analīze, rīcība, finansu mehānisms. Izmantojot šo situāciju, es gribētu pateikties visiem Saeimas deputātiem, kuri nobalsoja par finansējumu, daļu no akcīzes ieņēmumiem novirzot lauku ceļu uzlabošanai. Iesākumam tā nav maza summa - apmēram 12 miljoni gadā. Ja tagad katrs, kas brauc pa maģistrālām tranzīta šosejām Latvijā, var teikt, ka, progress, kaut arī neliels, ir jūtams, tad es ceru un pat varu apgalvot, ka to pašu pēc gada vai diviem varēs teikt arī par lauku ceļiem. Ja mēs turpināsim konsekventi īstenot šo programmu. Pie faktoriem, kas veicina uzņēmējdarbību un uzlabo dzīves līmeni ciematos un mazpilsētās, noteikti jāmin ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana. Bez attīrīšanas iekārtām nevienu nopietnu investīciju piesaistīt nevar. No mūsu viedokļa, mazpilsētas, lauku ciemati - tā ir kopējā lauku vide. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi šim nolūkam speciālas programmas, un - pats galvenais - jau ir iegūta laba pieredze šāda projekta īstenošanā. Tuvākajos gados ir visas iespējas divdesmit sešās mazpilsētās rekonstruēt ūdensapgādi un notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Arī tā, manuprāt, ir ļoti konkrēta valdības politika un konsekventa tās īstenošana. Kā atceramies, apmēram tajā pašā laikā, kad Saeima pieņēma lēmumu uzdot valdībai izstrādāt lauku attīstības programmu, Pasaules Banka piedāvāja finansēt lauku attīstības projektu Latvijā. Pasaules Banka jau ir guvusi mūsu valstī pozitīvu pieredzi saistībā ar tā saukto lauku kredītu, kur Pasaules Bankas aizdotā nauda tika izmantota ļoti veiksmīgi. Attiecībā uz jauno kredītu lauku attīstības projektam Pasaules Banka vēlējās, lai tas balstītos uz valdības apstiprinātu Latvijas lauku attīstības programmu. Programma tātad ir tapusi. Pasaules Bankas eksperti un vadība to ir augstu novērtējuši, un nu jau ir parakstīts arī protokols par līguma nosacījumiem, ar kādiem Pasaules Banka ir gatava finansēt Latvijas lauku attīstības projektu 25 miljonu ASV dolāru apjomā. Tas būs pirmais Pasaules Bankas finansētais lauku attīstības projekts Austrumeiropā. Valdība aizņemas šo naudu uz 17 gadiem, ar tā saukto četru gadu saudzēšanas periodu. Šī nauda tiek izvietota Latvijas bankās, kuras kreditē lauku uzņēmējus. Latvijas Hipotēku un zemes banka un Unibanka jau ir oficiāli pieteikušās uz šo naudu. Tādu vēlmi ir izteikusi arī banka “Parex”. Ļoti būtiski ir tas, ka tiks kreditēts lauku attīstības projekts kopumā. Līdz ar to varam runāt par lauku attīstības veicināšanas sistēmas veidošanos, jo projekts paredz pirmām kārtām uzlabot lauku attīstības politikas veidošanu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, uzlabot banku kreditēšanas sistēmu un finansēšanas mehānismu laukos, organizēt un apmācīt vietējās lauku iniciatīvas grupas. Projekts paredz arī zemes īpašuma tiesību sistēmas tālāku sakārtošanu un zemes tirgus veicināšanu. Bet, manuprāt, ļoti būtiski ir tas - un tas tā ir pirmo reizi -, ka lauku attīstības projektā speciāli līdzekļi paredzēti tā saucamās “B” grupas finansēšanai. Tie ir mazturīgie lauku iedzīvotāji, kuriem šodien neviena Latvijas banka aizdevumus neizsniedz un neizsniegs, jo viņiem nav nopietna ražošanas potenciāla, ar ko varētu atpelnīt kredītu, un tāpat nav arī nopietnas mantas, ko ieķīlāt. Lauku attīstības projekts paredz, ka attiecīgajā bankā viņiem jāiesniedz dzīvotspējīga ideja un tad viņi saņems aizdevumu 2000 līdz 3000 latu apmērā, par pieņemamiem procentiem. Likme varētu būt apmēram 10%. Turklāt, ja šis lauku iedzīvotājs īstenos savu projektu veiksmīgi, tad 30% no aizdevuma viņam apmaksās valdība. Latvijas Hipotēku un zemes banka realizē izmēģinājuma projektus, un, balstoties uz minētajiem noteikumiem, jau ir izsniegti aizdevumi 60 projektiem. Tātad jau ir vērojama lauku cilvēku iniciatīva, un tas ir ļoti apsveicami. 