Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq37> ?p ?o. }

• 1998_06_15_a-seq37 type Speech.
• 1998_06_15_a-seq37 number "37".
• 1998_06_15_a-seq37 date "1998-06-15".
• 1998_06_15_a-seq37 isPartOf 1998_06_15_a.
• 1998_06_15_a-seq37 spokenAs 38.
• 1998_06_15_a-seq37 spokenText "Godātie deputāti! Es domāju, ka lauku ļaudis šodien var atzinīgi novērtēt to, kas ir padarīts, lai šo jautājumu izkustinātu, kā inženieri saka, no apakšējā “nāves punkta”. Tālāk sekos tas darba cikls, kurā varēsim sākt domāt, kā darīt un ko darīt. Novērtējot galīgi šo darbu, kas padarīts kopš pagājušā gada 10. septembra, galīgi nepareizi būtu sacīt, ka tas ir bijis tukšs darbs. Tā tas nav! Koncepcija ir, konceptuāli jautājumi ir izvirzīti, un tas jau liek kaut ko secināt. Mēs varam secināt, kā darbs ir virzāms tālāk. Bez šaubām, nav izpildīts pagājušogad pieņemtais lēmums, kurš uzdeva izstrādāt pašreizējā stāvokļa novērtējumu, ilgtermiņa mērķus un uzdevumus... Kas attiecas uz problēmām, kuras ir ietvertas šajā attīstības programmā, metožu un līdzekļu kritisko sociālo un ekonomisko situāciju novēršanai tajā nav - vai nu nav nemaz, vai arī tie ir skarti tikai virspusēji. Tāpat šinī koncepcijā nav daudz tādu jautājumu kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas budžeta līdzekļu sadalīšana, kā kreditēšanas mehānisma pilnveidošana, un tā tālāk, un tā tālāk. Tas jau ir jautājums, pie kā ir jāstrādā. Gribu pateikt to, ka Zemkopības ministrijas izstrādātajā lauku attīstības koncepcijā šie jautājumi ir ietverti ļoti virspusēji, šo jautājumu risinājumi ir pilnveidojami... tie būtu vēl jāpilnveido un būtu jāpieliek klāt risinājuma mehānisms. Kāda ir lauksaimniecības situācija? Jāteic, ka ir pirmās iezīmes, ka lauksaimniecība ir spērusi pirmos soļus atsevišķu produkcijas veidu ražošanas palielināšanā. Ekonomiskā situācija laukos tomēr ir kritiska. Jāņem vērā kaut vai tas, ka, pēc lauksaimnieciski ekonomiskā kopaprēķina, lauksaimnieciskās produkcijas novērtējums, galarezultāta novērtējums, ir pēdējā gadā samazinājies par 2%, bet izlietoto resursu un pakalpojumu kopvērtība ir pieaugusi par 10%. Paskatieties - starpība ir 12%! Tas nozīmē, ka atsevišķas saimniecības ir uz bankrota robežas. Tāda ir situācija. Pagājušajā gadā par 5,6% ir samazinājusies samaksa par realizēto produkciju. Tas ir ļoti nelabvēlīgi. Pavērtēsim tālāk! Kādi ir ienākumi uz vienu nodarbināto? Un uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru? Pēdējos trijos gados tā līkne iet uz leju abos rādītājos. Trijos gados ienākumi uz vienu nodarbināto - tie praktiski ir lauksaimniecībā nodarbināto ģimenes ienākumi - ir no 678 latiem samazinājušies līdz 489 latiem gadā. Un pēdējā gadā šis kritums ir 20%. Pavērtējiet, cik viena ģimene gadā nopelna! Un, kas attiecas uz to, ka pagājušajā gadā ieņēmumi par 4,23 latiem pārsniedza izdevumus, parēķiniet: 20 hektārus lielai saimniecībai tie ir 80 lati. Ko ar 80 latiem var izdarīt? Jāsaka, ka, izanalizējot gan šīs problēmas, gan arī Zemkopības ministrijas programmu, gribētos pateikt, ka akcents tomēr ir jāliek uz to, ka vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir jādzīvo laukos. Jādara viss iespējamais (izpildes mehānismā tas ir jāiestrādā), lai laukos iedzīvotāju skaits nevis samazinātos, bet pieaugtu. Kā to izdarīt, tas ir diskutējams jautājums, bet katrā ziņā jāsāk ar jauniešiem. Nevar pieļaut jauniešu aizplūšanu no laukiem. Ir jādara viss iespējamais, lai jauniešiem palīdzētu iesakņoties lauksaimniecībā. Neatkarīgi no tā, vai tā būs lauksaimnieciskā ražošana vai kāda alternatīva nodarbošanās, vai kultūra, vai izglītība, katrā ziņā jauniešiem ir jādod prioritāte. Nākamais jautājums, ko es gribu akcentēt, ir tas, ka šajā programmā lauku vides attīstība nav iedomājama bez lauksaimnieciskās ražošanas. Tam ir jābūt pamatu pamatam. Nevar Latviju pārvērst par tūrisma vietu rezervātu, kur lasīsim tikai dzērvenes un sēnes un varbūt būs vēl kāds koks, kur 2300. gadā uzkāpt pēdējam latvietim. