Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_08_a-seq11> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1998_06_08_a-seq11 type Speech.
- 1998_06_08_a-seq11 number "11".
- 1998_06_08_a-seq11 date "1998-06-08".
- 1998_06_08_a-seq11 isPartOf 1998_06_08_a.
- 1998_06_08_a-seq11 spokenAs 118.
- 1998_06_08_a-seq11 spokenText "Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Augsti godātie deputāti! Analizējot šos grozījumus šāgada budžetā, neviļus rodas jautājums: ko tad šie grozījumi dod lauksaimniecībai? Jāteic, ka nedod neko, drīzāk pasliktina jau tā bēdīgo lauksaimniecības stāvokli. Un es runāšu šeit par trim pozīcijām. Jūs atceraties, ka mēs visi nobalsojām, ka graudu iepirkumam jeb graudu valsts rezerves paplašināšanai ir nepieciešams 2,1 miljons. To ir iesniegusi arī Zemkopības ministrija, bet tas šajos grozījumos nav atspoguļots. Tālāk. Visi zinām, kā ir ar sviesta un siera uzkrājumiem. Latvijas Piensaimnieku centrālā biedrība ir aprēķinājusi, ka šīm vajadzībām nepieciešams apmēram 1 miljons latu, lai nodrošinātu šo produktu uzglabāšanu līdz izdevīgam brīdim, kad varēs pārdot šo produkciju. Arī tas te nav paredzēts. Trešais jautājums ir par akcīzes nodokli. Akcīzes nodoklim šajā gadā ir iedalīti 6 miljoni, 2 miljoni no tiem ir izmaksāti par pagājušā gada parādu, tātad šim gadam atliek 4 miljoni. Pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem - un aprēķins šeit ir vienkāršs -, 12 lati ir jāmaksā uz katru apstrādāto hektāru, un tas jāreizina ar 2 miljoniem apstrādāto hektāru, tātad ir nepieciešami 24 miljoni. Zemkopības ministrijas izdarītie aprēķini liecina, ka vajadzētu vismaz 9 miljonus, tātad ievērojami mazāk, nekā tas faktiski būtu pēc aprēķiniem. Arī šīs summas nepietiek, un tātad 5 miljoni ir parāds. Tas novedīs lauksaimniecību vēl grūtākā situācijā, nekā tā ir jau šogad. Un jāsaka tā, ka jau pats Ministru kabinets to ir atzinis, jo lauku vides attīstības koncepcijā ir skaidri un gaiši ierakstīts... Es citēju: “Nepārtrauktais ražošanas izmaksu pieaugums, kuru nekompensē lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugums, padara lauksaimniecisko ražošanu arvien nerentablāku. Lauksaimnieki nav spējīgi uzkrāt līdzekļus un investēt tos ražošanā, tāpēc kļūst arvien grūtāk novērst galvenos lauksaimniecības lejupslīdes cēloņus. ” Un kāpēc tas notiek? Tas notiek tāpēc, ka valdība atklāti ignorē Lauksaimniecības likuma normas par tirgus intervenci un par cenu paritāti, un šie, lūk, ir tie jautājumi, kurus vajadzētu šogad steidzīgi risināt, lai nesaasinātu lauksaimnieku jau tā grūto stāvokli. Par to, ka tas mums ir daudz sliktāks nekā kaimiņiem, liecina arī skaitļi: Igaunijā un Lietuvā ir saražots pirmajā kvartālā vairāk gan gaļas, gan piena, gan siera - 3-3,5 reizes vairāk nekā Latvijā, un arī eksportā viņi pārdod no pusotras līdz trim reizēm vairāk nekā Latvija. Tātad tur to var izdarīt, bet mums ir kaut kādas grūtības šajā jautājumā. Tādēļ arī es, izvērtējot šo situāciju, aicinu visus, kuri kaut cik ciena lauksaimniekus, nebalsot konceptuāli par šiem grozījumiem budžetā šajā gadā un atgriezt tos atpakaļ pārstrādāšanai, lai šos jautājumus, ko izvirza arī Zemkopības ministrija... Es ceru, ka arī citas frakcijas, kurās atrodas lauksaimnieki, gribēs, lai pārstrādā un pilnveido, un tad mēs varēsim konceptuāli to pieņemt. Paldies par uzmanību.".
- 1998_06_08_a-seq11 language "lv".
- 1998_06_08_a-seq11 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
- 1998_06_08_a-seq11 mentions Q211.
- 1998_06_08_a-seq11 mentions Q37.
- 1998_06_08_a-seq11 mentions Q191.
- 1998_06_08_a-seq11 mentions Q2021893.
- 1998_06_08_a-seq11 mentions Q29552.