Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq2> ?p ?o. }

• 1998_06_15_a-seq2 type Speech.
• 1998_06_15_a-seq2 number "2".
• 1998_06_15_a-seq2 date "1998-06-15".
• 1998_06_15_a-seq2 isPartOf 1998_06_15_a.
• 1998_06_15_a-seq2 spokenAs 66.
• 1998_06_15_a-seq2 spokenText "Labrīt, godātais Saeimas Prezidij, cienījamie Saeimas deputāti! Šodien Saeimā tiks izskatīta valdības izstrādātā lauku attīstības programma. Tas ir pirmais valsts programmatiskais dokuments, kas pievēršas ne tikai atsevišķas nozares - lauksaimniecības, bet visas kopējās lauku vides attīstībai. Pirms detalizētāk apspriežam šo programmu, raksturošu valdības nostāju lauku attīstības jautājumā. Problēmas, kas saistītas ar lauku attīstību, nav radušās ne šodien, ne vakar. To pamats sakņojas padomju laikā izkropļotajā lauku vides un lauksaimniecības struktūrā, kad būtībā tika ierobežota iespēja laukos attīstīt jebkuru citu saimniecisko darbību, izņemot lauksaimniecību, bet tās neefektīvā saimniekošanas organizācija un atpalikusī tehnoloģija piesaistīja nozarei daudz vairāk strādājošo, nekā tas būtu nepieciešams, pastāvot augstražīgām ražošanas tehnoloģijām. Savukārt kolhozu un sovhozu hierarhiskā struktūra izspieda no laukiem daudzus ar iniciatīvu bagātus cilvēkus. Aizgāja arī tie, kuri savu dzīvi laukos negribēja saistīt tikai ar lauksaimniecisko ražošanu vien. Tādējādi tika liks pamats lauku un lauksaimniecības zemajai konkurētspējai, sliktajai starta pozīcijai, uzsākot tirgus ekonomikas izveidi. Protams, var atrast kļūdas Latvijas lauksaimniecības politikā un tās īstenošanā arī reformu laikā. Šodienai raksturīgo lauku un lauksaimniecības problēmu starpā jāmin: ierobežotā nodarbinātība laukos, jo privātais bizness nav attīstīts, infrastruktūra vāja, savi finansu resursi, lai uzsāktu patstāvīgo uzņēmējdarbību, ir tikai retajam; kredītresursu pieejamība lauksaimniecībai vēl joprojām ir ierobežota - tie ir dārgi un tiem nav nodrošinājuma; laukos strādājošo zemie ienākumi - gan tiem, kuri strādā lauksaimniecībā, gan arī citās nozarēs. Tas kavē arī tirdzniecības un pakalpojumu attīstību laukos. Tomēr jau šodien lauksaimniecībā un ar to saistītajās jomās varam vērot arī dažus pozitīvus attīstības momentus. Pastāvot pat visai zemajām pārdošanas cenām, ir palielinājusies labības, cukurbiešu un piena ražošana. Grūtāk ir ar pārējo lopkopības produkciju. Pakāpeniski samazinās banku procentu likmes un pieejamāki kļūst kredīti. Savus augļus sācis dot bezdeficīta budžets, radot iespēju samazināt budžetā paredzētos līdzekļus valsts parāda apkalpošanai un ļaujot vairāk līdzekļu novirzīt valsts attīstībai. Turpina attīstīties sadarbība ar Eiropas Savienību. Strādājam pie tā, lai sarunas par Latvijas iestāšanos tajā mēs varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk. Tikmēr, izmantojot pašreizējās ekonomisko attiecību un tirdzniecības iespējas, Eiropas Savienības tirgus kļūst aizvien lielāks un pieejamāks mūsu lauksaimniecības produktu pārdošanai... Lauksaimniecībai joprojām ir nozīmīga vieta mūsu valsts tautsaimniecībā. Mūsu valstī šajā nozarē tieši nodarbināto skaits joprojām ir liels - apmēram 17%, bet tās devuma īpatsvars iekšzemes kopproduktā 1997. gadā bija 7,9%, kaut