Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq10> ?p ?o. }

• 1998_06_15_a-seq10 type Speech.
• 1998_06_15_a-seq10 number "10".
• 1998_06_15_a-seq10 date "1998-06-15".
• 1998_06_15_a-seq10 isPartOf 1998_06_15_a.
• 1998_06_15_a-seq10 spokenAs 6.
• 1998_06_15_a-seq10 spokenText "Paldies. Strādājot pie lauksaimniecības attīstības koncepcijas, kuras pamatnostādnes iekļautas lauku attīstības programmā, vajadzēja izšķirties par lauksaimniecības nākotni. Latvijas lauksaimniecībai kopumā var būt divi ceļi un attiecīgi divi krasi atšķirīgi stāvokļi pārskatāmajā perspektīvā. Viens ir stagnācijas ceļš, otrs - attīstības ceļš. Zemkopības ministrija kopā ar tiem agrārās zinātnes speciālistiem, kuri savos pētījumos pamato un atbalsta lauksaimniecības attīstības koncepciju, izvēlējās attīstības variantu. Šis variants balstās uz pierādījumiem, ka Latvijas zemes un dabas, kā arī kultūraugu un produktīvo mājdzīvnieku, arī agrārās zinātnes un iespējamo tehnoloģiju potenciālās iespējas vairākkārt pārsniedz to graudu, piena, augļu un dažu citu produktu apjomu, ko labi var pārdot vietējā tirgū. Pilnībā izmantot mūsu lauksaimniecības potenciālās iespējas ir spējīgi tikai tie lauksaimnieki, lauku uzņēmēji, kuriem ir atbilstošs intelektuālais potenciāls un augsta profesionālā sagatavotība. Taču tādu pagaidām nav daudz. Izejot no tā, ir jāizprot, ka šis attīstības variants ir neizbēgami saistīts ar diferenciācijas procesiem mūsu laukos. Jāzina, ka attīstībai ir nepieciešamas lielas investīcijas tehniskajai un tehnoloģiskajai modernizācijai, un tam ir nepieciešams valsts atbalsts. Jāapzinās, ka attīstības variantā valsts finansiālais atbalsts subsīdiju - tieši investīciju un citu valsts finansu un budžeta asignējumu veidā ir jāsaņem tiem, kuri spējīgi ražot augstas kvalitātes relatīvi lētu, eksportspējīgu un konkurētspējīgu produkciju pasaules tirgū. Mēs balstāmies uz to, ka visiem un katram ir un būs sava vieta. Vieni ražos vēlamo savām vajadzībām, otri - daļu produkcijas pārdos vietējā tirgū, trešie - specializēsies un stabilizēsies kā iekšējā tirgus apgādātāji, bet spēcīgie, attīstīties spējīgie uzņēmēji ražos labību, tās produktus un piena produktus eksportam. Šodien Saeimā tika iesniegts lauksaimniecības gada ziņojums. Ziņojumā ir analizēta lauksaimniecības attīstības koncepcija, tās izpildes gaita, iezīmētas prioritātes 1999. gadam. Kāda situācija izveidojusies galvenajā nozarē? Piensaimniecības, kā prioritārās nozares mērķis ir izveidoties par stabilu un ekonomisku nozari, kuras produkcija varētu konkurēt pasaules tirgū. Piena ražošana 1997. gadā palielinājās. Pārstrādei pārdotā piena īpatsvars bija tikai 36,7% no saražotā daudzuma, tāpēc būtu jāvelta liela uzmanība tam, lai viss saražotais piens ietu caur pārstrādes uzņēmumiem. Turpinājās piena produktu eksports. Pieci piena pārstrādes uzņēmumi tika atzīti par eksportspējīgiem pēc Eiropas Savienības standartiem. 1997. gadā visvairāk palielinājās siera, sausā vājpiena un piena konservu ražošana eksportam. Straujš kāpums bija 1998. gada pirmajos mēnešos, kad ražošana pieauga aptuveni par 30%. Līdz ar to radās pat realizācijas lielas problēmas, jo samazinājās ārējais tirgus, bet, lai šo situāciju uzlabotu, ir nepieciešama īpaša pieeja. Graudsaimniecība. Latvijas lauksaimnieki pilnībā nodrošināja pārtikas graudu pieprasījumu iekšējā tirgū ar pašražotajiem graudiem. Turpinājās platību un kopražas pieaugums. Uzsākts graudu eksports. Par graudiem un to ražošanu mēs šobrīd esam runājuši un domājuši daudz, un, manuprāt, tas dos arī pozitīvus rezultātus. Cūkgaļas ražošana 1997. gadā kopumā nedaudz samazinājās, bet toties 1998. gada sākums deva stabilu un noteiktu pieaugumu, taču aprīlī šī stabilitāte sabruka. Tāpēc šobrīd jāveic konsekvents darbs situācijas stabilizēšanai, kas būs vērsts uz iekšējā un ārējā tirgus sakārtošanu. Cukurbiešu un cukura ražošanā ir mainījušies kvalitatīvie rādītāji — pieauga ražība un cukura iznākums. Stabili darbojušās līgumattiecības starp cukurbiešu audzētājiem un cukurfabrikām. Runa ir ne tikai par ražas iepirkšanu, bet arī par sēklu, mēslojuma un biešu sējumu aizsardzības līdzekļu iegādes avansēšanu. Par lielu problēmu kļūst rūpnīcu pārstrādes jaudas, kuras būtu būtiski jāpalielina. Mežsaimniecība. Mežu apsaimniekošana šodien prasa sabalansēt ekonomiskās intereses, kas pārsvarā ir īslaicīgas, ja vērtējam