Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_04-seq212> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 1998_06_04-seq212 type Speech.
- 1998_06_04-seq212 number "212".
- 1998_06_04-seq212 date "1998-06-04".
- 1998_06_04-seq212 isPartOf 1998_06_04.
- 1998_06_04-seq212 spokenAs 25.
- 1998_06_04-seq212 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es esmu drusciņ izbrīnīts par šo komisijas veikto tehnisko sakārtojumu. Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam. Ja netiek pieņemts 6. priekšlikums, tad 5. priekšlikums ir ļoti labs - ar nedaudziem uzlabojumiem, gatavojot nākamo lasījumu. Bet, ja mēs skatām to pašu 5. lapaspusi, tad redzam, ka tur ir teikts, ka valodas prasmi regulē 19. un 20. pantā noteiktajā kārtībā. Un arī par 19. un 20. pantu jau ir Lagzdiņa kunga priekšlikumi. Kas attiecas uz šo pantu, es domāju, ka daudz svarīgāks ir rezultāts. Manuprāt, nav svarīgi, kādā veidā cilvēks šīs valodas zināšanas iegūst. Es domāju, ka daudz svarīgāk ir Izglītības likumā vai Valodas likumā ieviest vienotu eksāmenu sistēmu, vienotas prasības. Tā, kā tas ir Minsteres ģimnāzijā: jūs varat tur mācīties latviski, bet, ja jūs nevarat vācu valodā nokārtot pēc vienotas sistēmas eksāmenu, jūs nevarat dabūt tiesības studēt Vācijas augstskolās. Tātad svarīgs ir rezultāts. Šeit ir likts uzsvars: “ja tie vismaz trešo daļu mācību programmas ir apguvuši latviešu valodā”. Es domāju, ka tas ir drusciņ nepareizs ceļš. Mums ir obligāti jāpanāk izmaiņas mūsu Izglītības likumā, jāpanāk tas, ka šajā likumā ir attiecīgi... kā bija ierakstīts... ka 50%... par to var strīdēties... mācības valsts valodā notiek nevis fizkultūrā un dziedāšanā, bet galvenajos priekšmetos. Bet tagad mēs liekam uzsvaru uz procesu un kaut kā kautrīgi tur piebilstam, ka mēs varētu arī nokārtot... Lai gan 19. un 20. pants to regulē. Tāpēc pagaidām man nav skaidrs, kāpēc komisija ir šādā veidā to visu te salikusi. Ja netika pielikts 6. pants, tad mēs varētu... ja netiktu pieņemts 6. priekšlikums, tad mēs par šo balsotu. Bet tagad principiāla balsošana būs par 6. pantu, jo šie nepilsoņu bērni faktiski iedalās divās daļās. Ja mēs šo starptautisko konvenciju atzīstam un balsojam par to, ka tiem bērniem, kuru vecāki pieprasa viņiem pilsonību... 20 tūkstoši vai vēl vairāk tūkstošu... ja viņiem ir tiesības iegūt šo pilsonību jeb būt par pilsoņiem, tad... tālāk jau tur ir teikts, kā attiecībā uz tiem, kuru vecāki viņiem šo pilsonību nepieprasa, tiek risinātas šīs procedūras, un tur ir atkal citi panti uzskaitīti. Šeit ir runāts vispār par nepilsoņiem un nav šāda sadalījuma. Es domāju, ka mums tomēr būtu jābalso... acīmredzot 6. priekšlikumā... tur ir, kā te daži teica, tieši šis konceptuālais un principiālais jautājums. Un, ja mēs runājam par 6. priekšlikumu, tieši par tiem nepilsoņu bērniem, kuru vecāki pieprasa viņiem šo pilsonību, tad es gribētu pateikt divas vai trīs lietas. Tomēr, manā izpratnē, daudz svarīgāks ir ģeopolitiskais faktors, jo šī prasība ir visās Eiropas Savienības valstīs. Diemžēl. Un arī Somija, kurā manto pilsonību no vecākiem, diemžēl pieņēma to pašu labojumu, ka tajā gadījumā, ja nepilsoņi, bērna vecāki, to pieprasa, tad viņam piešķir šo pilsonību. Es varu saprast, ka var nepatikt Eiropas Savienība, bet es saprotu... un es piekrītu arī tam, ko te teica “tēvzemieši”... man patika tā ideja. Mēs varam tiešām pieņemt nulles variantu, bet mēs nebūsim izpildījuši Krievijas prasības, jo, kamēr mēs nepateiksim, ka mēs atsakāmies no NATO, mēs neizpildīsim nevienu prasību... Tāpēc es domāju, ka mēs varam pieiet šim jautājumam otrādi. Ja mēs nevaram uzlabot attiecības ar Krieviju, tad rodas jautājums - kāpēc