Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_20-seq136> ?p ?o. }
Showing items 1 to 22 of
22
with 100 items per page.
- 1998_05_20-seq136 type Speech.
- 1998_05_20-seq136 number "136".
- 1998_05_20-seq136 date "1998-05-20".
- 1998_05_20-seq136 isPartOf 1998_05_20.
- 1998_05_20-seq136 spokenAs 84.
- 1998_05_20-seq136 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es būtu runājis tikai par vienu tēmu - par imitāciju. Varbūt var šajā sakarā runāt par imitāciju, jo Vidiņa kungs mani izprovocēja uz uzstāšanos. Man jāsaka, ka tad, kad vāca parakstus tautas nobalsošanai, vienīgais, kurš man atnāca līdzi uz televīziju un aizstāvēja šo nobalsošanas procedūru, bija Čerāna kungs. Paldies, Čerāna kungs, es vēlreiz pateicos, jo toreiz pretī man nostājās Kaksīša kungs, Endziņa kungs, Bojāra kungs, Jurkāna kungs... nu, grūti pateikt, ko aizstāvēja Kiršteina kungs toreiz. To, ka ļoti maz darīja pati “Tēvzemei un Brīvībai”, lai savāktu šos parakstus (pietrūka tikai 5000 parakstu), es varu apliecināt, jo es pats piedalījos šajā kampaņā. Tā ka, Vidiņa kungs, ja jūs kaut ko runājat, tad runājiet no sirds, nevis imitējiet. Un vēl man jums jāsaka, ka es nupat atgriezos no Kopenhāgenas un Oslo. Šajās divās valstīs, Dānijā un Norvēģijā, es biju vēstniecībās, un man jāteic, ka šajās vēstniecībās nav materiālu, kas stāstītu par mūsu valsts, mūsu tautas likteni un vēsturiskajām gaitām... (Starpsauciens: “Pareizi!”)... Jo, lūk, Ārlietu ministriju vada Birkava kungs. Birkava kungs nav sagādājis iespēju izmantot materiālus par mūsu pagātni, par mūsu vēsturi, lai to pareizi stāstītu Rietumu masu medijiem, Rietumu diplomātiem. Būtu jāiepazīstina ārzemju masu mediji un diplomāti ar materiāliem par mūsu okupāciju, ar to situāciju, ka mūsu valsts 50 gadus praktiski ir bijusi kolonija, viena no beidzamām kolonijām Eiropā un varbūt pasaulē, un tad būtu varbūt cita attieksme Rietumiem. Jo Rietumu valstis, dabīgi, nav ieinteresētas, lai mēs šodien uzsvērtu to, ka mēs 50 gadus esam bijuši Sarkanās armijas un čekas vai Drošības komitejas uzraudzībā, jo zem Jaltas konferences līguma ir arī Čērčila un Rūzvelta paraksti - kopā ar Staļina parakstu. Tas mums ir jāņem vērā, un mēs to ņemam vērā, un mēs baidāmies, tāpēc ka mēs esam maziņi. Un, ja šodien visi tā baidās, tad man mazliet ir kauns, jo, ja tiešām pasaulē pastāv kādas demokrātiskas valstis vai to apvienības (es domāju Eiropas Savienību vai kaut kādas tamlīdzīgas), tad tomēr mums nevajadzētu tā baidīties, tā sevi pazemot un zaudēt elementārāko pašcieņu. Šī Ārlietu ministrijas darbības imitācija ir redzama ik uz soļa, ik uz soļa arī šeit, Latvijā, tāpat attiecībā uz Krieviju. Tiešām, - Ārlietu ministrijas Īpašo uzdevumu daļa (valsts ministrs bija Inkēna kungs) šajā laikā neko neizdarīja. Birkava kungs, kuram vajadzētu šo darbu darīt, tiešām ir veikls imitators. Manuprāt, viņš ir ģeniāls imitators. Varbūt viņa īstā vieta būtu “seksšopā”. Norvēģijā bija arī konference... sākās tās konferences sagatavošana, kura izvērtēs komunisma augšupeju un komunisma kritumu. Arī Havels mēģināja runāt par to, ka vajadzētu izvērtēt komunisma sekas, izvērtēt komunisma ideoloģiskās sekas mūsu domāšanā, un tad varbūt mēs saprastu, ko nozīmē šis smagais laiks, kurā mēs bijām zem šīs asiņainās diktatūras. Daudzi ārzemju diplomāti nezina, ka šeit nav tādas krievu minoritātes, kuru diskriminē, bet ir “sovjeti” un ka Rīgā to ir divas trešdaļas no iedzīvotājiem. Tas bija milzīgs atklājums daudziem Rietumu diplomātiem, kad viņi to uzzināja. Ļoti interesanti man bija piedalīties Norvēģijā Konstitūcijas svētkos - visa Oslo bija rotāta ar karodziņiem, Norvēģijas valsts karogiem. Un tur es redzēju arī integrāciju - tur tiešām bija daudz zulusu bērniņu, turku bērniņu, indiešu bērniņu, viņi visi bija ratiņos, bet tajos ratiņos blakus bērniņam gulēja Norvēģijas karodziņš. Manuprāt, mums šodien ir pāragri runāt par to. Kamēr mēs neesam izvērtējuši to, kas ar mums ir noticis un ko ar mums ir izdarījuši, un kamēr Vērmanes parkā pastaigājas Sarkanarmijas pēcteči ar citiem karodziņiem, tikmēr tas ir pāragri - atbalstīt šo likumprojektu.".
- 1998_05_20-seq136 language "lv".
- 1998_05_20-seq136 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q211.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q2660080.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q193089.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q458.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q35.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q159.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q15628977.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q43070.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q251395.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q20.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q128499.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q3899540.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q1748.
- 1998_05_20-seq136 mentions Q585.