Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_20-seq124> ?p ?o. }

• 1998_05_20-seq124 type Speech.
• 1998_05_20-seq124 number "124".
• 1998_05_20-seq124 date "1998-05-20".
• 1998_05_20-seq124 isPartOf 1998_05_20.
• 1998_05_20-seq124 spokenAs 46.
• 1998_05_20-seq124 spokenText "Augsti godātie deputāti! Atvērt “logus” Pilsonības likumā un mainīt 14. pantu nozīmē noņemt ierobežojumus, un patiesībā tā ir tā prasības būtība, ko mums izvirza. Patiesībā tam arī ir pienācis laiks, taču nekādā gadījumā neviens mums nevar izvirzīt nekādas prasības, un nekad nepienāks laiks samazināt prasības. Manā izpratnē, personai, kura vēlas kļūt par pilsoni... Izvēle ir katra cilvēka brīva griba, tā ir cilvēktiesību norma, un, izvēloties kļūt par pilsoni, ikvienam indivīdam ir jāuzņemas kādas saistības. Un tās saistības, lūk, ir šīs mūsu prasības, un šai personai ir jābūt gatavībai saņemt šo politisko tiesību. Tāda ir visu pasaules valstu prakse. Mēs nekādā veidā neko nepārkāpjam, ja uzturam šīs prasības. Katram ir jāatbild par savu darāmo, par savu darāmo daļu šajā procesā, un te es gribētu nodalīt valsti un indivīdu. Valsts - tas šobrīd ir šis likums, kurš piedāvā noteiktu sistēmu, noteiktu kārtību, kura, attīstoties šo astoņu gadu laikā, ir sasniegusi tādu situāciju, kurā ir nepieciešamas izmaiņas. Un, lūk, indivīdam, kurš izvēloties izlemj, ir jāspēj saņemt šo piedāvājumu. Šī ir viena daļa, bet valstij ir šī otra daļa. Valstij ir jāpiedāvā, nosakot prasības, bet indivīdam ir jābūt gatavam saņemt šo piedāvājumu. Lai tas varētu notikt, ir izglītības piedāvājums. Un arī prasības izglītībā. Arī par to esam jau diskutējuši, un nekā jauna te nav, tikai ir jābūt pilnīgai konsekvencei šajās prasībās. Es gribu jums atgādināt vienu piemēru par tiem skolotājiem, kas strādā daudzās no valsts budžeta finansētās Latvijas skolās, kurās mācībvaloda ir krievu valoda. Šie skolotāji Daugavpils konferencē, runājot par integrācijas procesiem un par problēmām to risināšanā, lūdza iespēju naturalizēties, un tā iespēja ir redzama tikai un vienīgi caur šo “logu” atvēršanu, kas neierobežo šos vidējā vecuma un samērā jaunus cilvēkus iegūt pilsonību, protams, tad, ja viņi tam ir gatavi. Un tādā gadījumā prasības pret šiem skolotājiem, kuras tiek izvirzītas, lai viņi šajās Latvijas skolās (arī ar citām mācībvalodām), kas tiek finansētas no valsts budžeta, veidotu Latvijai lojālus pilsoņus, kļūst korektas, jo pretējā gadījumā mēs šobrīd no nepilsoņiem pieprasām... Un tas ir ļoti normāli, ka mēs gatavojamies sagaidīt no skolām absolventus, kuri ir Latvijas pilsoņi. Mēs prasām no šiem skolotājiem ārkārtīgi nekorektu lietu, izvirzām nekorektu prasību, lai viņi, nepilsoņi būdami, māca lojālus pilsoņus. Lai viņi gatavo šos pilsoņus. Šīs attiecības ir pārāk delikātas un pārāk sarežģītas, kas veidojas starp šo bērnu un skolotāju, kuri šai valstij kā viens, tā otrs ir piederīgi tādā vai citādā formā. Atverot “logus”, šī prasība vai šis lūgums, kas tiek izteikts ļoti korektā formā no skolotāju puses, kuru ir apmēram 10 000, var realizēties. Taču šeit nekādā gadījumā nevar realizēties prasība no to skolotāju puses, kuri nezina latviešu valodu vai kuri nevēlas būt par lojāliem Latvijas pilsoņiem. Un tad tas jau ir cits jautājums - kā viņi saglabās savas darba vietas. Taču tiem, kuriem ir šī gatavība saņemt pilsoniskās tiesības, viņiem no valsts puses tās ir jāpiedāvā. Taču valstij nevajag uzņemties to atbildību, kura ir jāatstāj indivīda ziņā, tātad šī izvēle, vai viņš grib vai negrib šajā valstī, kuru viņš ir izvēlējies par zemi sev un saviem bērniem, kļūt par šīs valsts pilsoni, līdz ar to uzņemoties arī atbildību. Valodas prasme ir Eiropas struktūru atzīta prasība no Latvijas puses tiem, kuri nav naturalizējušies un nav kļuvuši par pilsoņiem.".
• 1998_05_20-seq124 language "lv".
• 1998_05_20-seq124 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1998_05_20-seq124 mentions Q211.
• 1998_05_20-seq124 mentions Q193089.
• 1998_05_20-seq124 mentions Q80021.