Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq33> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1998_06_15_a-seq33 type Speech.
- 1998_06_15_a-seq33 number "33".
- 1998_06_15_a-seq33 date "1998-06-15".
- 1998_06_15_a-seq33 isPartOf 1998_06_15_a.
- 1998_06_15_a-seq33 spokenAs 84.
- 1998_06_15_a-seq33 spokenText "Es runāju par mūsu meliem un bezdarbību un par to, ka nesaskan mūsu vārdi ar mūsu darbiem. Putas un maldi! Mīļie kungi, nekā laba nav tajā, ko mums stāsta Krasta kungs un Gorbunova kungs, Rāviņa kungs un citi runātāji. Tad, kad gribēja laukus graut, tas bija ļoti viegli: “Hei, kolhozi ātri jālikvidē, kredītprocentiem mēnesī jābūt 10% vai pat vēl lielākiem!” Šķēles kungs izkārtoja, ka neviens latviešu zemnieks nedabūja samaksu par savu produkciju. Viņš paņēma pārstrādes uzņēmumus un izveidoja monopolu, un latviešu lauksaimnieki gandrīz neko nedabūja par savu produkciju. Viņš kopā ar mūsu godājamo Kiršteina kungu runāja par to, ka mums vajag tūlīt, vēl pirms 1997. gada janvāra, lauksaimniecības preču brīvo tirgu Baltijas valstīs, lai mēs tiktu Eiropā. Un, kad “Tālavas taurētājs” aicināja: “Miervaldi, mosties!”, - tad viņš kļuva par Latvijas vislielāko muļķi. It kā to brīvo tirgu tad vajadzēja tūlīt. Kur ir Eiropas Savienība? Tālu, tālu prom. Bet kur ir posts mūsu laukiem? Tuvu, tuvu, ļoti tuvu. Taču tas it kā augsti godājamais pirmais sekretārs, kas tik daudz cīnījies Latvijas labā, draudēdams cilvēkiem pat ar nāvi par neatkarības pieprasīšanu, tagad mums stāsta, ka mums vēl vajag studēt un domāt, kā rīkoties lauku labā. Tāda vilcināšanās būtu kļūda. Atved uz šejieni vēl savus pakļautos, kas mums stāsta, ka lauku kultūra un vide ir jāsargā. Bet mēs tās iznīcinām. Mēs to zinām. Laukiem atņem transportlīdzekļus un satiksmes iespējas, skolas laukos slēdz, slimnīcas laukos slēdz, pašvaldībām nav naudas. Ar vārdiem mēs darām visu labu, bet ar darbiem darām visu ļaunu. Mēs esam bagāta valsts vēl šodien. Dievs nevienam citam nav devis tādus tranzīta ceļus, tie varētu mums tik lielu peļņu dot! Visos laikos mūsu zeme ir bijusi ražīga un mūsu tauta ir spējusi dzīvot - un labi dzīvot! - no tās zemes. Un tikai šodien - kaut kāds brīnums! - mēs to nespējam. Ojāra Blumberga 65 cilvēki ir smagi iestrādājušies mūsu ekonomikā. Un jūs redzat - “burbuļpūtēji”, kas šeit it kā tēlo valstsvīrus, atnāk un “pūš burbuļus”! Stāsta mums, ka mēs nevaram atļauties maksāt Eiropas Savienības līmeņa dotācijas. Atvainojiet, mēs nevaram neatļauties tās maksāt! Jo Eiropa itin neko nezaudē ar to, ka viņa dotē savus lauksaimniecības produktus par 70 procentiem, jo tas nāk tūlīt atpakaļ valsts budžetā. Tas, ko mēs nevaram atļauties, ir ēst citu cilvēku ražotu pārtiku un nestrādāt. To ikkatrs muļķis un idiots zina. Tikai dažiem pirmajiem sekretāriem tas nav jāzina. Viņiem ir partijas skolās iemācīts, ka