Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq99> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq99 type Speech.
• 1998_04_30-seq99 number "99".
• 1998_04_30-seq99 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq99 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq99 spokenAs 29.
• 1998_04_30-seq99 spokenText "Augsti godātie deputāti! Jautājums par izglītību ir viens no būtiskākajiem jautājumiem mūsu valstī. Un vismaz vārdos es nezinu tādu politiķi, kas nebūtu gatavs piekrist tam, ka tautas izglītība un zināšanas ir Latvijas galvenā nacionālā bagātība. Un tas mums ir jāapliecina skaidri, ka tā ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, jo mēs neesam bagāti ar izrakteņiem, mums ir vēl nedaudz mežu, taču mums nav arī lielu enerģētisko resursu, tāpēc tas, ar ko mēs varam iziet pasaulē, ir mūsu izglītība un zināšanas, tās ir mūsu cilvēku smadzenes, un to mēs varam izdarīt. Diemžēl līdzšinējā valsts politika Latvijā ir bijusi vērsta uz mērķtiecīgu izglītības sistēmas degradāciju, kā arī uz izglītības un zināšanu prestiža graušanu sabiedrībā. Skolotājs šodien jūtas pazemots, un vai gan citādi viņš varētu justies, ja viņa dzīves un darba apstākļus salīdzināsim ar šodienas veiksminiekiem, kas brīžiem ar apbrīnojamu nevērību un augstprātību spēj izturēties pret skolotāju, pret šo gaismas nesēju tautā. Tomēr tajā pašā laikā jāsaka, ka, paldies Dievam, viss vēl nav sabrucis. Un šis paldies ir jāsaka visiem tiem daudzajiem skolotājiem - patriotiem, kas ir apzinājušies savu misiju nākotnes priekšā un ir spējuši vēl līdz šim strādāt, nest jauniešiem zināšanu gaismu, neskatoties uz to, ka šodien mūsu sabiedrībā viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts. Es varu pateikt skaidri, ka izglītības laukā, lai tiktu gūti kādi būtiski tālākie panākumi, pirmkārt, ir jāmaina valsts un sabiedrības attieksme pret skolu, pret skolēnu un pret skolotāju kā pret personu. Mums ir jārunā par to un jāpanāk, lai mūsu sabiedrībā tiktu atjaunota skolotāja personas cieņa un arī skolotāja darba cieņa, tāpēc neatliekams uzdevums izglītības politikā ir nodrošināt pienācīgus apstākļus skolotāju dzīvei un darbam, pie tam šiem apstākļiem ir jābūt samērotiem ar to darbu, ko skolotājs veic mūsu sabiedrības labā. Un šajā ziņā konkrēti apspriežamajā likumprojektā mēs redzam vien milzīgus tālākus pazemojumus skolotājiem, un tas ir šis 2008. gads, kuram šeit jau pieskārās Kreituses kundze. Un tas ir termiņš, līdz kuram valdībai būtu jāpalielina skolotāju algas atbilstoši valsts pārvaldē strādājošo vidējai algai. Godātie kolēģi! Es jums varu pateikt pilnīgi skaidri, ka šo 2008. gadu skolotāji tiešām uztver kā absurdu un kā apvainojumu. Un es ļoti gribu cerēt, ka šis 2008. gads paliks tikai kā kauna traips uz Guntara Krasta vadītās valdības sirdsapziņas un ka mēs, būdami Saeimas deputāti, šo skaitli izlabosim, ielikdami tā vietā šeit kādu pilnīgi reālu skaitli. Tas varētu būt 2000. vai 2001. gads, un arī tā būtu tā galējā robeža, kad skolotāju algu vidējam līmenim ir jāsasniedz valsts pārvaldē strādājošo algu vidējais līmenis. Tā ir absolūti galējā robeža, un jau vistuvākajā laikā ir jāsper enerģiski soļi, lai šo skolotāju algu līmeni paceltu, izceltu to ārā no pašreizējā, teiksim, šā pazemojošā līmeņa. Tātad šīs algas būtu paaugstināmas nekavējoties, un tas, neapšaubāmi, ir budžeta