Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_04-seq30> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 1998_06_04-seq30 type Speech.
- 1998_06_04-seq30 number "30".
- 1998_06_04-seq30 date "1998-06-04".
- 1998_06_04-seq30 isPartOf 1998_06_04.
- 1998_06_04-seq30 spokenAs 84.
- 1998_06_04-seq30 spokenText "Prezidij, Sadarbības padome, tās pakalpiņi un tauta! Heino Lāma 1987. gadā pie Brīvības pieminekļa sāka Latvijas trešo atmodu. Lāmam tika dota iespēja braukt prom un saņemt pensiju citā zemē, taču, redzēdams grūtos laikus Latvijā, viņš atgriezās un atkal sāka politisko cīņu. Tā kā daudzi no jums šeit, Saeimā, esat to izdarījuši, arī viņš būtu varējis pārdot savu politisko ietekmi, savu tīro stāju kādam, kas varētu to izmantot, lai tautu grautu, bet Lāma cīnījās pats kopā ar saviem tuviem draugiem. Viņš pēdējo reizi uzstājās par leģionāru tīrību, uzrunāja grūtos momentos, kad cits apmētāja ar sapuvušiem burkāniem un tomātiem. Viņš uzrunāja tautu pie pieminekļa un skaidroja par leģionāriem. Skaidroja, ka viņi cīnījās par Latvijas brīvību, ka bija veseli štābi, it īpaši ģenerāļa Kureļa štābs. Tika apcietināts ģenerālis Kurelis, un pazuda, viņa tuvākie virsnieki tika nošauti un aprakti kopā ar žīdu kauliem, 250 no viņu pakļautajiem tika aizsūtīti uz Šucbādeni. Tie no mums, kuri pazina Lāmu, saprata, cik dziļi viņš pārzināja Latvijas vēsturi, Latvijas tautas ilgas, un tad viņš pazuda. Agrākos laikos, kad kāds civildisidents Polijā vai Latvijā, vai Krievijā tika represēts, pacēlās pasaules līmeņa troksnis. Pasaule prasīja, kas un kuri ir atbildīgi, taču jautājums nav par pasauli šodien, jautājums ir par mūsu valdību, ka tā it kā negrib zināt, kas un kuri ir atbildīgi. Jo tieši šodien, kad Latvijas vēsturi maina, kad varoņi ir 9. maija uzvarētāji, kad fašisti ir latviešu leģionāri, kad Latvijas neatkarība ir jāatdod Eiropas Savienībai, kad par latvieti ir jāpataisa pat tāds, kas nav asimilējies mūsu tautā, kad par sadarbību ar Eiropas Parlamentu mēs varam mainīt balsu skaitu pēc savas gribas, tā, lai Birznieces kundzes un Inkēna kunga, un Amerika kunga griba valdītu, kad mēs varam Latvijas Saeimas un Eiropas Savienības parlamentārās tikšanās nolikumu lasīt, kā mēs gribam, kad Latvijā visos līmeņos valda patvaļība, kad tautai tiek izzagts tās mantojums, Heino Lāma bija atnācis cīnīties, un neviens viņam muti aizbāzt nespēja... Viņš laikam šodien ir kāda ezera dūņās, bet policija noliedz, ka tāds ezers ir, lai gan kartē tas ir. Cilvēki apgalvo, ka tanī ezerā nav tikai viens līķis vien, bet vairāki, bet mēs neejam meklēt. Mēs pat neejam pieprasīt, it īpaši “tēvzemieši” negribēja pat dot savu parakstu zem šā pieprasījuma, lai to minimālo godu mēs parādītu šim cilvēkam, ka mūsu valsts, mūsu tauta drusku rūpējas, ka mēs viens otram ziņosim, kas ir noticis, par to, kas nav izdarīts. (No zāles deputāts J. Sinka: “Kāpēc tu apvaino tēvzemiešus?”) Es tikai stāstu patiesību, un, ja tas ir apvainojums tev, Sinkas kungs... Tā ir patiesība! Jūs esat viltus nacionāļi, jūs pat savējos neaizstāvat. Padariet mani par meli un balsojiet “par”.".
- 1998_06_04-seq30 language "lv".
- 1998_06_04-seq30 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q822919.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q211.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q193089.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q458.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q8889.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q159.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q4459436.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q36.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q337179.
- 1998_06_04-seq30 mentions Q16358697.