Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_05_06-seq147> ?p ?o. }

• 1998_05_06-seq147 type Speech.
• 1998_05_06-seq147 number "147".
• 1998_05_06-seq147 date "1998-05-06".
• 1998_05_06-seq147 isPartOf 1998_05_06.
• 1998_05_06-seq147 spokenAs 40.
• 1998_05_06-seq147 spokenText "Izskatīsim divus likumprojektus: dokumentu nr. 3574 un komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu - dokumentu nr. 4021. Šobrīd viena no galvenajām to lietu kategorijām, kas tiek izskatītas rajonu vai pilsētu tiesās, ir tā saucamie strīdi. Likums “Par dzīvojamo telpu īri” paredz visu strīdu, kas izriet no dzīvojamās telpas īres attiecībām, izskatīšanu tiesas ceļā. Strīdi, kas šajos jautājumos jeb attiecībās rodas, vairumā gadījumu nav piemēroti risināšanai rajonu vai pilsētu tiesās, un pēc sava rakstura un satura tie ir nelieli, bet tiem ir svarīga nozīme tīri sociālajā aspektā. Lai dotu iespēju īrniekiem un izīrētājiem risināt problēmas vienkāršāk, ātrāk un operatīvāk, ir nepieciešams likums par īres valdēm. Īres valdes kā institūts Latvijā bija zināmas jau agrāk. 1924. gada likumā par telpu īri tika iekļauta nodaļa “Īres valde”. Šīs īres valdes darbojās līdz pat 1934. gadam. Īres valdes darbojās pilsētās un miestos, tās izskatīja strīdus īres attiecībās, kā arī veica izīrējamo telpu pārraudzību un reģistrāciju. Ar 1934. gada grozījumiem īres valžu darbība tika pārtraukta. Lietas, kuras izskatīja īres valdes, turpmāk nodeva izskatīšanai pirmās instances tiesai. Tomēr institūcija, kas nodarbojās ar dzīvojamās telpas īres attiecību sakārtošanu, bija nepieciešama, un Ministru kabinets 1939. gada 23. novembra sēdē nolēma nodibināt Dzīvokļu īres inspekciju. Dzīvokļu īres inspekcija, atšķirībā no agrāk pie pašvaldībām darbojošamies virsvaldēm, bija valsts pārvaldes iestāde un atradās Tieslietu ministrijas pakļautībā. Īres valžu darbības izbeigšanu var pamatot ar vispārējo varas centralizāciju. To darbība bija balstīta uz demokrātijas principiem, īres valdes locekļi tika ievēlēti no īrniekiem un no namsaimniekiem. Savukārt Dzīvokļu īres inspekcija drīzāk bija birokrātiska institūcija, kas diez vai ir bijusi spējīga atrisināt kaut kādas no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošas problēmas, jo tās uzdevums bija būt par samierinātāju starp īrniekiem un izīrētājiem un uzraudzīt telpu īres, nomas noteikumu piemērošanu. 1994. gada maijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa likumprojekta “Īres valde” izstrādāšanai, un tika izstrādāti vairāki varianti. Darba grupa, izvērtējusi visus plusus un mīnusus, piedāvāja Ministru kabinetam variantu, ka pie pašvaldībām ir izveidojamas īres valdes. Atbildīgā komisija, izvērtējusi Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu, atbalstīja izvēlēto variantu, bet konstatēja, ka tas ir nepilnīgs un nerisina no īres līguma attiecībām izrietošās problēmas atbilstoši šodienas vajadzībām. Nav precīzi noteikta īres valdes kompetence, lai norobežotu tos strīdus un jautājumus, kurus var izšķirt rajona vai pilsētas tiesa. Tādēļ un arī vairāku citu iebildumu dēļ atbildīgā komisija noraidīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un sagatavoja alternatīvu likumprojektu, kurā tika ņemti vērā gan īrnieku un īpašnieku sabiedrisko organizāciju priekšlikumi, gan pašvaldību ieteikumi, gan arī Augstākās tiesas Senāta ieteikumi. Alternatīvais likumprojekts paredz, ka īres valde ir “neatkarīga tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura kā obligāta pirmstiesas instance izskata visus no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošus un citus tās kompetencē ar šo likumu nodotos strīdus”. Tā pastāv pie pilsētu domēm, bet pagastos īres valdes tiesības pieder pagastu tiesām, un tajos pagastos, kuros dzīvo vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, var tikt nodibināta atsevišķa īres valde. Arī vairākas pašvaldības var izveidot kopēju īres valdi. Īres valde sastāv no priekšsēdētāja un valdes locekļiem, kuri tiek ievēlēti no īrnieku un izīrētāju vidus vienādā skaitā. Īres valdes kompetencē ir izskatīt strīdus, kas izriet no īres attiecībām, un strīdus, kas izriet no komunālo pakalpojumu sniegšanas, ja tā notiek ar izīrētāja starpniecību vai ja tos sniedz izīrētājs. Īres valde pieņem lēmumu, kas ir obligāts abām pusēm. Ja īres valdes lēmums netiek labprātīgi izpildīts, ieinteresētā puse var prasīt lēmuma piespiedu izpildi, kuru nodrošina izpildraksts, kas saņemts, pamatojoties uz rajona tiesneša apstiprināta īres valdes lēmuma pamata. Ņemot vērā, ka šiem strīdiem ir arī sociāla nozīme, alternatīvais likumprojekts piedāvā, ka īres valdes lēmums nestājas spēkā un izskatāms tiesā pirmajā instancē prasības kārtībā pēc būtības, ja bijusi strīdus prasība par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. pantu, 16. pantu, 20. pantu un 26. panta sesto daļu, kā arī par izlikšanu 29. panta 1., 2., 4. un 6. punktā paredzētajos gadījumos. Īres valdes lēmumam šajā pantā minētajos gadījumos ir rekomendējošs raksturs. Ņemot vērā to, ka īres valdes darbības nodrošināšana ir jauna pašvaldībām uzdota funkcija, ir nepieciešami līdzekļi, tādēļ sava darbība īres valdēm ir jāuzsāk 1999. gadā, bet projekts paredz neliegt iespēju tām pašvaldībām, kuras var, izveidot īres valdes jau pēc likuma pieņemšanas. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu par īres valdes institūcijas izveidošanu. Par šāda likuma nepieciešamību iestājas Latvijas Īrnieku biedrību apvienība, Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrība, Latvijas Nekustamo īpašumu pārvaldnieku asociācija, Rīgas Namīpašnieku biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība un arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts.".
• 1998_05_06-seq147 language "lv".
• 1998_05_06-seq147 speaker Normunds_Peterkops-1961.
• 1998_05_06-seq147 mentions Q211.
• 1998_05_06-seq147 mentions Q2660080.
• 1998_05_06-seq147 mentions Q1771611.
• 1998_05_06-seq147 mentions Q130614.