arī 1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu... pēc astoņu gadu pārtraukuma... Es atvainojos, pēc astoņu gadu pastāvīga krituma nu pirmo reizi lauksaimniecībā bija vērojams pieaugums - nedaudz vairāk par 2%, tomēr ražošanas apjoms, salīdzinot ar 1990. gadu, ir būtiski samazinājies, bet lauksaimniecības un pārtikas eksportstruktūrās tradicionālās lauksaimniecības produkcijas vietu ir ieņēmusi zivju produkcija un dziļās pārstrādes pārtikas produkti. Lai saglabātu savu vietu un nozīmi, arī lauksaimniecībai ir jāiegūst konkurētspēja. Ne tikai atsevišķām sekmīgām saimniecībām, bet vairākumam zemes saimnieku jākļūst par ražotājiem tirgum, turklāt ar efektīvu saimniekošanu. Spēcīgām, konkurētspējīgām ģimenes saimniecībām ir jākļūst par Latvijas lauksaimniecības attīstības pamatu līdzīgi tam, kā tas ir noticis daudzās attīstītajās pasaules valstīs. Šodien gribētu runāt par dažām būtiskām lietām, bez kurām nav iedomājama sekmīga ražošanas attīstība laukos. Tās ir: tehnoloģija, cilvēku uzņēmējdarbības gars un lauku vides attīstība. Tajās lauku saimniecībās, kas šodien darbojas sekmīgi, vairs nestrādā ar tiem paņēmieniem, ko lietoja kolhozos un sovhozos. Protams, ir jaunas mašīnas un jaunas tehnoloģijas, bet galvenais ir atšķirīga attieksme pret saimniekošanu. Sekmīgie saimnieki izvēlas to produktu ražošanu, pēc kuriem tirgū ir pieprasījums, un meklē risinājumus, kā šo produktu saražot lētāk. Tas nav iespējams bez lauksaimniecības tehniskās modernizācijas, kas prasa ievērojamus investīciju apjomus. Pēc orientējošiem aprēķiniem šī summa nav mērāma vis miljonos, bet pat simtos miljonu latu, tā ir krietni lielāka. Protams, modernizācija nav viena gada uzdevums. Diemžēl pašreizējā kredītresursu pieejamība un to cena vēl nav apmierinoša, lai lauksaimnieki varētu nepieciešamos finansu resursus iegūt brīvajā kredītu tirgū. Tāpēc kopš 1998. gada lauksaimniecības atbalsta programmas ietvaros valsts sākusi īstenot investīciju atbalsta programmu lauksaimniecībā. Programmas mērķis ir radīt priekšnoteikumus nozares modernizācijai un konkurētspējas paaugstināšanai. Šīs programmas realizācijai no 1998. gada budžeta lauksaimniecības subsīdijām atvēlētajiem līdzekļiem tiek novirzīti vairāk kā 7 miljoni latu. Šai summai turpmākajos gados jāpieaug. Kā valdības vadītājam man ir patīkami, ka šī vairs nav tikai ražošanas saglabāšanas programma, ar ko lielā mērā iezīmējās iepriekšējo subsīdiju programmas, bet tā jau ir ražošanas attīstības programma, kurā tomēr nepieciešami tālāki uzlabojumi. Ir lietas, ko nozares attīstībā var darīt valsts, bet ir pasākumi, kas jāveic pašiem ražotājiem. No valsts vispirms tiek prasīta ilgtermiņa politika un tās konsekventa īstenošana. Īpaši nozīmīgi tas ir lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kur visi ražošanas procesi notiek daudz lēnāk nekā jebkurā citā nozarē. Ne mazāk nozīmīga ir skaidra valsts politika arī savas teritorijas attīstībā, jo ieguldījumi infrastruktūrā atmaksājas vēl lēnāk. Vairs nevar teikt, ka Latvijas valstij un tās valdībai nav lauksaimniecības politikas. Valsts savu nostāju pamatā ir deklarējusi valsts Lauksaimniecības likumā. Atbalstot tirgus ekonomikas principu darbību