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka, pastāvot šādai demogrāfiskajai situācijai, 2300. gadā vienīgais latvietis būs muzeja eksponāts. Ko darīt tālāk? Es domāju, ka Rāviņa kungs jau ļoti pareizi pateica, ka specializācija laukos ies dziļumā. Lielsaimnieki jeb lielgruntnieki (kā tautā saka) specializēsies atsevišķu produkcijas veidu ražošanā, jo tā var saražot lētu un konkurētspējīgu produkciju, kā arī iegūt lielāku ražību. Bet ko darīt mazajiem? Vai mazajiem ir jāiznīkst? Vai jāatstāj viņi pilnīgā neziņā? Domāju, ka valsts atbalsts, kāds tiek sniegts šiem ražotājiem... būtu jāpadomā par to, kā šo mazo ražotāju izaudzēto produkciju realizēt. Atcerieties - kolhozu laikos izdzīvojām ar vienu gotiņu, ģimenes nenomira badā. Nabagi bijām, bet nenomirām badā! Var izaudzēt kartupeļus, dārzeņus vai kaut ko citu, tā teikt, alternatīvos produktus, un to tad nu vajadzētu šiem lielajiem kooperācijas ceļā pārstrādāt, lai mazajiem kāds santīms tiktu, par ko izskolot bērnus. Tādai vajadzētu būt taktikai. Kā to realizēt? Par to ir jādomā, jādomā un jādomā. Nevar būt tā, ka alternatīvā lauksaimniecības produkcija izglābs visus. Neizglābs. Ja viens nodarbosies ar dzērvenēm, ne katrs to mācēs, un, ja visi ar tām nodarbosies, tad tās dzērvenes arī nebūs vairs vajadzīgas. Tā ka te bilance ir jāievēro un līdzsvars arī ir jāievēro. Nākamais jautājums ir, bez šaubām, par lauksaimniecības modernizāciju. Ir vairākkārt runāts par to, ka, ja mēs nemodernizēsim lauksaimniecību... šīs subsīdijas 30% apmērā par tehnikas iegādi ir tikai sākums. Tam ir jāiet dziļumā. Ir jābūt tā saucamajam valsts atbalstam, lai lauksaimniecībā varētu strādāt ar jaunām tehnoloģijām. Tikai tad, ja maina tehnoloģiju, var kāpināt ražas un lopu produktivitāti. Tas ir jau pierādīts. Mazajam zemniekam un vidējam zemniekam nav mazsvarīga arī iekšējā tirgus aizsardzība, lai viņu produkcijai būtu kur likties, jo tagad pārstrādes uzņēmumi cūkgaļu vairs neņem pretī un cūku audzētāji nezina ko darīt. Tirgus aizsardzībai ir jābūt vienmēr, lai arī cik liberāls tas tirgus būtu. Par valsts atbalstu. Uzskatu, ka valsts atbalsts ir jādod tiem, kas ātrāk var tos līdzekļus ieguldīt ražošanā un ražošanu kāpināt. Varbūt vēl dažus gadus tas ir jādod visiem zemniekiem, lai tie izdzīvotu, taču nākotnē šim valsts atbalstam ir jābūt kā kapitālieguldījumiem, lai ar pievienotās vērtības kāpinājumu varētu šo ieguldīto pievienoto vērtību... Tas ir kapitāla ražīgums, un tam tā ir jābūt, savādāk būt nevar. Otrs darba ražīguma rādītājs, bez šaubām, ir saražotā produkcija, cik vien zemnieks var saražot patērētājiem. Latvijā tas skaitlis ir 8 - 9, turpretim Dānijā tas ir 180... Tātad, lai mēs tiktu Eiropā, ir jāparēķina, kādai modernizācijas pakāpei ir jābūt mūsu lauksaimniecībā. Par cenām un par tirgiem. Cenas, bez šaubām, ir jānosaka ar ekonomiskām metodēm, nevis ar administratīviem pasākumiem. Bet katrā ziņā ir jādomā, vai un kā ieņēmumi pārsniegs izdevumus. Lai būtu kaut minimāla rentabilitāte. Lietuvā pagājušajā gadā piena rentabilitāte bija 17%. Mums - ap nulli. Lietuvā, Paskvāles rajonā, ir atsevišķas saimniecības, kurās piena rentabilitāte ir 80% un kurās nevienu graudu nepārdod, bet visus patērē lopkopībai. Par lopkopību runās vēl citi lauksaimnieki, tā mums ir uz katastrofas robežas pašreiz. Šeit