Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_20-seq2> ?p ?o. }

• 1998_05_20-seq2 type Speech.
• 1998_05_20-seq2 number "2".
• 1998_05_20-seq2 date "1998-05-20".
• 1998_05_20-seq2 isPartOf 1998_05_20.
• 1998_05_20-seq2 spokenAs 84.
• 1998_05_20-seq2 spokenText "Cienījamie deputāti! Būtībā 5. un 6. priekšlikums nebūtu īpaši atdalāmi. Saruna ir par vienu tēmu - būt vai nebūt habilitētajiem doktoriem un vai tas ir pareizi vai nepareizi. Es gribētu taisni uz šo jautājumu vērst jūsu uzmanību. Varbūt tad izdotos apspriest, kas aiz tā stāv un kāpēc vajag vai nevajag... Es biju viens no tiem, kas Augstākās padomes laikā strādāja pie Zinātnes likuma. Arī tad mums izvērtās diezgan nopietni strīdi un diskusijas par to, vai vajadzētu Latvijā saglabāt divu līmeņu doktorus. Mēs zinām, ka agrāk bija zinātņu kandidāti un zinātņu doktori, un tāda kārtība bija ar Padomju Savienības palīdzību ieviesta arī tajās zemēs, kuras tagad sauc par postsociālisma zemēm. Bija arī Francijā un vēl šur tur, bet lielākā daļa valstu jau sen no tādas sistēmas ir atteikušās, un vienā daļā valstu - it īpaši es gribu izcelt Ameriku, Amerikas Savienotās Valstis, - tāda kārtība nav bijusi. Kāds bija galvenais iebildums jau tad? (Šodien izrādās, ka tas iebildums ir bijis visnotaļ pareizs.) Galvenais iebildums bija tas, ka grāds nedrīkst nodrošināt kādam amatu. Es domāju, ka der atgādināt tos sliktos Padomju Savienības laikus, atcerēsimies, ka tieši tā tas toreiz bija. Bija obligāti jācenšas iegūt zinātņu doktora grādu, tagadējo habilitētā doktora grādu, un tad varēja vadīt laboratorijas zinātniskos institūtos, varēja pretendēt uz direktoru amatiem, varēja pretendēt uz dažādiem citiem augstākiem amatiem Zinātņu akadēmijā. Tātad zinātņu doktora grāds bija obligāts. Pašreiz atkal ir nodibināta tāda kārtība, ka par valsts profesoru var kļūt speciālists, pasniedzējs, mācībspēks, kurš ir habilitētais doktors. Protams, sākās cīņa par valsts profesora vietas iegūšanu, jo tur ir alga 330 latu mēnesī. Pārējiem profesoriem ir 145 lati mēnesī. Mēs redzam, kāda tā ir milzīga starpība. Nesen mēs šeit diskutējām par to, kā valsts profesora statusam iedalīt papildfinansējumu. Šodien, es domāju, mēs esam tieši turpat, kur bijām tajā 1991. un 1992. gadā, kad diskutējām par to, vai Latvijā tādu kārtību vajag. Vispirms mēs parunāsim par tām arhaiskajām valstīm. Dažās ir šādi divu līmeņu doktori. Tā tas ir Polijā, tā tas ir laikam arī Lietuvā. Tātad ir pāris tādu postsociālisma zemju. Citur nav tādas kārtības, ka ir divpakāpju doktori. Kāpēc nav? Nav tāpēc, ka tas būtībā ir saistāms ar monopolstāvokli. Zinātne nav izņēmums. Ja attiecībā uz citām jomām mēs runājam par antimonopola nepieciešamību, tad arī zinātnē nevar iedibināties monopolstāvoklis, ka jaunāka gadagājuma cilvēki nevar pretendēt uz kādu amatu tikai tāpēc, ka viņiem nav habilitētā doktora grāda. Diemžēl pasaulē - un es atkal gribētu īpaši izcelt Amerikas Savienotās Valstis - kārtība ir tāda: ja tu esi aizstāvējis doktora grādu, tad tas fakts tev tomēr nedod uzreiz visu veidu tiesības būt par pilntiesīgu profesoru. Tu vari sākumā būt par profesora asistentu. Ja tu esi profesora asistents, tad tu kādu laiku vari publicēties kopā ar savu kolēģi, kurš