lauksaimniecībā, valdība 1997. gadā, turpinot lauksaimniecības politikas attīstību, pieņēma ilglaicīgu lauksaimniecības attīstības programmu, paredzot likt akcentu uz konkurētspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas veicināšanu, ne vairs tikai uz saglabāšanu. Mūsu stratēģiskajam mērķim lauksaimniecībā ir jābūt vēlmei paveikt strukturālos pārveidojumus līdz iestājai Eiropas Savienībā, izveidojot šo nozari par konkurētspējīgu arī vienotajā Eiropas tirgū. Tikai tā mēs varēsim radīt pamatu mūsu valsts lauksaimnieku sekmīgai darbībai pēc integrācijas Eiropas Savienībā. Latvijas lauksaimniecības attīstība nav saistāma tikai ar iekšējā tirgus piepildīšanu. Pašreiz valdības akceptētajā lauksaimniecības attīstības koncepcijā tas ir skaidri pateikts. Ja mēs savā saimniekošanā aprobežotos tikai ar iekšējo tirgu, tad vismaz trešdaļa lauksaimniecības zemju paliktu neizmantotas. Latvijas zeme var dot vairāk, tāpēc nedrīkstam norobežoties no ārējā tirgus, lai radītu lauksaimniecībai īpašus siltumnīcas apstākļus. Maksāt tādas eksporta subsīdijas, kā to dara Eiropas Savienība, Latvijas tautsaimniecība vēl ilgi nespēs. Arī Eiropas Savienībā noteiktās kvalitātes prasības mums ir jāievieš un jāievēro, tikai tad mēs varēsim sekmīgi pārdot savu produkciju ārējā tirgū, arī savas valsts patērētājiem garantējot kvalitatīvu produktu piegādi. Lauksaimniecība nav tikai dzīvesveids. Tā ir ražojoša tautsaimniecības nozare, kura attīstās kā konkurētspējīga ekonomiskās darbības sfēra, un kā tāda tā varēs dot lauku cilvēkiem darbu un ienākumus, ļaujot dot savu ieguldījumu dabas un sociālās vides attīstībā. Lauksaimniecības modernizācija, protams, paaugstina lauksaimnieku ienākumus, tomēr vienlaicīgi tā samazina nozarē nodarbināto skaitu. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par jaunu darba vietu radīšanu ārpus tiešās lauksaimnieciskās ražošanas. Mēs apzināmies, ka lauksaimniecība, kaut joprojām ir galvenā ekonomikas nozare laukos, viena pati nevar nodrošināt nodarbinātības un labklājības pieaugumu lauku iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā arī sekmīga lauksaimniecības attīstība nebūs iespējama bez visas lauku ekonomiskās vides attīstības. Pirmām kārtām tas saistās ar jaunu darba vietu radīšanu, kur savu vietu varētu atrast arī tie cilvēki, kuri negribētu vai nespētu iesaistīties lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācijas procesā. Pat izmantojot visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jau samērā tuvā nākotnē vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku vajadzētu rast citas nodarbošanās iespēju, bet tas nav iespējams bez virknes priekšnoteikumu, kas saistīti ar reāliem uzlabojumiem ražošanas un sociālajā infrastruktūrā, investīciju pieejamībā, izglītības attīstībā un citur. Tāpēc šodien izskatamās lauku attīstības programmas mērķis ir radīt integrētas, daudzveidīgas un ilgspējīgas lauku attīstības priekšnoteikumus. Šī programma neaptver vairs tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet tā skar arī vispārējos uzņēmējdarbības attīstības jautājumus, infrastruktūras modernizāciju, izglītības attīstību un virkni citu jautājumu. Lauksaimniekiem varbūt liksies, ka