Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_11_a-seq285> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1998_05_11_a-seq285 type Speech.
- 1998_05_11_a-seq285 number "285".
- 1998_05_11_a-seq285 date "1998-05-11".
- 1998_05_11_a-seq285 isPartOf 1998_05_11_a.
- 1998_05_11_a-seq285 spokenAs 84.
- 1998_05_11_a-seq285 spokenText "Augsti godātie deputāti! Mums būtu jāatceras viena lieta: valsts pastāv tādēļ, lai aizstāvētu savus iedzīvotājus - un vispirmām kārtām tos, kuri paši nevar sevi aizstāvēt. Un pirmā kategorija - tie ir bērni. Tātad pirmais pienākums - aizstāvēt pret vardarbību un nāvi tos, kam ir jāvirza šī valsts tālāk. Un man šķiet, ka šobrīd mātei, kurai bērns ir gājis zudībā, nav nopietnāka argumenta, kā nostāties pret valsti, kura nevar aizsargāt viņas bērnu un nevar arī garantēt, ka nākamajai mātei bērns neaizies tādu pašu ceļu. Un šeit apstājas Ilvesa loģika un iestājas pavisam cita loģika. Vai cilvēciski ir tas, kas ir noticis? Un ir jāatbild uz jautājumu - kāda ir šai mātei daļa gar Eiropas Savienības politiķu filozofiju, ja viņas dzīves pamatfilozofija ir apstājusies un iznīcināta necilvēciskas darbības dēļ? Viņa dzīvos, viņa strādās, viņa maksās nodokļus un katru vakaru domās, ka šis slepkavnieks varbūt paņem maizes gabalu, kas ir nopirkts par viņas nodokļos samaksāto naudu. Kur šeit ir cilvēciskums un attieksme pret to? Kurš ir nežēlīgāks - valsts, kas ļauj šim cilvēkam ēst šo maizi, vai māte, kas teiks, ka šim cilvēkam ir jāaiziet no dzīves? Un ir nākamais jautājums - vai cilvēks ir tikai tas, kam ir kājas, rokas un galva un kas staigā uz divām kājām? Vai cilvēks tomēr ir kaut kas cits? Tas būtu diskutējams jautājums. Un, ja mēs runājam arī ar tiem cilvēkiem, kas mums vada garīgo kultūru, - kad beidzas cilvēks? Un, kad mēs sakām, ka cilvēkam nevar dzīvību atņemt, rodas jautājums: ja viņš ir dzīvību ņēmis neaizsargātai būtnei, bērnam, vai to mēs vairs varam uzskatīt par cilvēku? Būtu jāatbild uz šiem jautājumiem, pirms mēs runājam tālāk par to, kā rīkoties. Un katram būtu jāatbild vispirms pašam sev. Un kādu tiesu spriedīs tam tēvam, kurš, zinādams, ka viņa bērna slepkava dzīvos tālāk, pats pacels roku pret šo slepkavu? Vai ar šādu lēmumu šodien mēs nevirzām cilvēkus uz noziegumu, lai paglābtu citus no šī nozieguma? Varbūt šeit zālē neatceras, bet es gan ļoti labi atceros to laiku, kad Latvijā meklēja masveida slepkavu - sieviešu slepkavu Rogoļevu. Es atceros to, kā māte nāca man pretī uz staciju vakara krēslā, lai mani sagaidītu. Kā mēs mēģinājām iet visi kopā. Es atceros miličus, kas gāja cauri elektriskā vilciena vagonam, jo domāja, ka viņš dzīvo Jūrmalā. Es atceros savu studiju biedreni, kuru viņš bija sadūris un kura tikai, nezinu, veiksmes vai Dieva gribas dēļ palika dzīva. Ja šodien šis cilvēks būtu ieslodzījumā Centrālcietumā, kāda man būtu garantija, ka viņš neizlauztu griestus un rītā neiznāktu uz ielas, un nenoslepkavotu vēl 30 sievietes un bērnus - meitenes? Vai mēs šodien varam atbildēt uz to? Un tagad, kad nav Rogoļeva, es jūtos daudz drošāk. Vismaz viena maniaka vairs nav. Es jums varu pateikt, ko Rogoļevs stāstīja tiesnesim tiesā. Viņš teica, ka viņš esot labs cilvēks un ka viņš turpmāk rakstīšot pasakas, Bišera kungs! Un arī tas, kurš Valmierā nobendēja meiteni, taisījās pasakas rakstīt, Bišera kungs! Man šķiet, ka jums patiešām ir laiks pensijā iet. Un jums, Panteļējeva kungs, es no sirds novēlu, lai jūsu meitas nekad nesatiktos ar tādu kā Rogoļevs. Lai Dievs dod! Un lai jums stāv klāt visi labie gari! Bet kāpēc šodien gribam automātiski pieņemt to, par ko pasaule diskutē? Amerikā vairāk nekā pusē štatu ir nāvessodi. Nāvessods ir sods par cilvēka dzīvības atņemšanu. Briseles slepkavnieks izbēga no cietuma... nevis no cietuma, bet no tiesas, tur tūlīt atkāpās visa valdība. Jā, Rogoļeva dēļ gandrīz nošāva vienu puisi. Bet tad, kad ir jāsāk skatīties tālāk... šis puisis, starp citu, nebija ar zelta spārniem. Un otrs jautājums. Vai tāpēc, ka nemāk strādāt iekšlietu sistēma un tiesa, ir jāattaisno slepkava? Vai varbūt tāpēc ir jāatlaiž prokurors no darba, kas atbrīvo slepkavniekus, un jāatlaiž no darba tiesnesis, kas nemāk veikt savu darbu? Eiropa par to visu diskutē. Un arī Briselē, starp citu, nav viennozīmīgas attieksmes pret jautājumu, vai Briseles slepkavniekam būtu jāpiespriež nāvessods. Ja šodien Beļģijā būtu aptauja par to, vai viņam ir jāpiespriež nāves sods vai viņam ir jādzīvo, tad - man ļoti gribas ticēt, un tā laikam arī notiktu - tauta nobalsotu par nāvessodu. Mēs visu laiku sakām, ka Eiropa saka to un to, un vēl kaut ko, taču es jums gribu teikt, ka Eiropa ir izgājusi šo kļūdu periodu un sāk skatīties uz lietām daudz savādāk. Sāk atzīt to, ka atzīmju nelikšana skolās ir atnesusi ļaunumu, un sāk atgriezties pie tā, ka šīs atzīmes ir jāliek. Sāk vērtēt savus pilsonības likumus un saka, ka tie ir bijuši par viegliem. Lai tik vienkārši piešķirtu pilsonību ārvalstnieku bērniem? Paraugieties kaut vai uz Franciju, Vāciju! Vācija mierīgi nobalso par to, ka nav pilsonība jādod tur dzimušajiem kurdu pēcnācējiem, un neviens viņu no Eiropas Savienības ārā neslēdz. Un es gribētu dzirdēt...".
- 1998_05_11_a-seq285 language "lv".
- 1998_05_11_a-seq285 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
- 1998_05_11_a-seq285 mentions Q211.
- 1998_05_11_a-seq285 mentions Q4102950.
- 1998_05_11_a-seq285 mentions Q193089.
- 1998_05_11_a-seq285 mentions Q458.
- 1998_05_11_a-seq285 mentions Q142.
- 1998_05_11_a-seq285 mentions Q31.
- 1998_05_11_a-seq285 mentions Q183.
- 1998_05_11_a-seq285 mentions Q9005.