Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_13-seq484> ?p ?o. }

• 1998_05_13-seq484 type Speech.
• 1998_05_13-seq484 number "484".
• 1998_05_13-seq484 date "1998-05-13".
• 1998_05_13-seq484 isPartOf 1998_05_13.
• 1998_05_13-seq484 spokenAs 23.
• 1998_05_13-seq484 spokenText "Godātie deputāti! Turpinot par Baltijas trīspusējo sadarbību, es gribu uzsvērt, ka tās raksturs faktiski ir ievērojami mainījies, salīdzinot ar mūsu atjaunotās neatkarības sākumposmu. Kur ir šīs izmaiņas būtība? Politiskās deklarācijas, kas atbilstošā ārpolitiskā kontekstā joprojām būs nozīmīgas, tomēr ir atdevušas savu kādreizējo prioritāro vietu konkrētiem uzdevumiem trīs valstu izpildinstitūcijām, un tajos ir atspoguļoti konkrēti sasniedzami mērķi, definēti to sasniegšanas veidi. No Latvijas viedokļa, prioritārie tuvākās nākotnes uzdevumi paliks trīspusējās ekonomiskās sadarbības nostiprināšana, ceļš uz Baltijas kopējo tirgu, sadarbība iekšlietu un tieslietu jomā, ekoloģisko problēmu risināšanā, aizsardzības un drošības jautājumi. Es ļoti priecājos par to, ka mums izdevās kopā ar jums panākt kopēju robežpunktu izveides uzsākšanu, parakstīt līgumu par ārpustarifu barjeru likvidēšanu, panākt brīvās tirdzniecības līguma par lauksaimniecības precēm stāšanos spēkā, sarunu uzsākšanu par līgumiem par brīvā darbaspēka kustību un par brīvo pakalpojumu kustību. Tieši šie ir mūsu panākumi. Un, ja mēs panāksim arī šo brīvo kopējo tirgu, Baltijas kopējo tirgu, kas pēc saviem parametriem faktiski līdzinās Eiropas kopējam tirgum, tas arī būs tas veiksmes lādiņš. Tas, nevis paziņojumi par abstraktas vienotības nepieciešamību. Formula “5+3”, par kuru 1993. gadā vēl daudzi vīpsnāja, šobrīd ir kļuvusi faktiski ne tikai par formulu, bet par tādu realitāti, kurā ir pilnīga bezvīzu pārvietošanās, kurā ir kontakti visos līmeņos - no viszemākajiem līdz visaugstākajiem -, kas faktiski caurauž mūsu ikdienas dzīvi. Līdz ar to formula “5+3” ir kļuvusi par nozīmīgu elementu Eiropas Savienības politiskajā un ekonomiskajā sistēmā. Vēl vairāk - šī formula zināmā mērā izraisa greizsirdību Dienvideiropas valstīs, jo viņi redz, ka šī sadarbība vēl iegūst jaunas formas. Pavisam nesen izvirzītā formula “5+3+1” nozīmē elastību, šis “1” ir mainīgs. Mums jau bijusi formula “5+3+1” ar ASV. Es domāju, ka šis mainīgais “1” būs gan Vācija, gan Francija, gan Krievija, kā tas faktiski jau ir noticis nesenajā politisko direktoru sanāksmē. Latvija atzinīgi novērtē Ziemeļvalstu prioritātes sadarbībā ar Baltijas valstīm, jo Ziemeļvalstu Ministru padomei ir speciāla stratēģija. Tikai vakar, atgriežoties no Norvēģijas, es saņēmu apstiprinājumu par 20 miljonu norvēģu kronu iedalīšanu Latvijai. Prioritātes, kādā veidā šī nauda ir izmantojama, nosakām mēs. Tā nav tikai Norvēģijas pozīcija. Tas pats ir sakāms par 35 miljoniem dāņu kronu, kas bija orientēti uz to, lai paātrinātu mūsu integrāciju Eiropā. Tikpat lielas, pat mazliet lielākas, ir programmas ar Somiju, Zviedriju. Un Islande, ņemot vērā, cik tur ir iedzīvotāju, kļuvusi par pašu lielāko investoru Latvijā, rēķinot pēc iedzīvotāju skaita. Ir svarīgi, ka sadarbība pēc šīs formulas notiek absolūti visos līmeņos. Un ārkārtīgi daudzpusīgi, manuprāt, ir kļuvuši formulas “5+3+1” ietvaros veiktie vai tīri cilvēciskie, personīgie kontakti. Paskatieties, ka šobrīd pašvaldībās