jautājums. Tomēr es negribu piekrist Kreituses kundzei attiecībā uz to, ka šeit likumā nebūtu nosakāms konkrēts termiņš. Mums šeit likumā ir ierakstāms konkrēts termiņš, jo arī Lauksaimniecības likumā mēs ierakstījām šos 3%, ka tie ir jādod lauksaimniecībai kā subsīdijas no pamatbudžeta, un pēc tam gadu gaitā mums tomēr izdevās valdību piespiest, lai šī norma tiktu ievērota. Un tāpat ir arī tagad. Mums ir jāieraksta šī norma - ir jāieraksta šī pilnīgi konkrētā politiskā apņemšanās, kura pēc tam ir arī jāizpilda un no kuras izpildes šī atkāpšanās ceļa nav. Tātad mēs nedrīkstam turpināt skolotāju pazemošanu, mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka skolotājs atkal tiek mānīts ar lētiem priekšvēlēšanu solījumiem, un tāpēc ir jābūt juridiskā formā nofiksētai valsts apņēmībai šo jautājumu atrisināt pilnīgi un galīgi. Tātad ir jāatrod budžeta līdzekļi jau šogad, un otrs - šim momentam ir jābūt pilnīgi konkrēti akcentētam, bet mēs diemžēl redzam, ka līdzšinējai valdībai ar skolotāju algu jautājumu ir gājis ļoti smagi, tāpēc es gribētu aicināt visus skolotājus un pārējos labas gribas cilvēkus mūsu sabiedrībā atcerēties to, kas ir noticis tajā laikā, kad mēs šeit Saeimā balsojām par 1997. gada budžetu, par kuru šeit tik ļoti uztraucās Kreituses kundze, jo tieši šā 1997. gada budžeta apstiprināšana bija tā, kas bērnudārzu finansējumu, bērnudārzu pedagogu finansējumu - algu uzvēla pašvaldībām, neiedodot līdzi attiecīgo finansējumu no valsts. Un tieši 1997. gada valsts budžeta apstiprināšana bija tā, ar kuru tika panākta vēl lielāka plaisa starp skolotāju vidējo algu un valsts pārvaldē strādājošo vidējo algu. Es aicinu arī Kreituses kundzi atcerēties, kurš bija tas finansu ministrs, kas valdībā sastādīja šo budžeta projektu, un arī to, kāds bija jūsu personīgais balsojums par šo budžetu 1997. gadā. Šis ir viens no izglītības politikas pašiem būtiskākajiem aspektiem, bet tas nav vienīgais aspekts. Tāpat valstiski risinājumi ir jārod arī attiecībā uz skolu materiāli tehnisko apgādi, datorizāciju, apgādi ar mācību grāmatām. Ir jāatrod iespējas atbalstīt izglītības mecenātismu. Tas varētu būt nodokļu politikas jautājums, bet varētu būt arī šādas iestrādes šajā likumā. Attiecībā uz izglītības programmām. Tās ir veidojamas tādā veidā, lai bērns spētu šīm programmām sekot un lai skolu beidzējiem tiktu nodrošinātas iespējas iekļauties sabiedrībā - atrast darbu vai turpināt mācīties. Un īpaši svarīgi ir tas, lai labu izglītību bērns un jaunietis varētu gūt ikvienā skolā. Sevišķi ir jāseko tam, lai netiktu slēgtas mazās lauku skolas. Tas ir sinonīms tam, ka cilvēki ar varu tiek aizdzīti projām no dzīves laukos. Tātad mēs nedrīkstam to pieļaut, lai šīs skolas tiktu slēgtas, un mēs nedrīkstam arī to pieļaut, lai cilvēki ar varu tiktu dzīti projām no dzīves laukos. Mums ir jāsaglabā lauku kultūrvide. Ierodoties dažādos pagastos, mūsu frakcijas “Latvijai” deputāti ir skaidri pārliecinājušies, ka skola bieži vien ir šis pats būtiskākais kultūras centrs šajā pagastā, un, ja mēs šo skolu likvidēsim, tad tādā gadījumā šeit nepaliek vairs nekas, un līdz ar to šī apdzīvotā vieta, šis centriņš, ir lemts iznīcībai. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka patvaļīgas idejas veido administratīvi teritoriālo reformu un ka patvaļīgas izglītības reformas idejas noved pie mūsu lauku kultūrvides iznīkšanas. Tāpēc es ļoti gribu apšaubīt šo principu par izglītības finansējuma līdzekļu novirzīšanu vienam skolēnam. Tātad šo principu var ņemt par vienu no orientieriem, par vienu no elementiem, bet ir noteikti jāiedod arī papildu atbalsts tiem skolotājiem, kuri ir spiesti lauku skolās strādāt ar mazākām klasēm, un ir absurdas jebkādas prasības šajā brīdī mēģināt palielināt šo skolēnu skaitu skolā par 10 skolēniem 1. klasē. Tas ir absurds! Tas nedrīkst šādā veidā notikt! Lauku skolās skolotājiem ir jādod iespējas strādāt arī ar daudz mazākiem klašu komplektiem. Arī tiem skolotājiem, kas strādā ar 10, 12, vai 15 skolēnu klasi, ja tas ir lauku skolās. Šeit ir jābūt tai piemaksai, lai šī skolotāja alga būtu samērojama ar to skolotāju algu, kas varbūt pilsētās strādā ar lielāku klašu komplektu. Šeit ir jābūt daudz rūpīgākam mehānismam, nekā ir tas vienkāršais mehānisms, ka nauda seko līdzi skolēnam. Valstiski šodien ir ļoti nopietni jādomā arī par modernu arodizglītību un par izglītību visa mūža garumā. Tā, godātie kolēģi, ir šā laikmeta prasība - mācīties to, kas dzīvē ir vajadzīgs, un nemitīgi celt savu zināšanu līmeni un sekot līdzi visam jaunajam, kas parādās un nostiprinās pasaulē. Arī augstākās izglītības iegūšana šodien nevar palikt tikai kā elitāra personu loka nodarbe. Profesionālai augstākajai izglītībai ir jākļūst par normu mūsu jauniešiem, kas iekļaujas darba vidē, un šajā ziņā absurdas un kaitnieciskas ir jebkādas idejas par vispārējās mācību maksas noteikšanu augstskolās, ko mēs diemžēl redzam. Un visbeidzot es arī gribu pilnīgi skaidri apliecināt, ka izglītība nevar būt bez audzināšanas, un arī tā ir mūsu laikmeta prasība, ka mēs kā tauta varēsim pastāvēt tikai tad, ja katrs no mums būs tikumiska personība, savas valsts un tautas patriots. Un šajā sakarā es gribu pieminēt vēl vienu kauna traipu, kas ir šim likumprojektam, un tas ir jautājums par ticības mācības mācīšanu. Šis likumprojekts paredz ticības mācības mācīšanu tikai privātajās mācību iestādēs, turpretī Reliģisko organizāciju likums skaidri un gaiši pasaka, ka noteiktās tradicionālās konfesijas var mācīt ticības mācību valsts un pašvaldību skolās, tātad visās skolās. Bez tam ar šo likumu tiek piedāvāts faktiski sagraut šo labi izveidoto ticības mācības mācīšanas sistēmu. Šeit ir jāizdara būtiski grozījumi un jānosaka šajā likumā tas, ka ticības mācīšanu Latvijas Republikas skolās regulē Reliģisko organizāciju likums. To mēs visu varam izlabot. Es ceru, ka šos kauna traipus varēs noņemt. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Izglītības likums ir vajadzīgs, un ņemot vērā to, ka jau ir radīts šis pamata karkass un ka šajā brīdī nav citas iespējas, kā vien virzīt šo likumprojektu tālāk uz apstiprināšanu pirmajā lasījumā un arī tālākajos... Šeit ir ļoti nopietns darbs vēl priekšā, lai šo Izglītības likumu izveidotu tādu, kas apmierinātu mūsu tautas prasības pēc labas izglītības saņemšanas iespējām. Tātad šim likumam ir jāiedod šie pamata “rāmji”, lai skolotājs varētu arī strādāt, lai viņš nejustos pazemots un lai bērni mūsu valstī varētu iegūt labu izglītību. Paldies.".
• 1998_04_30-seq99 language "lv".
• 1998_04_30-seq99 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1998_04_30-seq99 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq99 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq99 mentions Q523755.