Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_04-seq228> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1998_06_04-seq228 type Speech.
- 1998_06_04-seq228 number "228".
- 1998_06_04-seq228 date "1998-06-04".
- 1998_06_04-seq228 isPartOf 1998_06_04.
- 1998_06_04-seq228 spokenAs 84.
- 1998_06_04-seq228 spokenText "Cienījamie deputāti! Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Es gribētu detalizētāk vērst uzmanību uz 5. un 6. pantu. Es piekrītu tam, ko teica Bišera kungs, ka 5. labojumā mēs tiešām varētu runāt par to, kā to vajadzētu pilnveidot un vai skolās vienai trešdaļai programmu ir jābūt latviešu valodā. Un arī par Ārlietu ministrijas iebildumiem varētu parunāt. Līdz ar to mēs nākamajā, trešajā, lasījumā šo te Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumu varētu palabot. Bet es nekādā gadījumā negribētu piekrist tam, kas būtībā šeit notiek. Šeit no tribīnes notiek tāda lēta deputātu mānīšana, sakot, ka 6. priekšlikums esot tāds pats un ka tas esot atbalstīts. Tātad šis ir Ministru kabineta priekšlikums, un es tagad gribētu lūgt visus deputātus uzmanīgi apskatīties šo 6. priekšlikumu un paanalizēt tā pirmo sadaļu. Tā attiecas uz tiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta un ir jaunāki par 16 gadiem. Un tur konkrēti divos apakšpunktos ir rakstīts, kas viņiem jādara. Un tālāk. Pāršķirsim nākamo lapaspusi un paskatīsimies 5. lapaspusē tajā pašā Ministru kabineta priekšlikumā. Tur mēs redzam 4. apakšpunktu, kurā ir rakstīts pavisam kas cits. Tur ir rakstīts par tiem bērniem, kas jau ir sasnieguši 16 gadu vecumu, bet dažādu apstākļu dēļ šo pilsonību nav ieguvuši. Un tālāk 2. apakšpunktā ir uzskaitīts, kas viņiem ir jādara 19. un 20. pantā noteiktajā kārtībā. Viņiem ir jāatnes dokuments, kas apliecina viņu valodas zināšanas un tā tālāk. Tas pateikts divos variantos. Taču netaisīsim, Bišera kungs, šeit deputātu lētu mānīšanu, to deputātu mānīšanu, kuri šos divus priekšlikumus nav izlasījuši līdz galam. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu šeit nobalsot par Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga priekšlikumu, bet pēc tam mēs trešajā lasījumā varētu to palabot. Mēs būtu iebalsojuši iekšā to, ko mēs būtībā visi gribam, tikai nezinām, kā to īstenot. Es domāju, ka būtībā šeit visi grib to, lai tie cilvēki, tie jaunieši, kuri šeit integrēsies, kuri kļūs vēlētspējīgi tikai 2009. gadā... Mēs visi gribam, lai viņi zinātu latviešu valodu. Un, ja mēs iebalsosim tādu prasību, kāda ir deputāta Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumā, tad mēs varam tālāk likumsakarīgi virzīties uz šīs prasības īstenošanu. Mēs varam skatīties, kā Eiropa mums palīdz šo prasību īstenot, kā viņi mums palīdz ar naudu dažādas mācību programmas īstenot, un es domāju, ka tad mēs varētu arī Igaunijas priekšlikumu skatīties, kā Latvijā steidzami izveidot, piemēram, sabiedrības integrācijas valsts ministra posteni. Šajā postenī šis sabiedrības integrācijas valsts ministrs varētu rūpēties par to, lai šie jaunieši, kuri kļūst par vēlētspējīgiem 2009. gadā... lai valstī tiktu izstrādātas visāda veida programmas - es te domāju mācību programmas - un lai Eiropas Savienība nāktu mums palīgā šīs mācību programmas apmaksāt. Lai mēs varētu šos bērnus sistemātiski apmācīt - ne tikai sausi apmācīt, bet palīdzētu viņiem braukt varbūt uz Eiropu un piedalīties dažādās mācību programmās, bet tajās visur būtu iekšā latviešu valoda. Tā ka es vēlreiz lūgtu atbalstīt Lagzdiņa un Ābiķa kunga priekšlikumu, bet neklausīties to, ko vismaz Bišera kunga un Bērziņa kunga interpretācijā es te dzirdu. Es dzirdu tādu lētu mānīšanos un baidīšanu ar kaut kādu Eiropas institūciju nosodījumu. Mums ir solīdi soli pa solim jāsakārto šis likums, jāieraksta iekšā tas, kas atbilstoši dažādām prasībām ir darīts, un es domāju, šeit, Bērziņa kungs, ir nevietā atsaukties uz Blēra kunga piemēru. Blēra kungs pašreiz ir prezidējošās valsts vadītājs, un tāpēc viņš šādas vēstules sūta. Taču es jums varētu pastāstīt, kāda bija leiboristu programma Anglijā, kad viņi vinnēja vēlēšanās, un cik lielā mērā šī programma bija pretēja tai programmai un pārējām programmām, kas akli zemojās Eiropas Savienības prasību priekšā; kā Blēra kungs iestājās par to, ka Anglijā darba vietām ir jābūt saviem pilsoņiem un saviem cilvēkiem, un kā viņš runāja pretī arī vienotai Eiropas monetārajai politikai. Tā ka šeit nevajadzētu atsaukties tikai uz kaut kādu vienu, izrautu piemēru, bet vajadzētu arī skatīties, kā kurš premjers aizstāv savu valsti. Es lūgtu izturēties pret šo jautājumu ļoti nopietni un nobalsot par 5. priekšlikumu.".
- 1998_06_04-seq228 language "lv".
- 1998_06_04-seq228 speaker Aivars_Kreituss-1945.
- 1998_06_04-seq228 mentions Q211.
- 1998_06_04-seq228 mentions Q191.
- 1998_06_04-seq228 mentions Q193089.
- 1998_06_04-seq228 mentions Q458.