3000 latu - tā ir summa, kas vienam cilvēkam faktiski ir nepieciešama uzņēmējdarbības uzsākšanai. Faktiski tas ir tieši tik, cik maksā vienas jaunas darba vietas radīšana. Tātad tā ir nepieciešamā summa, lai cilvēks pats sevi varētu nodrošināt ar darbu. Ko cilvēki ir izvēlējušies šajos 60 projektos? Viņi vēlas pirkt motorzāģus, instrumentus būvdarbu veikšanai, remontēt telpas dažādu pakalpojumu sniegšanai, pirkt sēklas materiālu, ierīkot augļu dārzus, pirkt lietotu tehniku vai inventāru, ierīkot veļas mazgātavas, kokapstrādes cehus taras dēlīšu ražošanai un tā tālāk. Protams, mēs negaidām, ka, īstenojot šo projektu, būs tūlītējs lauku uzplaukums. Mazturīgu cilvēku laukos ir ļoti daudz. Viņu ir pat vairākums. Bet ar kaut ko ir jāsāk. Ļoti svarīgi, ka, piedāvājot šādu iespēju, valdība atbalsta ne tikai lielražotājus; atbalsta tieši mazturīgo cilvēku iniciatīvu, un tas, cerams, mazinās apātiju laukos un veicinās attīstību. Par programmas turpmāko attīstību. Šī programma, neraugoties uz visām tās nepilnībām un trūkumiem, tomēr ir nacionāla līmeņa programma, un tai ir jābūt par pamatu konkrēta projekta izstrādei vietējā līmenī. Kā tas jau izskatās pagasta līmenī? Pašvaldību vadītāji, analizējot šo programmu, minēja piemēru. Izstrādājot kāda pagasta attīstības plānu, pagastā tiek, piemēram, apsvērta iespēja uzbūvēt mazu hidroelektrostaciju. Dīķu sistēma ļautu nodarboties ar zivsaimniecību, varētu ierīkot tūrisma, atpūtas vietas pie ezeriem un dīķu krastos. Šos cilvēkus tātad interesē attiecīgā sadaļa programmā, lai uzzinātu valdības politiku mazo hidroelektrostaciju jomā, zivsaimniecībā vai tūrismā. Tas, protams, ir tikai viens piemērs. Diemžēl ne visas programmas sadaļas var kalpot par nopietnu orientieri vietējiem projektiem. Protams, ļoti svarīgi, kādā līmenī atrodas plānošana mūsu valstī gan ministriju, gan reģionu, gan pagastu līmenī. No reģionālās attīstības viedokļa, būtiski ir uzsvērt, ka lauku attīstības problēmas vienmēr ir saistītas ar teritoriju un reģionu īpatnībām, to attīstības iespējām un arī ierobežojumiem. Tāpēc lauku attīstības plānošana vienmēr ir vispārējās attīstības plānošanas organiska sastāvdaļa. Var teikt, ka lauki šajā gadījumā kalpo par prizmu, caur kuru labāk saskatāmas katras vietas vai reģiona īpatnējās problēmas. Tās savukārt risināmas pagastu vai rajonu attīstības plānos un teritoriju plānojumos. Ar to es gribu uzsvērt pašvaldību lielo lomu attīstības, arī lauku attīstības, plānošanā. Nedaudz par situāciju attīstības plāna izstrādē. Pašreiz ir radīti juridiski un finansiāli priekšnoteikumi plānošanas darba aktivizēšanai gan pagastos, gan pilsētās, gan rajonos. Ministru kabinets ir apstiprinājis nacionālā plānojuma koncepciju, ko ļoti gaidīja tieši pašvaldības. Tāpat ir pieņemti jauni teritoriālās plānošanas noteikumi. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau otrajam lasījumam ir sagatavojusi valdības iesniegto Teritoriālās attīstības plānošanas likuma projektu. Tas viss ļaus noteikt kompetences sadalījumu un atbildību plānošanā, arī ierobežojumus un nosacījumus. Ar Saeimas atbalstu jau vairākus gadus plānošanai vietējā līmenī tiek piešķirtas mērķdotācijas, ir notikuši semināri, kas devuši iespēju dalīties pieredzē. Īpaši noderīga šī pieredze būs tām pašvaldībām, kuras tikai gatavojas sākt attīstības plānošanas darbus, un ļaus tām rīkoties efektīvāk un izvairīties no kļūdām. Pirmie attīstības plānošanas darba rezultāti liecina, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība plānošanas kvalitātei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir uzsākusi apkopot pašvaldību līdzšinējo pieredzi, un pirmie metodiskie materiāli visdrīzākajā laikā nonāks pašvaldību rīcībā. Pagastu un rajonu attīstības plānos līdz šim pārāk maz uzmanības veltīts zemes izmantošanas stratēģiskajiem jautājumiem, apdzīvojuma un ceļu tīklu attīstības iespēju analīzei, vides aizsardzībai plašākā nozīmē, tajā skaitā lauku ainavu un vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un izmantošanai. Zemes izmantošanas politikas diemžēl nav arī valsts mērogā. Tāpēc nacionālo plānojumu uzsākam tieši ar valsts teritorijas izmantošanas analīzi. Turklāt gribētos īpaši uzsvērt, ka šī darba veikšanai mums nav pieejams nebeidzams laika limits. Ir jārīkojas, protams, pārdomāti un mērķtiecīgi, bet kavēties vai vilcināties arī nedrīkstam, jo attīstības plāni un