parādās pavisam jauna forma, kuru es esmu mēģinājis nepārtraukti stimulēt, atrodot sakaru starp Latvijas pagastu, Latvijas pilsētu, katram atrodot kādu no Ziemeļvalstīm par partneri, bet tagad šie Ziemeļvalstu partneri jau stājas ar mums, tā sakot, tādās attiecībās, ka vairākas Ziemeļvalstis strādā ar vienu pilsētu vai vienu pagastu Latvijā. Un visbeidzot, manuprāt, viena no perspektīvākajām formām, īpaši ekonomiskās sadarbības jomā, ir Baltijas jūras valstu padome. Latvijas vārds, Rīgas vārds, Rīgas deklarācija izskanēja šogad tik skaļi kā vēl nekad, ņemot vērā, ka pirmo reizi Rīgā bija Vācijas kanclers Kols, Rīgā bija premjerministrs Černomirdins, Rīgā bija 11 valstu premjerministri, Rīgā bija Eiropas komisijas prezidents, Rīgā bija Britānijas prezidentūras pārstāvis, premjerministra vietnieks Preskots. Baltijas jūras valstu reģiona vitalitāte slēpjas, neapšaubāmi, Rietumus un Austrumus vienojošā funkcijā, bet šī potenciāla attīstību nosaka: 1) stabilas demokrātijas attīstība Krievijā; 2) valstu gatavība veidot atklātu, uzticēšanās pilnu sadarbību savā starpā; 3) reģiona valstu spēja iekļauties globālos procesos. 1000 kilometru reģionā ap Rīgu dzīvo vairāk nekā 100 miljonu iedzīvotāju ar ārkārtīgi lieliem dabas resursiem kopumā un milzīgām potenciālām iespējām, kas ir novērtētas kā desmitkārtīgs tirdzniecības pieaugums nepilnos desmit gados. Ja mēs pareizi sakārtojam ekonomiskās struktūras, tad arī politiskās struktūras būvēt būs daudz vieglāk. Tieši Rīgas forums paredzēja trīs nozīmīgus attīstības virzienus, kā vienu no tiem - enerģētiku. Vakar Norvēģijas premjerministrs iepazīstināja mani ar Norvēģijas iniciatīvas rezultātiem, proti, izveidot vienotu Baltijas jūras valstu energotīklu. Un mazā un vidējā biznesa attīstībai ir iedalīti speciāli līdzekļi no Baltijas jūras valstu padomes, no Zviedrijas. Tā ir Zviedrijas premjera iniciatīva, arī tā tika izteikta Rīgā. Es minu šīs lietas tikai tāpēc, ka tie ir soļi vienotas ārpolitikas koncepcijas realizācijā. To apstiprinājusi Saeima 1995. gadā, un tā ir mana rokasgrāmata tādēļ, ka tur ir formulētas prioritātes, tur ir formulēti uzdevumi. Un katrs solis ir tieši šajā virzienā. Reģionam ir jābūt drošam. Jāteic, ka šodienas Krievijas aktivitātes, neapšaubāmi, zināmā mērā ietekmē visa reģiona stabilitāti. Tādēļ arī mūsu Ziemeļu draugu atbalsts, Baltijas jūras valstu atbalsts, ir tik ārkārtīgi nepieciešams. Šajā sakarībā ļaujiet man pievērsties, es domāju, šobrīd ļoti svarīgam ārpolitikas virzienam - attiecībām ar Krieviju. Šis jautājums ir bijis un paliek viens no aktuālākajiem, kopš esmu stājies ārlietu ministra amatā. Mēs varam dažādi skatīt un vērtēt to, kas paveikts, kas ne. Un tomēr varu uzsvērt, ka kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas viens no Latvijas ārpolitikas būtiskākajiem uzdevumiem ir bijis un paliek labu kaimiņattiecību izveide ar Krieviju. No šī principa neatkāpšos ne es, ne Ārlietu ministrija. Spilgti par to liecina Ārlietu ministrijas aktivitātes Austrumu virzienā, gan divpusējā, gan daudzpusējā plāksnē. Pat šodien, kad starpvalstu attiecības ir sasp��lētas, praktiskā sadarbība notiek. Mēs strādājam pie līgumu izstrādes, plānojam pasākumus ar dažāda līmeņa amatpersonu līdzdalību, ir pabeigts darbs pie savstarpējo ieguldījumu veicināšanas līguma, kas sniegs abu valstu uzņēmējiem