lauksaimniecība šajā programmā skarta par maz, līdzīgi attiecībā uz savu nozari varbūt šķitīs arī ceļiniekiem, skolotājiem, mediķiem, jo katram jau pirmām kārtām tuvāka šķiet viņa nozare, lai gan reālas strukturālas pārmaiņas laukos ir iespējamas, tikai risinot šos jautājumus kompleksi. Latvija nav vienīgā, kas mēģina kompleksi risināt lauku attīstības problēmas. Eiropas Savienības politikas attīstība šajā virzienā ir sākusies jau 80. gadu beigās, kad tika izveidoti strukturālie fondi. Vērojot kopējās lauksaimnieciskās politikas attīstību Eiropas Savienībā, tajā skaidri jūtamas izmaiņas. Notiek akcentu pārbīde no lauksaimniecības produktu cenu atbalsta uz ražotāja tiešu atbalstu, uz lauku pārstrukturēšanos atbalstu. No lauksaimniecības kā ražošanas nozares atbalstīšanas politikas tā virzās uz lauku attīstības veicināšanas politiku. Ir pat izstrādāta pieeja par kopējās lauksaimniecības politikas pāreju uz Eiropas kopējo lauksaimniecību un lauku politiku. Par to mūsu valsts lauksaimnieki un politiķi varēja pārliecināties arī paši, pagājušajā vasarā tiekoties ar Eiropas komisijas lauksaimniecības lietu komisāru Fišleru viņa Latvijas apmeklējuma laikā, kad viņš raksturoja Eiropas komisijas viedokli par Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības virzību pašlaik un tuvākajā nākotnē. Tātad arī Eiropas Savienībā šīs politikas maiņa notiek tajā virzienā, kur Latvijai jārisina lielākās problēmas. Tajā pašā laikā Eiropas komisija atzīst, ka atbildība par politikas izstrādāšanu un īstenošanu ir dalībvalstu kompetencē. Tādēļ arī Latvijai, pat esot Eiropas Savienības kandidātvalstij, pašai vien ir jāstrādā pie savas lauku attīstības politikas īstenošanas. Un pirmais lielais solis šajā virzienā ir izskatāmā lauku attīstības programma. Mēs apzināmies, ka viena no galvenajām problēmām lauku attīstībā ir priekšnoteikumi privātajai uzņēmējdarbībai laukos. Bez veiksmīgiem uzņēmējiem nebūs arī citas saimnieciskās un sadzīves rosības, bet laukos trūkst kapitāla jaunu uzņēmumu darbības sekmīgai uzsākšanai. Atbalstu šajā jomā sniedz jau darbu uzsākusī īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programma, kura lielā mērā ir saistīta tieši ar laukiem. Tomēr ar to vēl joprojām ir daudz par maz. Zināmu ieguldījumu lauku attīstības veicināšanai varēs sniegt Latvijas lauku attīstības projekts. No ierobežotajiem valsts budžeta līdzekļiem tiek rasta iespēja novirzīt daļu līdzekļu vispārējās lauku attīstības finansēšanai, to cieši saistot ar Latvijas lauku attīstības projektu. Šā projekta sagatavošana notikusi ar ievērojamu Pasaules bankas atbalstu. Pasaules banka izrādījusi arī gatavību sniegt praktisku palīdzību šā projekta īstenošanā, atverot jaunu kredītlīniju - 25 miljonu ASV dolāru apmērā (10,5 miljonus - pirmajos divos projekta īstenošanas gados un 14,5 - nākošajos divos gados). Mēs jau sen runājām par šo projektu, kas palīdzētu pievērsties lauku nodarbinātības problēmas risināšanai. Pēc divu gadu ilgā projekta sagatavošanas posma tas noslēdzies ar vienošanās galadokumentu parakstīšanu. Minētā projekta ietvaros tiks sekmēta lauku ekonomisko projektu kreditēšana, kad valsts segs daļu no kredīta summas. Tomēr ar šā projekta līdzekļiem būs par