nedarīt visu, lai uzlabotu attiecības ar mūsu sabiedrotajiem? Bet es nepiekrītu tam, ka neviens par mums nerūpējas. Es iesaku visiem ielūkoties Centrāleiropas ekonomikas apskatā šeit lejā bibliotēkā, tur ir Holbruka raksts, un tur ir precīzi pateikts: Amerikas Savienotajām Valstīm jādara viss, lai palīdzētu trim Baltijas valstīm kļūt par NATO dalībvalstīm. Te vairs nav runas par partnerattiecībām. Te ir citēts Klintona teiktais, ka Amerikai jāpalīdz mums pārvarēt šo pēdējo līniju. Tāpēc es skatu šo lietu no ģeopolitiskā viedokļa. Vai šie 27 000 bērnu kaut kādā veidā, teiksim, palīdz mums šajā procesā vai aizkavē šo mūsu virzību uz NATO? Es negribu piekrist tiem, kas savulaik lamāja LNNK. Un Tabūna kungs pilnīgi pareizi pateica... Tikai vienu lietu viņš aizmirsa pateikt - ka LNNK lamāja par to, ka arī mēs esot atbalstījuši nulles variantu, kas sagraus Latvijas pilsonību... Šeit ir oficiālie dati: 7000 ir naturalizējušies. Te ir runa par 16. martu... Es dabūju šos datus no Naturalizācijas pārvaldes. Un nākamais jautājums. Pašreiz no 148 000 nepilsoņu, kam ir šādas tiesības, ir tikai tūkstotis iesniegumu (martā bija 1960 iesniegumu), un starp šo iesniegumu rakstītājiem tā saucamo okupantu jeb impērijas pārstāvju, kā te mīl izteikties, ir mazāk par 40%. Un šajos pašos statistikas datos, kas saņemti no Naturalizācijas pārvaldes, ir teikts, ka lietuviešiem pilsonība... lietuviešiem ir tikai 34%, igauņiem - tikai 49,2%, ukraiņiem - tikai 7%. Tad jājautā - kāda problēma ir šeit sākt ar balsojumu par šo 6. punktu, tīri politiski izšķirt šo jautājumu? Vai tad šie igauņi, lietuvieši un visi pārējie, kuru vecāki grib, lai viņi kļūtu pilsoņi, un kuru skaits ir kādi 27 000, un no kuriem varbūt pat puse būs tādi, kas nepieprasīs... vai mēs pieņemam vai nepieņemam to... jo nav runa par tiem 700 000... Un pēdējais jautājums. Vai 7 gadus pēc neatkarības atgūšanas mums ir vēl jāpalielina nepilsoņu skaits? Jeb vai visi šie lietuvieši, ukraiņi, poļi ir jāpataisa par pilsoņiem latviešu skolās? Es redzu pilnīgi pretēju ceļu: ja mēs pieņemsim 6. labojumu, tad neviens nevarēs mums norādīt, ka mūsu Valodas likums vai Izglītības likums nav pietiekami stingrs. Nu tad mēs varam pieņemt šo. Mums taču ir tagad tas Valodas likums. Pieņemam tās prasības un netaisām pārejas periodu - 2005. gads... Jo mēs liekuļojam. Mēs taisām ļoti vieglu Valodas likumu un ļoti vieglu Izglītības likumu un visu laiku atsaucamies uz to, ka dara pāri... un tā tālāk. Tāpēc es tomēr domāju, ka mums vajadzēja sākt... Bet, ja jau komisija šādā veidā ir ielikusi... un ja mēs tagad nobalsojam par Lagzdiņa kunga priekšlikumu, tad tik un tā par 6. priekšlikumu ir konceptuāls balsojums. 5. priekšlikums nevarētu atcelt 6. priekšlikumu. Un galvenās būs debates un balsojums par 6. priekšlikumu. Tāpēc es īsti neredzu jēgu - pašreiz atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Jo 6. priekšlikumā tas viss ir ielikts daudz plašāk. Ja mēs 6. priekšlikumu noraidām, tad - jā. Bet tad ir citas problēmas, par ko mēs runāsim. Paldies par uzmanību.".
- 1998_06_04-seq212 language "lv".
- 1998_06_04-seq212 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q211.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q193089.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q458.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q33.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q39731.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q159.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q7184.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q183.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q30.
- 1998_06_04-seq212 mentions Q2742.