viņiem ir jāzina tikai savi mērķi un par to jānoklusē. Un mērķis šodien ir latviešu tautas iznīcināšana. Viņi mums stāsta, ka mūsu laukiem jāiztiek bez dotācijām. Gan jau mūsu lauksaimnieki spēšot konkurēt pasaulē. Kā viņi to spēs bez 70 procentu dotācijas, ko dabū eiropietis tanī pašā tirgū? Cik daudz laika vajadzēja, lai ar steidzamību uzliktu lauksaimniekiem zemes nodokli? Cik daudz laika vajadzēja, lai uzliktu lauksaimniekiem transportlīdzekļu obligāto civilapdrošināšanu? Cik daudz laika vajadzēja, lai uzliktu lauksaimniekiem akcīzes nodokli attiecībā uz benzīnu un citām lietām? Cik daudz debašu Saeimā vajadzēja, lai atņemtu lauku rajoniem dzelzceļa pakalpojumus? Un tagad atnāk pie mums un lielās: “Mēs atjaunosim lauku ceļus! Izdosim 12 miljonus latu gadā, lai atjaunotu lauku ceļus. ” Taču 98% no izdevumiem nāk atpakaļ valsts budžetā. Ja Gorbunova kungs būtu runājis par 600 miljoniem lauku ceļu attīstības programmai, kura tagad izmaksās budžetam tikai 12 miljonus, tad varētu to saprast. Atnāk pie mums Šķēle un Kreituss ar bezdeficīta budžetu, bet īstenībā nav bezdeficīta budžeta. Ir 35% pārpildījums ienākumos, un mēs būtu varējuši katram latvietim, katram budžeta postenim izdot divas reizes vairāk, jo 70% no tās naudas, ko mēs būtu izdevuši vairāk, būtu nākuši atpakaļ budžetā, un tad mums būtu bijis bezdeficīta budžets. Un tad tas bērns, kas pašreiz nevar iet skolā tāpēc, ka viņam tā valsts palīdzība ir tāda, ka viņš nevar nopirkt to grāmatu vai tās drēbes, vai to ēdienu, tā ka viņam ir kauns iet skolā, - tas bērns tad nebūtu iznīcināts, viņam vēl būtu dzīves spēja. Un tad arī tai māmuļai, kas staigā uz Čaka ielas, lai varētu savam bērnam dot ēst, nebūtu tas jādara. Bet godājamie pirmie sekretāri sēž un mums “burbuļus pūš”! Mēs astoņus gadus esam viņu “pūstos burbuļus” ēduši. Tauta grib kaut ko īstu. Paldies Dievam, ka mēs visi Saeimā būsim atlaisti ar 1. novembri. Un Dievs dod, ka arī lielākā daļa no ministrijas cilvēkiem tiks atlaisti ar 1. novembri! Ir iespēja, ka tauta atmodīsies un izvirzīs savus kandidātus tam vienam sarakstam, kurā ir vieta viņu kandidātiem, nevis kaut kādu finansistu kandidātiem. Nevis kaut kādu komunistu, čekas, partijas kandidātiem. Tautas kopa “Brīvība” ir tajā trijotnē (“Helsinki 86”, Tautas kopa “Brīvība”, Latvijas Atdzimšanas partija. - Red. piez.). Šajos sarakstos tiek iekļauti tikai tautas pārstāvji. Ir cerība, ka tauta atsauksies. Vakar Doma baznīcā divi arhibīskapi man sniedza roku. Esam katrai baznīcai lūguši, lai palīdz mums izvirzīt tos kandidātus. Ikkatram kultūras namam Latvijā, ikkatrai sabiedriskajai organizācijai ir lūgts, lai viņi nāk palīgā izvirzīt tos kandidātus. Mums ir jāizvirza goda cilvēki, nevis tādi, kas savu godu pārdevuši, lai strādātu okupantu labā, un kas šodien mums dod putas un maldus aktīvas rīcības vietā. Tauta, saprotiet, ka