Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_04-seq246> ?p ?o. }

• 1998_06_04-seq246 type Speech.
• 1998_06_04-seq246 number "246".
• 1998_06_04-seq246 date "1998-06-04".
• 1998_06_04-seq246 isPartOf 1998_06_04.
• 1998_06_04-seq246 spokenAs 84.
• 1998_06_04-seq246 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es īsi iepazīstināšu jūs ar motivāciju. Paskaidrošu, kāpēc mēs iesniedzām šāda rakstura priekšlikumu. Starp citu, es piekrītu Bišera kungam par aizrādījumu, ka, ja šādu normu atbalsta, vajadzētu to attiecināt ne tikai uz nepilsoņiem, bet arī uz bezvalstniekiem. Cienījamie kolēģi! Mēs iesniedzām šo priekšlikumu atsevišķu iemeslu dēļ. Mūsuprāt vai manuprāt, Latvijā vajadzētu turēties pie principa, ka pilsonības iegūšanu vajag vienmēr saistīt ar valodas jautājumu. Proti, nebūtu pareizi, ja pilsonībā uzņemtu cilvēkus, kuri neprot latviešu valodu. Jo teorētiski šāda iespēja pastāv, nepieņemot šo grozījumu. Mūsu prasība, kā jau te pareizi uzsvēra Celmiņa kungs, ir tāda, lai šie jaunie cilvēki būtu beiguši Latvijā skolu vai, pareizāk sakot, mācījušies Latvijas skolā. Ja šo mūsu priekšlikumu nepieņem, tad ir iespējams tāds variants, ka, pastāvot brīvam darbaspēka tirgum, bērns kopā ar vecākiem aizbrauc uz kādu citu valsti, ilgstoši uzturas tur, un, pēc likuma, viņš, atgriežoties 16 gadu vecumā, saņem pilsonību, kaut gan varbūt nezina ne vārda latviski. Mums jau šobrīd ir vairāk nekā 100 000 tādu pilsoņu, kuri, es atkārtoju, latviešu valodu neprot. Lagzdiņa kungs jau šeit teica, ka šo pretendentu loks nav skaitliskā ziņā sevišķi liels un ka varbūt mēs šo priekšlikumu nebūtu iesnieguši, ja nebūtu viens “ja”. Cienījamais Indulis Bērziņa kungs šeit no tribīnes skaisti runāja par to, ka tamlīdzīgas normas par stingrām valodas zināšanu prasībām būtu jāiestrādā Valodas likumā un Izglītības likumā. Diemžēl es esmu radis rēķināties nevis ar to, ko deputāti runā, jo runāt un solīt var daudz, bet parasti rēķinos ar to, kā deputāti balso, jo īstenībā ne jau skaistas runas, bet balsojums parāda attieksmi pret vienu vai otru problēmu. Diemžēl tad, kad mēs diskutējām par Valodas likumu un kad tika balsots par normu, kas paredz, ka ar 2005. gadu vidusskolās vismaz puse mācību priekšmetu būtu jāmāca latviešu valodā (šeit es domāju skolas, kurās mācības pamatā notiek mazākumtautības valodā), šī norma netika atbalstīta, - neskatoties uz to, ka šī piedāvātā ideja absolūti saskan ar Hāgas rekomendācijām, kuras ir izstrādājusi Eiropas drošības un sadarbības organizācija un kuras tiešām pat paģēr, lai skolās, it īpaši vidusskolās, liela daļa mācību priekšmetu vai pat visi mācību priekšmeti tiktu mācīti valsts valodā, lai mazākumtautību iedzīvotāji, kuri dzīvo attiecīgajā valstī, labāk integrētos sabiedrībā. Lai šie cilvēki pēc tam darba tirgū netiktu diskriminēti. Lai viņi būtu reāli integrējušies. Es vēlreiz atkārtoju: šīs normas ideja sakrita ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izstrādātajām rekomendācijām, taču diemžēl ne Panteļējeva kungs, kurš ir partijas vadītājs, ne Lībanes kundze, kura vada frakciju, šo normu neatbalstīja, bet balsoja “pret”. (Starpsauciens: “Nodevējs!”) Ja nebūtu bijis šis balsojums “pret”, varbūt tiešām mēs ar Lagzdiņa kungu šo priekšlikumu nebūtu iestrādājuši, jo mēs tiešām gribam, lai Valodas likumā un Izglītības likumā iestrādātu šīs integrācijas prasības. Diemžēl šeit vārdi, kas teikti no tribīnes, nesaskan ar darbiem. Tas mani apbēdina.".
• 1998_06_04-seq246 language "lv".
• 1998_06_04-seq246 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1998_06_04-seq246 mentions Q211.
• 1998_06_04-seq246 mentions Q193089.