maz, lai atrisinātu uzņēmējdarbības attīstības finansēšanas problēmu, tāpēc būtu nepareizi Latvijas lauku attīstību saistīt tikai ar šo Pasaules bankas kredītlīnijas realizēšanu. Latvijas lauku attīstības projektam būs jāpiesaista arī citi līdzekļi. Sabiedrībai vēl būs jādiskutē arī par tādu jautājumu, kāda ir Latvijas lauku apdzīvotības struktūra. Iespējams, ka mums būs jāpārskata lauku jēdziens kā tāds, tajā ietverot arī rajonu pilsētas un ciematus. Jāsāk skaidri apzināties, ka zemnieku sētās ekonomiski izdevīgi būs dzīvot tikai sekmīgajiem zemniekiem. Pārējiem būtu izdevīgāk dzīvot ciematos un mazpilsētās, kur, kopā dzīvojot, gan izmaksas ir mazākas, gan pakalpojumi un darbavietas tuvāk, gan skolas pieejamākas. It īpaši ievērojot to, ka jaunās darba vietas Latvijas laukos izveidosies tieši nelauksaimnieciskajās darbības jomās, tātad teritoriāli tās drīzāk varētu atrasties ciematos un mazpilsētās. Protams, lauku apdzīvotības struktūras attīstība vislielākajā mērā būs atkarīga no tā, kā attīstīsies Latvijas transporta un sakaru infrastruktūra, cik sazarota un pieejama tā būs. Ne mazāk nozīmīgs ir un būs arī jautājums par jauno cilvēku palikšanu, varbūt pat ienākšanu laukos un lauksaimniecībā, pārņemot vai izveidojot savas zemnieku saimniecības, arī citus uzņēmumus. Dažviet Latvijas laukos redzam, ka šeit diemžēl dzīvo pēdējā paaudze. Esošā vecuma struktūra šodien laukos nav labvēlīga krasai dzīvesveida maiņai, taču bez jaunatnes ieinteresētības palikt laukos to attīstībai nav perspektīvas. Patiesībā mums šobrīd ir divas alternatīvas: pirmā, ar visiem pieejamiem līdzekļiem censties saglabāt esošo lauku struktūru. Tas nozīmē tikai uzturēt mūsu lauku iedzīvotāju eksistenci, nepaverot reālas iespējas dzīves apstākļu uzlabošanai, nedodot attīstības perspektīvas arī nākamajām paaudzēm. Būtībā tā ir Latvijas lauku attīstības stagnācija, lauku lēna, bet konsekventa iznīkšana un sociālā degradācija. Saimniekojot pašreizējā līmenī, mūsu lauku iedzīvotāji nevarēs paaugstināt savu labklājību, jo vienmēr būs atkarīgi no dotācijām, pārdales maksājumiem. Otra alternatīva Latvijas laukiem ir strukturālo pārmaiņu un iniciatīvas attīstības ceļš. Tas balstās uz privātās iniciatīvas atraisīšanos laukos, apstākļu radīšanu reālām strukturālām pārmaiņām. Šis, protams, nav vieglākais risinājums, tas prasa daudz zināšanu, rada dažādas jaunas, taču pārejošas problēmas. Tās var risināt, jo ir skaidra pamatvirzība. Valsts lauku attīstības stratēģiskajam mērķim ir jābūt daudzu desmitu tūkstošu veiksmīgi strādājošu uzņēmēju attīstībai laukos gan lauksaimniecībā, gan arī citās nozarēs. Latvijas valsts būs stipra, ja visa tās teritorija būs vienlīdz labi attīstīta ekonomiskajā, sociālajā, kultūras un citās jomās. Latvijas lauku attīstības programmas īstenošanas gaitā Latvijas laukos ir jāpanāk visu šo jomu attīstība jaunajos tirgus saimniecības un Eiropas integrācijas apstākļos. Paldies par uzmanību.".
• 1998_06_15_a-seq2 language "lv".
• 1998_06_15_a-seq2 speaker Guntars_Krasts-1957.
• 1998_06_15_a-seq2 mentions Q822919.
• 1998_06_15_a-seq2 mentions Q211.
• 1998_06_15_a-seq2 mentions Q193089.
• 1998_06_15_a-seq2 mentions Q458.
• 1998_06_15_a-seq2 mentions Q8436.