reālas garantijas par investīciju drošību. Notiek sarunas par dubultnodokļa konvenciju, par citiem ekonomiskās sadarbības līgumiem. Ir nepieciešams akcentēt, ka faktiski saskaņotais Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīgums arī ir gatavs parakstīšanai. Un arī Igaunija, kura pragmatiski, mērķtiecīgi atteicās no Tartu miera līguma pieminēšanas, faktiski uzskata, ka nekāda nacionālo interešu nodevība nav notikusi. Mums ir jāzina savi mērķi un jābūt pragmatiskiem, bet, protams, par šo jautājumu būs vēl nopietni jādebatē parlamentā. Es varu minēt vēl arī to, ka faktiski visi līgumi, kas šobrīd ir sagatavoti parakstīšanai, nav parakstīti tikai tādēļ, ka laiku pa laikam mūsu attiecībās, kuras mēs būvējam rūpīgi un prātīgi, parādās pilnīgi negaidīti jeb neparedzēti soļi. Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija ir kalpojusi kā forums dažādām ekspertu grupām. Mēs panācām šo starpvaldību komisijas nodibināšanos, darba uzsākšanu, bet tas ir tikai viens no sadarbības virzieniem. Faktiski šobrīd tiek strādāts ne tikai ar Krievijas valdību, bet arī ar Krievijas Federācijas reģioniem. Proti, ir noslēgta vienošanās par tirdznieciski ekonomisko sadarbību, par tādiem vērā ņemamiem Krievijas Federācijas subjektiem, kā Tatarstāna, Sahas Republika (Jakutija), Mari. Notiek vizīšu apmaiņa šajā ziņā. Latvijā ir bijuši šo reģionu pārstāvji. Latvijas Republikas vēstniecības darbinieki regulāri izbrauc uz citiem reģioniem, veidojot biznesa kontaktus, tādi ir Baškortostānā, Novgorodas apgabalā, Kaļiņingradas apgabalā. Mēs strādājam ar visiem iespējamiem mūs interesējošiem Krievijas reģioniem, un faktiski ar Ārlietu ministrijas atbalstu un aktīvu līdzdalību tika nodibināts arī Latvijas Tirdzniecības centrs. Tomēr jāsaka, ka viss, protams, nav kārtībā. Bet ir daži perspektīvi sadarbības virzieni, kas ir īpaši mūsu uzmanības lokā. Tā ir Latvijas un Krievijas pierobežas reģionu sadarbības veidošana. Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Krievijas Federācijas reģionu sadarbības padomes ietvaros tiek izstrādāti kopēji projekti tūrisma, kultūrekonomisko sakaru un vides aizsardzības jomā, kas finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem. Tieši mēs faktiski izstrādājām līgumus par pierobežu sadarbību, kas tika iesniegti Krievijas pusei, un līdz ar to faktiski veicinājām ratifikāciju pamatkonvencijai par teritoriālu kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežas sadarbību un tās papildprotokolam. Mēs esam aicinājuši uz sadarbību, un tas ir ticis teikts gan manās sarunās ar Krievijas starpvaldību komisijas vadītāju, jau bijušo, Serova kungu, gan manās sarunās ar Primakova kungu, gan manās sarunās ar Avdejeva kungu un viņa vietnieku, gan manās sarunās ar Ivanova kungu un viņa vietnieku. Pēdējos 12 mēnešos ir bijušas krietni vairāk nekā 10 dažāda augsta līmeņa tikšanās. Bet tas joprojām nav pietiekami. To es atzīstu. Tādēļ, ka dialogam, augstākā līmeņa dialogam, ir vajadzīgi savi priekšnosacījumi. Neskatoties uz saspīlējumu, dažādā līmenī notiek regulāras konsultācijas abu valstu Ārlietu ministriju ekspertu starpā, mēs apmaināmies ar viedokļiem par situācijas attīstību un iespējamiem risinājumiem. Darbs, ko jūs varbūt neredzat, ikdienas diplomātiskais darbs, notiek, un mēs gatavojam gan tālākas vizītes, gan tālākus kontaktus. Arī