Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_04-seq40> ?p ?o. }

• 1998_06_04-seq40 type Speech.
• 1998_06_04-seq40 number "40".
• 1998_06_04-seq40 date "1998-06-04".
• 1998_06_04-seq40 isPartOf 1998_06_04.
• 1998_06_04-seq40 spokenAs 84.
• 1998_06_04-seq40 spokenText "Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā sēdē pieņēma lēmumu aicināt Saeimu noņemt steidzamību izskatāmajiem likumprojektiem “Grozījumi Pilsonības likumā”. Kāpēc? Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija diemžēl tanī brīdī nezināja galveno argumentu, kas būtu izvirzāms šodienas sēdē. Runa ir par to, ka šo likumprojektu deputāti ieraudzīja tikai šorīt no rīta, ienākot zālē, un, manuprāt, neviens līdz galam galīgo variantu, kas šodien būtu jāpieņem otrajā lasījumā, pat nav redzējis. Es varu galvot, ka nav līdz galam arī izlasījis. Otra lieta. Galvenais konceptuālais jautājums, vai Latvijā dzimušajiem bērniem pēc 1991. gada ir automātiski piešķirama pilsonība, Saeimā netiek konceptuāli izskatīts. Tas, man liekas, ir pats svarīgākais un pats noteiktākais, ko vajadzētu atrisināt pirms tam, jo tas ir koncepcijas jautājums, nevis atsevišķu gadu vai atsevišķu robežu noteikšana. Un tālāk es jums gribu norādīt, ka arī šinī izstrādātajā likumprojektā ir tik daudz pretrunu, ka tas šodien nav pieņemams, jo tās nav novēršamas ar dažiem deputātu balsojumiem. Es jums norādīšu tikai uz atsevišķām pretrunām. Pirmām kārtām es lūgtu Bišera kungam mazliet paklausīties, nevis visu laiku komentēt no vietas... Pirmais no jautājumiem, ar kuru deputāti ir sastapušies, apspriezdamies ar Naturalizācijas pārvaldes darbiniekiem, kā arī ar mūsu Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem, ir jautājums par eksāmenu formu gados veciem cilvēkiem. To nedrīkst atstāt tādā veidā, kā tas ir ierakstīts likumā. Tam ir jābūt noteiktam strikti, ka tas nav vis rakstveida eksāmens, bet ir mutvārdu eksāmens, un tam ir jābūt pateiktam šeit, nevis jāatstāj Ministru kabineta rīcībā. Tālāk. Ieraksts “par īpašiem nopelniem”. Likumprojektā ir atstāta iepriekšējā redakcija, kas neatbilst tai realitātei, kādus dokumentus izskata komisija, piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem. Arī tas ir jāsakārto uz trešo lasījumu. Tālāk. Prasības, kas tiek izvirzītas pret bērniem. Kāpēc es runāju par to, ka šis jautājums ir jāizskata konceptuāli? Likumprojekta tanī redakcijā, ko ir iesniegusi valdība un atbalstījusi Juridiskā komisija, prasības tiek izvirzītas kā pret nepilngadīgiem bērniem, tā arī pret bērnu vecākiem. Kas šeit ir primārais - bērni un viņu nodzīvotais laiks Latvijā vai prasības pret vecākiem? Šeit ir konceptuāli jāizšķiras, kas un kur ir liekams pirmajā vietā. Tālāk ir jautājums, kas nav atrisināts šajā likumprojektā un ar ko arvien biežāk un biežāk sastopas Naturalizācijas pārvaldes darbinieki, kā arī Latvijā dzīvojošie cilvēki, ir bērni, kuru vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, bet kuri nav bāreņi, un viņi ļoti bieži tā arī neuzzina, kas ir viņu vecāki. Šis gadījums likumprojektā nav atrunāts, lai gan Pilsonības likuma izpildes komisija ir vairākkārt griezusies gan Ministru kabinetā, gan arī valdībā ar lūgumu, ka šie jautājumi ir jāatrisina. Un tālāk vēl viens jautājums. Likuma 21. pantā ir pretruna ar šā likumprojekta 3. 1. pantu. Runa ir par specskolām un vispārizglītojošajām skolām. Te vienā pantā ir teikts, ka latviešu valodas prasmi nosaka pamatizglītība latviešu valodā, turpretī otrā pantā ir runāts par vispārizglītojošo skolu un pēc tam uzskaitītas arī arodskolas un citas skolas, lai gan tagad Izglītības likumā, kā mēs zinām, eksistē speciālā izglītība, un arī speciālās skolas, kuras 3. 1. pantā nav ieskaitītas to skolu skaitā, kuras apliecina cilvēka latviešu valodas zināšanas. Un tā es varētu turpināt uzskaitīt pretenzijas pret šo likumprojektu... Tomēr vēl par vienu, ko diemžēl Juridiskā komisija nav ņēmusi vērā, bet kas ir ņemts vērā citur pasaulē un kas atvieglinātu mūsu valsts budžetu. Runa ir par to, kurā brīdī var sākt naturalizāciju. Un tas ir 15 gadu vecums, jo, kā ir pierādījusi prakse, Latvijas valstī, lai cilvēks no naturalizācijas brīža līdz pases saņemšanai izietu visu procesu, ir nepieciešams laiks no astoņiem mēnešiem līdz gadam. Un tāpēc arī bija šis priekšlikums par piecpadsmit vai piecpadsmit ar pusi gadiem, lai cilvēks šo procesu sāktu laicīgi un lai neradītu liekas pretenzijas. Un vēl viens moments, par kuru es gribētu teikt visiem šeit zālē, kuri atbalsta steidzamību. Augsti godātie kolēģi! Kur ir jūsu ieteiktie grozījumi budžetā? Kur ir jūsu koncepcija, kā tad īsti tiks realizēta šī masveida pilsoņu reģistrācija, jo, ja tas notiks tā, kā paredzēts šobrīd, saglabājot esošo Naturalizācijas pārvaldes darbības izkārtojumu...".
• 1998_06_04-seq40 language "lv".
• 1998_06_04-seq40 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1998_06_04-seq40 mentions Q822919.
• 1998_06_04-seq40 mentions Q211.