par valsts atbalstu ir jādomā: kā to ieguldīt, lai tas nāktu ātrāk atpakaļ? Bez šaubām, šajā nacionālā līmeņa programmā nav skarta tāda tēma kā lauku iedzīvotāju... kā to pateikt?... dzīvesvietu labiekārtošana. Nevis apstādījumi un puķes, nevis tāda ainava, par ko te sapņo vēl daudzi un māca tie, kas atbrauc no Eiropas... es domāju, ka Latvijas ainava ir labi noaudzis rudzu lauks līdz ceļa grāvim un skaisti ziedošs kartupeļu lauks, tā ir Latvijas dabas ainava, un tāda tā arī būs, ja ne šodien, tad nākotnē. Bet jādomā ir par kaut ko citu - ka daudzi dzīvokļi, kas bija labiekārtoti, tagad ir pamesti, apkures nav, kanalizācija nedarbojas, vietām nedarbojas pat ūdensvads. Šajā programmā redzam, ka šajās lietās izšķiroši, nu, vismaz konceptuālā ziņā izšķiroši, ir daudzi citi jautājumi - pagastu attieksme pret šo jautājumu risināšanu, tas, kā viņi prot cilvēkus mobilizēt. Un, ja jau ir tāda situācija, ka nepļauj pat nātres... ja, kā Raimonda Paula dziesmā dzied, nespēj noplūkt nātres, kas uz sliekšņa aug... ja tiktāl aiziet, tad, bez šaubām, nekādas subsīdijas te nepalīdzēs. Vienkārši ir cilvēkiem jādara tas, kas viņiem ir jādara. Un, kas attiecas uz šiem jautājumiem, es domāju, ka koncepcija ir jāpaplašina un jāpapildina. Visbeidzot man gribētos pateikt, ka Krasta kunga šīsdienas ziņojums bija kā tāda cerīga ieskaņa, kas viesa mūsos cerības, ka valdība tomēr sāk par šiem jautājumiem domāt un risināt tos. Tie nav tik viegli atrisināmi. Tie runātāji, kas šodien, nu, tik galēji... kā to teikt... laukos viņus sauc par žogu vārnām, tās atlaižas apdzīvotā vietā un tikai ķērc... Jādod konstruktīvi priekšlikumi. Mauliņa kungs jau arī varēja atnākt uz komisijas sēdi un izteikt kādu konstruktīvu priekšlikumu. Mēs labprāt to pieņemtu un uzklausītu. Un vēl jau nav par vēlu. Vēl jau šie risinājumi top. Katru gadu šī programma ir jāpapildina, jāpilnveido, un vēl savus priekšlikumus var iesniegt, un tos var ņemt vērā. Saeimas šīsdienas ārkārtas sēde neatrisinās visus jautājumus, taču mēs ceram, ka mēs esam rosinājuši lauku iedzīvotājos aktivitāti, ka viņi mums rakstīs, ieteiks, ko un kā darīt, lai mēs ātrāk pārvarētu šo situāciju, kāda pašreiz mums ir. Ir jādomā, ko darīt, nevis vienkārši jākritizē viss no sākuma līdz beigām. Es domāju, ka tas vaimanāšanas laiks mums ir jau pārgājis un mēs jau spējam konstruktīvi risināt jautājumus. Un paldies tiem ministriem, kas pie šī jautājuma ir strādājuši, paldies visām ministrijām. Liels paldies viņiem par to, ka mēs vismaz izkustinājām šo jautājumu no tāda “miera punkta”. Es izsaku cerību, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies atrisināt šos jautājumus un lauku iedzīvotāji mums panāksies soli pretim un dos savus priekšlikumus. Nevar gaidīt, kā tas bija agrāk. Un atcerieties, ka visus jautājumus... Kas jau atceras lauksaimniecību, tie atceras, ka tad, kad profesors Špoģis kļuva par lauksaimniecības ministru, viņš sāka tieši ar sociālo jautājumu risināšanu. Tie gan bija citi laiki, bija citas naudas un tā tālāk... Tagad ir drusku prātīgāk tie jautājumi jārisina, mums nav kur tādas naudas ņemt, taču, bez šaubām, ja cilvēkam laukos būs labi, viņš nekur prom nebēgs. Un nav jau kur bēgt. Rīgā jau arī tās vietiņas nav vairs. Paldies par uzmanību.".
• 1998_06_15_a-seq37 language "lv".
• 1998_06_15_a-seq37 speaker Edgars_Bans-1936.
• 1998_06_15_a-seq37 mentions Q822919.
• 1998_06_15_a-seq37 mentions Q211.
• 1998_06_15_a-seq37 mentions Q2660080.
• 1998_06_15_a-seq37 mentions Q37.
• 1998_06_15_a-seq37 mentions Q193089.
• 1998_06_15_a-seq37 mentions Q35.
• 1998_06_15_a-seq37 mentions Q8436.
• 1998_06_15_a-seq37 mentions Q178708.