krīzes situācijai paredzētais valdības rīcības plāns deva jaunas ierosmes, pie kurām patlaban tiek īpaši aktīvi strādāts. Taču es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ko teicu pašā sākumā, - ārpolitika ir loģisks iekšpolitikas turpinājums. Mums ir jānonāk pie kopsaucējiem, realizējot mūsu valsts ārpolitikas koncepcijā nospraustos mērķus. Tie jums ir labi zināmi. Ņemot vērā mūsu vēlmi kļūt par pilntiesīgiem Eiropas Savienības saimes dalībniekiem, attiecībām ar Krieviju ir sevišķa nozīme, tāpat kā attiecībām NATO sakarā. Mūsdienu Eiropā ir spēki, kuri neatbalsta šādu Latvijas izvēli un, protams, ar tiem ir jārēķinās. Taču, lai mēs sasniegtu savus ārpolitiskos mērķus, kas faktiski ir mērķi Latvijas labklājībai, Latvijas iedzīvotāju labklājībai, Latvijas iedzīvotāju drošībai, mums ir vajadzīgi izsvērti un saskaņoti iekšpolitiski lēmumi, it īpaši tie, kas attiecas uz valsts izvirzītajām prioritātēm. Mēs nevaram runāt par ārpolitikas panākumiem, ja nepastāv konkrēts valsts tālākās attīstības redzējums šajos jautājumos. Dažreiz, tieši pretēji, iekšpolitiski konfrontējoši paziņojumi sniedz priekšrocības tiem spēkiem, kuri nav ieinteresēti faktiski neatkarīgas, demokrātiskas, eiropeiskas Latvijas pastāvēšanā. Ja nav iekšpolitiskā konsensusa nozīmīgos ārpolitiskos jautājumos, ārpolitika ir lemta neveiksmei. Diemžēl jāatzīst, ka tieši tāda tā šobrīd ir attiecībās ar Krieviju. Katrai valstij ir savas vitālās intereses, kas vērstas uz sabiedrības konsolidāciju un labklājības nodrošināšanu, tām ir jābūt neapstrīdamām un ilglaicīgām, to realizācijai mums ir jābūt gataviem atteikties no nostādnēm, kuras ārpolitiskajā ziņā Latviju izvirza tādā nelabvēlīgā gaismā, kas pēc tam ir grūti pārvarama. Valsts nacionālās pamatintereses - tas ir tas, kas jādefinē politiskajām partijām, valdībai un Saeimai, tas ir tas, kas ārpolitikai jāaizstāv ar visstingrāko mugurkaulu, bet tas ir arī tas, kam pragmatiski jāpakļauj lēmumi, kuri nepakļaujas šādam valsts nacionālo interešu redzējumam. Pretējā gadījumā valsts attīstība un labklājība nevar būt pilnvērtīga. Pēdējie notikumi Latvijas un Krievijas attiecībās ir parādījuši to, cik būtiski ir realizēt ārpolitikā izvirzītos stratēģiskos mērķus. Taču, protams, arī šajā kontekstā ir absolūti skaidrs, ka katrs, kas iedziļinās Krievijas Federācijas uzsāktajā kampaņā pret Latviju, redz šīs kampaņas mērķus. Tādēļ tikai konsekventa iesāktās iekšpolitikas un ārpolitikas realizācija atbilst Latvijas valsts interesēm. Šajā situācijā sēdēt uz diviem krēsliem patiešām nav iespējams, tā mēs sazāģēsim to krēslu, par ko tik tēlaini runāja Kostandas kungs. Es aicinu atcerēties Latvijas vēsturi: daudzu traģisku notikumu cēlonis jeb pamats ir bijis kārdinājums gūt īslaicīgu labumu. Atliek tikai nožēlot, ka daudzi Latvijā nevēlas redzēt paralēles ar citiem jau Latvijas vēsturē notikušajiem faktiem. Mums ir vajadzīga pragmatiska, izsvērta un ziemeļnieciski vēsa pieeja. Tā nebūt nav jātulko kā klusēšana vai nekā nedarīšana. Nekad neesmu strēbis karstu un negatavojos strēbt, tieši tādēļ, ka diplomātijā nav vajadzīgs vārdu karš, bet gan ir vajadzīgs padarīt tos darbus, kas vajadzīgi pirmām kārtām mums pašiem. Protams, Latvijai ļoti svarīga ir ekonomiskā sadarbība ar Krieviju. Protams, Latvijai ir nepieciešams Krievijas tirgus, lai gan jau 75% mūsu