teritorijas izmantošanas perspektīva ir būtisks priekšnoteikums integrācijai Eiropas Savienībā. Visbeidzot īsi par vienu mazāk skartu attīstības plānošanas aspektu. Jāatzīst, ka plānošana, tāpat kā citi sabiedrības attīstības procesi valstī, vēl nav pietiekami efektīvi strukturēta. Daudzmaz ir noformējies nacionālais līmenis, kad top koncepcijas, tiek izstrādātas politikas un pieņemti lēmumi. Šie lēmumi un dokumenti lielā mērā attiecas uz apakšējo, taču visbūtiskāko rīcības līmeni, proti, uz iniciatīvas pilniem cilvēkiem, kuriem ir idejas un vēlēšanās aktīvi rīkoties, lai uzlabotu savu labklājību. Tomēr jāsecina, ka pa vidu šiem abiem līmeņiem notiek procesi, kurus zināmā mērā varētu salīdzināt ar Brauna kustību. Saikne starp abiem līmeņiem vēl ir neskaidra, starplīmeņi nav pietiekami skaidri atpazīstami. Par tālāko rīcību. Kā jau iepriekš atzīmēja, pašvaldības ir iepazīstinātas ar lauku attīstības programmu un ir izteikušas savas piezīmes, kuras tiks ņemtas vērā, tālāk pilnveidojot programmu. Saeima ir šīs programmas izstrādes iniciatore. Pašreiz Saeima ir programmas vērtētāja un politisko lēmumu pieņēmēja. Es gribu pateikties Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem, kuri divas reizes izskatīja šo programmu un izteica būtiskus priekšlikumus. Ja tiks pieņemts Saeimas politisks lēmums - īstenot un pilnveidot lauku attīstības programmu, tad ir pilnīgi reāli mēneša laikā, ņemot vērā šīs valdības pilnvaras, programmu būtiski pilnveidot un īstenot tālāk. Ministrijas savukārt darbosies pie atsevišķu mērķprogrammu izstrādāšanas un īstenošanas. Programmas pēdējā nodaļa veltīta tieši tās turpmākā izvērsuma iespējamajai analīzei. Programmu metode ir viena no efektīvākajām metodēm attīstības plānošanā, jo tā dod iespēju izstrādāt konkrētus projektus. Mūsu budžeta veidošanas prakse parāda, kā piesaistīt konkrētus finansu līdzekļus. Taču vēlreiz gribu pasvītrot, ka programmu metodei ir jābūt līdzsvarotai ar teritoriju attīstības plāniem, tādēļ lauku attīstības veicināšanā, kā arī konkrētu programmu īstenošanā, kā jau teicu, aizvien lielāka nozīme būs pašvaldībām. Apkopojot priekšlikumus, mēs apzināmies arī programmas nepilnības, un īsi tās varētu raksturot tā, ka programmas tālākās izstrādes un realizācijas gaitā ir jāpāriet no sektoru pieejas uz reģionu pieeju. Pēc nozaru principa veidotās programmas struktūra ir jāsasaista ar pašvaldību uzdevumiem. Īpaši vērā ņemami ir ierosinājumi par konsultatīvās palīdzības uzlabošanu, par pieaugušo izglītības uzlabošanu laukos, par inovāciju jeb jaunievedumu popularizēšanu, balstoties uz piemēriem un veidojot īpašus demonstrējošus projektus vai saimniecības. Tas ir plašs darbalauks, kurā īpašu vietu varētu ieņemt nevalstiskās organizācijas - skolas, to skaitā augstskolas, profesionālās apvienības. Godātie deputāti! Īstenot šo programmu nozīmē ne tikai to izstrādāt un popularizēt, bet gan arī to finansēt. Ja ministrijas savos budžetos lauku programmas neuzskatīs par prioritārām vai vismaz līdzvērtīgām, tad īstenošana izpaliks. Es ļoti ceru, ka jau 1999. gada budžetā tā tas nebūs. Valdība ir spērusi pirmo soli un, cerams, vienlaikus arī pareizo soli lauku problēmu apzināšanā un risināšanā. Sagaidāms, ka deputātu vairākums to atbalstīs, vienlaikus, protams, to konstruktīvi analizējot un kritizējot. Paldies par uzmanību!".
• 1998_06_15_a-seq4 language "lv".
• 1998_06_15_a-seq4 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q822919.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q211.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q193089.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q458.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q202162.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q30268570.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q1419663.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q1342858.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q1092499.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q2033921.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q7164.
• 1998_06_15_a-seq4 mentions Q27056014.