Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_04-seq303> ?p ?o. }

• 1998_06_04-seq303 type Speech.
• 1998_06_04-seq303 number "303".
• 1998_06_04-seq303 date "1998-06-04".
• 1998_06_04-seq303 isPartOf 1998_06_04.
• 1998_06_04-seq303 spokenAs 84.
• 1998_06_04-seq303 spokenText "Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai mēs uz mirkli atkal noliktu malā partiju savstarpējo apsaukāšanos un noskaidrošanu, kurš nu kuram ir mīļāks vai nemīļāks, bet lai mēs iedziļinātos šajā tekstā, kas mums ir priekšā. Un tad es jums uzreiz gribu teikt, ka tie, kuri aicināt atbalstīt šo priekšlikumu, ieskatieties vērīgi 1. ailītē, ieklausieties tanī un atcerieties, ko runāja Seiles kundze. Es jums varu pateikt viennozīmīgi, ka šeit pretrunu ir daudz mazāk un ka šo ir daudz vieglāk pārstrādāt nekā to tekstu, kuru mums ir ierosinājusi Juridiskā komisija. Es jums norādīju uz veselu rindu pretrunu... (No zāles deputāts I. Bišers: “Juridiskā komisija neko nav ierosinājusi... ”) Bišera kungs, es jums saku trešo reizi: ja jūs vēlaties man runāt pretī, tad nāciet tribīnē un runājiet, jo Saeimas kārtības rullis nosaka, ka deputātiem no vietas ir atļaujami tikai izsaucieni, nevis gari teikumi un tirādes... Un tāpēc es pievēršu jūsu uzmanību vēlreiz tam, ka šeit ir ļoti daudz pretrunu, sākot ar to, ka šajā priekšlikumā... nemaz nerunājot par to, ka te ir pazudušas valodas prasības, bet ir palicis jautājums par šķirto laulību, kas ir sasaistīta kopā ar vecāku tiesībām, lai gan tas nekādā veidā nav Latvijas likumdošanā kopā saistāms, jo vīrs un sieva nenozīmē vienlaicīgi tēvu un māti. Tāpat arī pēdējais ieraksts, kas, manuprāt, ir kļuvis par galīgu absurdu šajā likumā. Es jums jau vienreiz teicu, ka vecāki paraksta apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un audzinās bērnā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai. Taču, ja viņi to nedarīs? Ko tad jūs darīsiet? Vai šo māti sūtīsiet ielu slaucīt? Uz kāda likuma pamata? Kā jūs pārbaudīsiet šo apliecinājumu, kā jūs iemācīsiet? Un es gribētu Kiršteina kungam teikt ko citu. Kiršteina kungs, nevis mēs piespiedīsim viņus iemācīties valodu! Taču, ja cilvēks ir šīs valsts pilsonis un nerunā latviešu valodā, bet runā citā valodā, tad pirmais, ko viņš darīs, būs tas, ka viņš prasīs savas valodas atzīšanu par otru valsts valodu. Un mums ir pietiekami daudz tādu precedentu pasaules praksē, sākot jau ar Somiju, kur ir 6% zviedru, bet zviedru valoda ir valsts valoda. Nu tad paskaitiet tos tūkstošus bērnu, kuri iegūs šo pilsonību! Un katru gadu viņu skaits pieaugs, tad izrēķiniet, cik būs pēc... Astoņi gadi ir pagājuši, un Latvijas valsts savu reālo neatkarību ir sākusi apjēgt. Tie ir pagājuši kā viens mirklis, bet tie atlikušie desmit gadi paies tikpat ātri, un tad būs jau 21 tūkstotis astoņpadsmitgadīgu un latviešu valodā potenciāli nerunājošu cilvēku, kuri cīnīsies par krievu valodu kā valsts valodu. Un katru gadu viņiem nāks klāt no 3 līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Tad būs nākamais jautājums starptautiskā līmenī. Ja es būtu šis bērns, tad ko es izvirzītu, kāpēc mani vecāki nav Latvijas pilsoņi? Jūs šodien atcerieties vienu lietu, kad mēs runāsim par “logiem”. Ja mēs tos noņemam un ļaujam naturalizēties Latvijā visiem pieaugušajiem cilvēkiem, tad atcerieties šo ierakstu, kas ir svarīgs: ja vecāki ir pilsoņi, tad bērni kļūst pilsoņi automātiski. Un kas jums šobrīd ir svarīgāks: septiņgadīgs puika - pilsonis vai trīsdesmitgadīgs Latvijai lojāls cilvēks, tas ir, pilsonis, kas var veikt visu šo darbību? Kas šobrīd ir noteicošais? Un kā jūs mani pārliecināsiet par to, ka vecāki, kuri nerunā latviešu valodā un tāpēc nevar iegūt pilsonību, garantēs, ka viņu bērns runās latviešu valodā. Mēs Pilsonības likuma izpildes komisijā sastopamies ar to, ka arī tie, kuri pretendē uz pilsonību par īpašiem nopelniem, negatavojas runāt latviešu valodā. Un līdz ar to es aicinu deputātus vēlreiz pārdomāt un saku: “Lai paliek tas, ko Seiles kundze teica, kas ir izstrādāts un panākts šajā Sadarbības komisijā. To ir vieglāk pārstrādāt, to ir vieglāk pilnveidot un novērst tās pretrunas, kas ir iekšā šajā redakcijā, kura mums ir atbalstīta un dota kā galīgā. ” Un atcerieties vēlreiz, ka “logu” noņemšana paver iespējas visiem Latvijā dzimušajiem bērniem kļūt par pilsoņiem, ja viņu vecāki, kaut viens no vecākiem, nokārto latviešu valodas un vēstures zināšanu eksāmenus. Un šeit nav nekādas diskriminācijas. Es gribētu vēl vienu lietu piebilst. Starp citu, šī rīcība šobrīd ir ļoti nekorekta gan no valdības puses, gan no Prezidenta puses, gan arī daļēji no mūsu Pilsonības likuma izpildes komisijas puses, kur es uzņemos savu vainu. Mums nav neviena dokumenta, kurā mēs būtu salīdzinājuši pasaules praksi, kā pilsonību iegūst citās valstīs dzīvojošo nepilsoņu bērni. Un šī prakse nekur nav tāda, kādu mēs šodien piedāvājam te Latvijā. To gan es jums varu pateikt.".
• 1998_06_04-seq303 language "lv".
• 1998_06_04-seq303 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1998_06_04-seq303 mentions Q822919.
• 1998_06_04-seq303 mentions Q211.
• 1998_06_04-seq303 mentions Q33.
• 1998_06_04-seq303 mentions Q16357959.