tirgus ir Rietumeiropa un Centrāleiropa. Tomēr tik un tā ir skaidrs, ka tautsaimniecības sekmīgas attīstības pamatā ir tas, ka Latvijas uzņēmējiem ir nepieciešams balstīties uz stabiliem, drošiem, mazāk riskantiem noieta tirgiem. Tas absolūti neizslēdz aktīvu dalību Krievijas tirgū. Nav normāli tas, ka kāds politisks lēmums var ietekmēt starpvalstu ekonomisko sadarbību, izraisīt nestabilitāti Latvijā. Tādēļ jau ilgāku laiku pirms tam mēs esam centušies pievērst uzņēmēju uzmanību perspektīviem un politiski stabiliem noieta tirgiem - lūk, arī NVS valstīs -, rīkojot dažāda līmeņa tikšanās, slēdzot starpvalstu līgumus. Pieminēšu tikai dažus, jo visu pieminēšana aizņems pārāk daudz laika. Ekonomikas jomā ir nodibināta pilnīga līgumtiesiskā bāze ar Ukrainu, Baltkrieviju, Uzbekistānu. Parakstīta dubultnodokļu konvencija ar Moldovu, līdzīgas identiskas vienošanās tiek gatavotas ar Armēniju, Turkmenistānu, Uzbekistānu, Gruziju. Investīciju aizsardzības jomā ir noslēgtas vienošanās ar Uzbekistānu, Baltkrieviju, Ukrainu, tuvākajā laikā tādas tiks noslēgtas ar Kazahstānu, Armēniju, Moldovu. Jau jūnijā uzsāks darbu Latvijas Republikas un Uzbekistānas Tirdzniecības un ekonomisko jautājumu komisija. Jau aktīvi darbojas Ukrainas un Baltkrievijas līdzīgas institūcijas. Tātad šis realizētais NVS virzienā vērsto pasākumu kopums ir apliecinājums Ārlietu ministrijas enerģiskai rīcībai, lai palīdzētu uzņēmējiem ieiet šajos reģionos. Jā, mēs saņemam arī daudz pārmetumu par to, ka starptautisko sabiedrību pietiekami neinformējam par visām aktualitātēm. Šobrīd izskan viedokļi par Ārlietu ministrijas it kā neefektīvo rīcību informācijas pasniegšanā ārvalstīm. Es piekrītu, ka mums ir grūti stāvēt pretim masīvajai Krievijas diplomātijas mašīnai, ņemot vērā mūsu ļoti ierobežotos resursus. Esmu gatavs par to diskutēt, un esmu gatavs cīnīties par to, lai būtu vairāk resursu šajā ziņā, bet pat pie vislielākās gribēšanas mēs nevaram izstāstīt pasaulei to, kā nav. Mums ir jābūt konsekventiem savā rīcībā, un mums ir pilnīgi skaidri jāredz, kādā veidā kādi faktori var tikt izmantoti pret mums. Nedrīkstam ļauties tāda veida provokācijām. Ja šis process noritētu normāli, nebūtu jāgaida starptautisks spiediens, kas vēlāk liek mums justies ļoti nepatīkami un izraisa ažiotāžu sabiedrībā. Ko mēs darām šajā sakarībā? Es gribētu vienkārši jums to visu uzskaitīt. Visi Latvijas institūciju sagatavotie materiāli, publikācijas tiek nogādātas Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, arī visiem citiem interesentiem. Regulāri tiek apkopotas, izplatītas un aktualizētas informatīvās lapas par Latviju, par Latvijas vēsturi, par vispārējiem datiem, par izmaiņām. Internetā ir Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapa, un šajā mājas lapā mēs regulāri saņemam jautājumus no ārzemju žurnālistiem, no ārzemju interesentiem, un katru dienu caur Internetu tiek sniegtas atbildes par to, kas Latvijā notiek. Latvijas Ārlietu ministrijas attiecīgie dienesti regulāri (es uzsveru - regulāri!) rediģē un apkopo Latvijas masu mediju, ziņu aģentūru sagatavotos materiālus, lai varētu operatīvi informēt Latvijas pārstāvniecības. Ik nedēļu tiek izdots izdevums “Current Latvia” kurā apkopota informācija angļu valodā par Latvijas iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktualitātēm un visu, kas