ir par tevi pieredzējušāks zinātniskajā ziņā, pēc tam tu vari kļūt par asociēto profesoru, un tikai pēc tam tu vari būt par pilntiesīgu profesoru. Būtībā iespēju kļūt par profesoru nosaka tas, cik daudz tev ir zinātnisko darbu, cik tu esi produktīvs attiecīgajā laukā. Pašreiz Latvijā mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka Latvijā ir apmēram 260 akadēmiķu. Mazajā Latvijā 260 akadēmiķu! Atcerēsimies 1991. gadu, tad bija 28! Bija stingri noteikumi, kā par akadēmiķi varēja kļūt, bija stingra šī kārtība. Tagad visus, kas atbrauc no ārzemēm, mēs labi nešķirojam, neprasām, vai viņiem tur zinātniskie darbi ir bijuši lieli vai mazi. Protams, tiek dalīti visādi goda doktoru tituli un visādi citādi goda tituli... Taču akadēmiķis - tas, manā izpratnē, bija kaut kas augstāks. Tātad mēs šo goda nosaukumu arī esam devalvējuši, vismaz Latvijā, un pašreiz mēs te strīdamies par šo pakāpi - habilitētais doktors. Es domāju, ka ir pēdējais laiks Latvijā atcelt šo habilitētā doktora grādu vispār kā tādu. Jo, kā mēs redzam, likumā ir iedibināts tas, ka habilitētais doktors ir tiesīgs būt par valsts profesoru uz trijiem gadiem. Protams, tagad profesora kategorija ir gatava šo situāciju attiecīgi aizstāvēt, bet, es domāju, ja mēs skatāmies no valsts attīstības viedokļa, tad šī habilitācija kā tāda būtu jāpārtrauc. Man liekas, pagājušajā reizē Bišera kungs izteica priekšlikumu, ka tie, kas ir habilitētie doktori, ir ar visu šo goda nosaukumu un ar visām no tām izrietošajām sekām, bet... neturpināt šo nejēdzību tālāk! Kā pašreiz notiek habilitēšana? Habilitēšana bieži vien notiek, pamatojoties uz zinātnisko darbu kopumu. Tajā pašā laikā likumā ir uzskaitītas prasības, kādām būtu jāatbilst habilitētam doktoram. Šobrīd mēs varam pierādīt, ka veselā virknē gadījumu šī habilitācija notiek šaura personu loka ietvaros: šodien mēs habilitēsim tevi, rīt tu habilitēsi mani. Es gribu teikt, ka tas pats notiek arī ar akadēmiķa grāda piešķiršanu: šodien mēs piešķirsim akadēmiķa grādu tev, bet rīt jūs, pārējie, nobalsosiet par šā grāda piešķiršanu man. Es domāju, ka kārtībai būtu jābūt tādai. Ja mēs gribam būt demokrātiska valsts, ja mēs gribam būt tāda valsts, kurā ir konkurence un kurā visu nosaka konkurence, arī zinātnieku aprindās, tad mums ir jāatsakās no tādas situācijas, ka kaut kāda grāda piešķiršana dod tiesības ieņemt amatu. Tas ir pats galvenais. Nevar būt tāda situācija, ka kaut kāds grāds tev nodrošina amatu. Amatu var nodrošināt tikai tavs produktīvais darbs - publikācijas, monogrāfijas, piedalīšanās starptautiskajās konferencēs. Pārējo atzīs vadītājs, zinātniskā darba virziena vadītājs, tas var nodrošināt tiesības ieņemt kādu amatu. Tāpēc es lūdzu vispār izslēgt jautājumu par habilitētajiem doktoriem un likvidēt to situāciju, ka Latvijā ir divu līmeņu doktori. Aicinu to likvidēt kā pašreiz zinātnes attīstību bremzējošu faktoru.".
• 1998_05_20-seq2 language "lv".
• 1998_05_20-seq2 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1998_05_20-seq2 mentions Q211.
• 1998_05_20-seq2 mentions Q37.
• 1998_05_20-seq2 mentions Q142.
• 1998_05_20-seq2 mentions Q36.
• 1998_05_20-seq2 mentions Q15180.
• 1998_05_20-seq2 mentions Q30.
• 1998_05_20-seq2 mentions Q455521.