Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_04-seq204> ?p ?o. }

• 1998_06_04-seq204 type Speech.
• 1998_06_04-seq204 number "204".
• 1998_06_04-seq204 date "1998-06-04".
• 1998_06_04-seq204 isPartOf 1998_06_04.
• 1998_06_04-seq204 spokenAs 40.
• 1998_06_04-seq204 spokenText "Nākamais priekšlikums tātad ir likumprojekta 3. lappusē. Priekšlikums nr. 5. Deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums - papildināt likuma 2. panta 1. punktu ar 1. 4. apakšpunktu. Juridiskā komisija samērā ilgi un gari apsprieda šo priekšlikumu, saskatot šajā sakarā arī zināmus argumentus “par”. Abi šā priekšlikuma iesniedzēji argumentē ar to, ka, viņuprāt, nav pamatoti jaukt tādas lietas kā reģistrācija jeb pilsonības automātiska piešķiršana un naturalizācija jeb pilsonības iegūšana. Abi iesniedzēji saskatīja zināmu šo jēdzienu sajaukumu vairākos priekšlikumos... Tajā skaitā arī gan valdības, gan deputātu iesniegtajā... un uzskatīja, ka būtu saprātīgāk to nepilsoņu bērnu problēmu, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, risināt nevis īpašā atsevišķā pantā, bet 2. pantā, kas nosaka piederību Latvijas pilsonībai. Šī piederība būtībā ir nosakāma reģistrācijas kārtībā, un zināmā mērā ir ņemti vērā tie priekšlikumi, kurus izteikušas dažādas Eiropas organizācijas attiecībā uz likuma grozīšanu. Protams, radās vesela virkne jautājumu attiecībā uz to, ka šajā priekšlikumā ir teikts: “ja tie vismaz trešo daļu mācību programmas apguvuši latviešu valodā”. Jo tas būtībā ne ar kādu konkrētu likumu nav definēts. Droši vien šeit būtu vajadzīgi precizējumi, ka varbūt tas ir saistībā ar Izglītības likumā noteikto apjomu vai Ministru kabineta noteikto apjomu. Tomēr, pavērojot 2. panta pirmo daļu, kurā ir teikts, kas ir Latvijas pilsoņi (tur tātad ir minēti pilsoņi, kas tādi bija 1940. gadā; latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri ir reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un kuriem citas pilsonības nav; sievietes, kas zaudēja Latvijas pilsonību 1919. gada Pavalstniecības likuma īpatnību dēļ, jo bija laulājušās ar citvalstniekiem, kā arī personas, kuras ir apguvušas pilnu mācību kursu latviešu valodā), redzam, ka šajā priekšlikumā ir zināma loģika, jo tas skar tieši tos pēc 1991. gada dzimušos nepilsoņu bērnus, kuri nav beiguši skolu, kurā mācību valoda ir latviešu valoda, bet ir beiguši Latvijā kādu citu skolu. Jo tik tiešām nav jau tik būtiski, kādu skolu beidz. Galvenā problēma ir tā, vai persona, kura var iegūt Latvijas pilsonību, ir integrējusies, iekļāvusies latviešu sabiedrībā vai nav. Šis priekšlikums zināmā mērā tādu argumentāciju dod. Juridiskā komisija ilgi skatīja arī dažādus šā priekšlikuma uzlabošanas variantus, tomēr balsojot šo priekšlikumu atbalstīja Juridiskās komisijas mazākums, bet Juridiskās komisijas vairākums šo priekšlikumu noraidīja. Tāda ir situācija attiecībā uz priekšlikumu nr. 5.".
• 1998_06_04-seq204 language "lv".
• 1998_06_04-seq204 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1998_06_04-seq204 mentions Q211.
• 1998_06_04-seq204 mentions Q193089.