notiek Latvijā. Mums būtu vajadzīgs tieši tāds pats dokuments, tieši tāda pati informācijas lapa, arī vācu valodā, franču valodā un, domāju, arī spāņu valodā, tikai tad mēs spēsim efektīvi strādāt, bet naudiņas nav. Par pēdējiem notikumiem, kas bija saistīti ar piketu un ar to troksni, kas sacēlās ap piketu. Nevis pēc nedēļas, bet gan tajā pašā dienā tika fiksēti visi iespējamie informācijas veidi, visām vēstniecībām tika doti uzdevumi sarīkot plašas preses konferences, visām pasaules organizācijām tika izsūtītas videolentes ar šī piketa ierakstiem, un faktiski visu, kas bija mūsu spēkos, mēs izdarījām. Es pieļauju, ka tik un tā tas bija par maz, jo pasaule ir liela, bet mūsu resursi ir mazi. Es domāju, ka mums, vēl un vēlreiz apsverot savu rīcību gan šodien Saeimas sēdē, gan rīt un parīt valdības sēdēs, gan tiekoties ar ārzemniekiem un runājot ar viņiem par Latvijas redzējumu, pirmām kārtām jādefinē mūsu nacionālās intereses. Un vēlreiz uzsveru: šo interešu aizstāvībā mums ir jābūt absolūti stingriem. Bet dažkārt - un arī šajā zālē, es labi zinu, - mēs dažādi redzam Latvijas nacionālās intereses. Kad 1994. gadā šajā pašā zālē, kas toreiz bija savādāka, mēs nonācām pie plaša konsensusa pilsonības jautājumā, neticēja ārzemju žurnālisti, kas sēdēja tur, kur tagad sēž ministri un “tēvzemieši”. Arī toreiz neticēja. Bet mums tas bija vajadzīgs, mēs to izdarījām un panācām arī mūsu iestāšanos Eiropas Padomē. Divus gadus mēs skatījāmies, kā strādā Pilsonības likums, kādi procesi attīstās Latvijā. Skanēja arī no jums brīdinošas balsis. Tomēr divus gadus Ārlietu ministrija ļoti sekmīgi atvairīja visus uzbrukumus - gan ANO Ģenerālajā Asamblejā tika izņemta no darba kārtības rezolūcija, kas apsūdzēja mūs cilvēktiesību pārkāpumos, gan arī Ženēvā; mūsu Cilvēktiesību birojs ir kļuvis par paraugu citām pasaules valstīm, ar to mēs varam ne tikai aizsegties, bet arī demonstrēt mūsu reālo politisko gribu. Apvienoto Nāciju Organizācijas programma Latvijā strādā visefektīvāk un ir kļuvusi par paraugu Apvienoto Nāciju Organizācijas reformā, kuru mēs Latvijā esam kopā ar mūsu darbiniekiem un “UNDP” pārstāvjiem ieviesuši ātrāk nekā jebkurā citā pasaules valstī. Mums ir labākā valodu mācīšanas programma, bet tai pietrūkst līdzekļu. Tie bija instrumenti, ar kuriem ārpolitikā varēja strādāt. Divus gadus mēs ar tiem strādājām, un tie tika nodeldēti. Tad, kad parādījās ziņas, ka Latvijā policisti sitot pensionārus, bija skaidrs, ka sākas jaunu instrumentu izmantošana pret Latviju. Līdz ar to faktiski tas, ko mēs darījām līdz šim, mums palīdzēja lēni, lēni, bet tomēr mērķtiecīgi sakārtot attiecības ar Krieviju. Bet, protams, tagad, divus gadus pēc 1996. gada, mēs faktiski jau vairs nevarējām virzīties uz priekšu, jo neizdarījām nevienu mazu solīti. Šķēles valdības koalīcijas līgumā bija ierakstīts aizliegums aiztikt Pilsonības likumu. Es varu saprast tos cilvēkus, kas ielika šajā līgumā šo aizliegumu, bet tas iedzina mūs stūrī. Tādēļ, ka tā vietā, lai mēs spertu prātīgus solīšus mūsu sabiedrības integrācijas virzienā, šobrīd mēs speram ļoti plašu soli, un, kā dažreiz saka Ābiķa kungs, tad var pārplīst bikses. Es domāju, ka mums nepārplīsīs bikses, jo mēs šo soli speram ne tāpēc, ka Eiropas Savienība to prasa, nedz arī tāpēc, ka Krievija to prasa, bet tāpēc, ka tas ir Latvijai vajadzīgs. Mums