jums ir tikai oktobrī iespēja nomainīt tos, kas šeit sēž! Jo mēs neviens nekam nederam. Mēs nespējam šo pūli iekustināt. Mēs ar Ozoliņu - mūsu ir par maz. Mēs esam divi. Kopā ar Tautas kustību “Latvijai” mēs esam tikai ducis. Saeimas sievietēm, deputātēm, it kā vajadzētu būt žēlsirdīgām, rūpēties par bērniem. Es sēžu Saeimas Demogrāfijas apakškomisijā, klausos un dzirdu, ka arī tur tukši vārdi plūst: “Vai mēs tos 25 santīmus pabalstiem iedosim tagad vai vēlāk?” Kad es saku, ka mēs nevaram sākt ar Finansu ministrijas noteiktajiem ierobežojumiem un ka mums ir jāsāk ar to, kas ir vajadzīgs, lai mūsu bērnus izaudzinātu, lai viņi vēlāk kļūtu par ražīgiem, pelnīt spējīgiem, nodokļus maksāt spējīgiem pilsoņiem, tad man atbild: “Nē, tas ir aplami, mūsu Sadarbības padome to nepieļaus!” Jūs, godātie kungi, ejat pie Brīvības pieminekļa un neizprotat, ka tauta par jums ņirgājas. Viņa saprot to spēli, viņa zina, kas jūs tādi esat. Rāviņa kungs, es jūsu vietā sen būtu no tās ministrijas aizgājis un tautai pateicis, ka viņi tur, ministrijā, nekā nespēj. Gorbunova kungs, jūsu vietā es sen būtu nolūdzies par saviem grēkiem un aizgājis no valdības. Jūs, pirmie sekretāri, jums vajadzēja būt apmierinātiem ar to, ka tauta jūs netaisījās sodīt par to, kas notika okupācijas laikā. Bet tauta jūs sodīs par to, kas notiek tagad, it kā atjaunotās brīvības laikā. Putas un maldi, putas un maldi! Un nekas reāli neuzlabojas. Mums ir nauda, lai līdzekļus katram budžeta postenim dubultotu. Kur ir Zīles kungs? Kad viņš atnāks un mums pateiks, ka mēs tagad dotēsim laukus? Ka mēs garantēsim lauksaimniekam cenas? Bet nē! Pēc lielas “priekšspēles” atnāk no Jelgavas, bet atnes tikai dokumentu. Es domāju, ka profesors Grinovskis to papīru nelietotu pat mazmājiņā. Putas un maldi! Es nāku pie tautas ar lūgumu: saprotiet, ja mēs to neizdarīsim tagad... ja mēs vēl četrus gadus neizmainīsim to, kas tagad notiek, tad mēs, vēl viena piektā daļa no vienas paaudzes, aiziesim postā! Ejiet pie saviem mācītājiem un prasiet, lai viņi jums dod svētību un palīdz izraudzīties tos kandidātus! Ejiet pie savām sabiedriskajām organizācijām! Ejiet uz saviem kultūras namiem! Ejiet pie saviem draugiem! Izvirziet tos kandidātus! Jo jums ir tā laime, ka šogad bez asinīm, bez dakšām, bez kaut kādas revolūcijas visi šeit mēs būsim atlaisti ar 1. novembri. Atrodiet mums prātīgus un labus atvietotājus. Lai Dievs ir ar jums! (Aplausi.)".
- 1998_06_15_a-seq33 language "lv".
- 1998_06_15_a-seq33 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
- 1998_06_15_a-seq33 mentions Q822919.
- 1998_06_15_a-seq33 mentions Q211.
- 1998_06_15_a-seq33 mentions Q193089.
- 1998_06_15_a-seq33 mentions Q458.
- 1998_06_15_a-seq33 mentions Q39731.
- 1998_06_15_a-seq33 mentions Q179830.
- 1998_06_15_a-seq33 mentions Q337179.
- 1998_06_15_a-seq33 mentions Q1757.