meža ilglaicīgās funkcijas un dabas aizsardzības funkciju ilgtspējību. Šie apsvērumi nosaka skaidri formulētu un stratēģiski orientētu meža politikas nepieciešamību. Pašlaik ir izstrādāti un Ministru kabinetā pieņemti Latvijas mežu politikas mērķi un principi. Notiek darbs ar meža politikas īstenošanas un rīcības programmu, kas noteiks mūsu pamatdarbības virzienus meža nozares pilnveidošanai un tās saskaņošanai ar pārējām lauku attīstībai būtiskām nozarēm. Un jau šodien var iezīmēt galvenos attīstības virzienus. Tiks izstrādāta un uzlabota mežsaimniecību regulējoša tiesību sistēma, kas atbildīs perspektīvai meža īpašumu struktūrai, kā arī sabalansēs sabiedrības ekoloģiskās un ekonomiskās intereses mežā. Paredzēta valsts un privātajā īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas mērķfunkciju un uzdevumu formulēšana un izpildes mehānisma pilnveidošana un optimizēšana saskaņā ar to uzdevumiem. Notiks meža īpašnieku apmācības un konsultācijas sistēmu izveidošana. Ir parakstīta Eiropas valstu kopējā mežu aizsardzības un ekonomiskās attīstības koncepcija, kuras tapšanā daudz devuši arī mūsu speciālisti. Īpaša vērība jāpievērš arī zivsaimniecības attīstības iespējām. Šīs nozares svarīgumu nosaka tas, ka 1997. gadā zivju produkcija sastādīja 3%. Tātad mums jādomā arī par papildu zvejas iespēju radīšanu saviem zvejniekiem. Zivsaimniecības attīstība būtu risināma saistībā ar piekrastes iedzīvotāju nodarbinātības problēmām. Ir uzsākta arī valsts iekšējo ūdeņu efektīvāka izmantošana zivju produkcijas ražošanai. Zemkopības ministrija joprojām nav apmierināta ar situāciju lauksaimniecības produktu eksportā. 1997. gadā ārējā tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem ir palielinājies negatīvais saldo. 68% lauksaimniecības produkcijas eksportēja uz NVS valstīm, 16% — uz Baltijas valstīm. Tiek sakārtota likumdošana atbilstoši PTO prasībām attiecībā uz lauksaimniecības produktu iekšējo un ārējo tirgu. Ārējā tirdzniecībā darbība jāvirza uz lauksaimniecības produktu eksporta strauju palielināšanu, aktivizējot ražotāju nozaru asociāciju, Latvijas attīstības aģentūras un citu institūciju darbību eksporta iespēju meklēšanā un risinot jautājumu par valsts atbalstu atsevišķu produktu eksportam. Jāvirzās uz eksportējamo kokmateriālu dziļāku pārstrādi, uz eksporta tirgus diversifikāciju. Ievērojot Latvijas Republikas starptautiskās saistības un to, ka galveno lauksaimniecības produktu ražošanā ir sasniegts iekšējā tirgus piesātinājums, rodas nepieciešamība palielināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus. Lauksaimniecībā turpina palielināties starppatēriņa vērtība, tāpēc bruto pievienotā vērtība sasniedz tikai 89% no 1996. gada līmeņa. Turpināja pieaugt nodokļu maksājumi. Tas nozīmē, ka lauksaimnieku rīcībā palika aizvien mazāka daļa no realizācijas ieņēmumiem. Lauksaimniecībā nodarbināto ģimeņu reālie ienākumi samazinājās, salīdzinot ar 1996. gadu, par 24%. Ir prognozes, ka labības kopraža 1998. gadā pārsniegs vienu miljonu un, es domāju, pieprasījumu iekšējā tirgū pilnīgi nodrošinās ar pašražotajiem graudiem. Pateicoties valsts atbalstam, sākās lauksaimniecības tehniskās bāzes atjaunošana un tehnoloģiskā modernizācija. Tas ļaus ražot ar zemākām izmaksām produkciju, kas varēs konkurēt gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Sagatavoti noteikumi intervences mehānisma realizēšanai Latvijas tirgū graudiem, pienam un gaļai. 1998. gadā jāsaglabā pārtikas rapša audzēšana. Cukurbiešu un cukura ražošanas nozarei jāstrādā tā, lai nodrošinātu iekšējo tirgu ar pašu audzēto cukurbiešu cukuru. Šādam mērķim plāno cukurfabriku rekonstrukciju, lai palielinātu cukurbiešu pārstrādes jaudas diennaktī. Kvalitātes vadīšanas un kontroles jomā jāturpina sistēmas pilnveidošana, harmonizējot normatīvo dokumentāciju, izstrādājot konkrētas uzraudzības programmas, sakārtojot graudu un piena kvalitātes normatīvu noteikšanas metodi un tehnoloģiju. Zemes resursu efektīvākai izmantošanai jāveic šādi pasākumi: valsts atbalsta...".
• 1998_06_15_a-seq10 language "lv".
• 1998_06_15_a-seq10 speaker Andris_Ravins.
• 1998_06_15_a-seq10 mentions Q822919.
• 1998_06_15_a-seq10 mentions Q211.
• 1998_06_15_a-seq10 mentions Q193089.
• 1998_06_15_a-seq10 mentions Q458.
• 1998_06_15_a-seq10 mentions Q39731.
• 1998_06_15_a-seq10 mentions Q4459436.
• 1998_06_15_a-seq10 mentions Q15379125.