šeit nav vajadzīga divkopienu valsts ar divām valsts valodām, mums šeit ir vajadzīga integrēta sabiedrība, un ir mūsu atbildība un arī jūsu atbildība par to, kādu mēs šo sabiedrību šeit veidosim un kāda ir mūsu vīzija. Šajā pašā jautājumā jums ikvienam bija pilnīgi skaidrs. Tajā brīdī, kad valdība apbruņoja Ārlietu ministriju un ārlietu ministru ar jaunu ieroci, proti, ar gatavību izdarīt izmaiņas Pilsonības likumā, jūs varējāt skaidri redzēt, kā pasaule, tā, kas mūs atbalstīja līdz šim, atkal pagriežas pretī mums, atkal stāv par mums un gan EDSO, gan Eiropas Savienība, gan Eiropas komisija, gan visas mums draudzīgās valstis un pat Krievija skaidri apsveic šo soli. Vai tā nav zīme, ka ārpolitiskās nelaimes slēpās iekšpolitiskajā neizdarībā? Protams, pieņemot valdības pozīciju un rūpīgi diskutējot par to šodien, rīt un parīt un izdarot šīs izmaiņas, ko ierosinājusi valdība, mēs panāksim arī attiecību uzlabošanos ar Krieviju. Kas attiecas uz deklarāciju par okupāciju, par tās tālāko popularizēšanu un izskaidrošanu, tas, protams, ir jādara, apzinoties visas konsekvences. Apzinoties konsekvences! Latvijas okupācijas problēma ir jārisina, tāpat kā visas citas, mūsu valsts ārpolitikas koncepcijā nosprausto mērķu kontekstā, mūsu valsts nacionālo interešu kontekstā. Otrā pasaules kara laikā lielāko daļu Eiropas valstu ir skāruši dramatiski notikumi. Tomēr ir objektīvi jārēķinās ar to, ka savstarpēju pretenziju izvirzīšana var radīt neskaidrības un domstarpības valstu starpā, un tas savukārt ir pretrunā ar Eiropas Savienības politikas pamatprincipiem. Vēsturiskajiem notikumiem ir liela nozīme valsts politikā, taču to nozīmi nedrīkst pārvērtēt. Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir risinājusi jautājumu par okupācijas seku likvidēšanu atbilstoši Latvijas interesēm, iekļaujot to starpvalstu sarunās, dažādās runās starptautiskās institūcijās, un faktiski kā pēdējo šādu faktu, kā es jau jums minēju, varētu nosaukt Baltijas un ASV hartu, kurā tas ir tieši fiksēts. Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ir atzinusi Latvijas okupāciju, Latvijas nostāju šajā jautājumā faktiski ir atbalstījušas visas mums draudzīgas Rietumu valstis. Apliecinot mūsu valsts kontinuitāti - jo tāds ir mūsu princips -, mēs atjaunojam un pārslēdzam (ar protokoliem) visus pirmskara līgumus. Tad, kad mēs noslēdzam, parakstām protokolu par pirmskara līguma atzīšanu vai denonsēšanu, tas nozīmē, ka tiek apstiprināta mūsu valsts kontinuitāte. Šis ir jautājums, kas, protams, ir aktualizēts arī sarunās ar Krieviju, arī sarunās par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanu. Turklāt praktiski visās sarunās un konsultācijās ar Krievijas puses pārstāvjiem tiek aktualizēti jautājumi par okupācijas seku likvidēšanu. Tie ir iekļauti starpvaldību komisijas darba kārtībā. Pagātnes traģiskajiem notikumiem ir jākalpo par līdzekli, lai Latvija savu iespēju robežās ietekmētu sev izdevīgas nākotnes perspektīvas veidošanu. Protams, paralēli ir jāstrādā pie tā, lai visi to zinātu un visi to apzinātos. Man jāteic, ka atbalstu Latvijas virzībai uz galveno ārpolitisko mērķi - Eiropas Savienību - pēc 6. Saeimas vēlēšanām izteicāt jūs visi, kas esat šeit klāt. Visas parlamentā pārstāvētās partijas parakstīja pie Valsts prezidenta deklarāciju par atbalstu virzībai uz Eiropas Savienību. Tikai daži Saeimas deputāti iebilst pret Latvijas nodomu iestāties NATO. Šķiet, te nebūs neviena, kas iebildīs pret mūsu mērķi nodibināt labas attiecības ar Krieviju. Mēs varam savas prioritātes sakārtot dažādi: Eiropas Savienība, NATO, Krievija. Mēs varam sakārtot tās tā: Eiropas Savienība, Krievija un NATO. Mūsu parlamentā ir politiskie spēki, kuri varētu sakārtot šīs prioritātes šādi: Krievija un Eiropas Savienība, varbūt vispār bez NATO. Arī tādam viedoklim ir tiesības eksistēt. Bet jājautā: ko teiks mūsu tauta? Faktiski mana formula ir tāda: Eiropas Savienība un, pirmkārt, labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, neskatoties uz dažkārt smago vēstures mantojumu, uz pastāvošajām vai iespējamajām atšķirībām politiskajās sistēmās, ētiskajos ideālos un citos, neapšaubāmi, attiecības ietekmējošos jautājumos. Un visbeidzot - drošība. Nedalāma drošība, nedalāma Eiropas drošība ar stingru transatlantisko saiti, jo Eiropas drošība, Latvijas drošība pilnā apjomā bez šīs saites nav iedomājama. Tāda ir mana ārpolitika, tāda ir valdības ārpolitika, tādu es to veidošu un uzskatu, ka tā ir vienīgā Latvijai iespējamā. Paldies.".
• 1998_05_13-seq484 language "lv".
• 1998_05_13-seq484 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q822919.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q211.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q2660080.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q191.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q193089.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q458.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q33.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q39731.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q232.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q159.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q15628977.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q142.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q189.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q7184.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q212.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q183.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q81299.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q184.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q34.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q230.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q2630.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q1065.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q20.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q8908.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q874.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q12360039.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q47423.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q217.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q13972.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q399.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q71.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q1829.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q16361131.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q265.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q5713.
• 1998_05_13-seq484 mentions Q189295.