Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq95> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq95 type Speech.
• 1998_04_30-seq95 number "95".
• 1998_04_30-seq95 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq95 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq95 spokenAs 77.
• 1998_04_30-seq95 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atvainojos par šo kavēšanos, bet trīs nedēļas ir gaidīta šī iespēja un šodien mēs esam beidzot savā darba kārtībā tikuši līdz likumprojektam, kura reģistrācijas numurs ir 1090 jeb kurš ir 6. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 3912. Izglītības likums jeb, kā šodien mēs jau esam pieraduši dzirdēt, Izglītības likumu pakete mūsu valstī ir pēdējos gados ļoti bieži pārskatīts, izskatīts, diskutēts, apstrīdēts jautājums. Kā jūs atceraties, 1995. gadā Māra Gaiļa valdības laikā tika Saeimā iesniegts Izglītības likuma projekts, jauns likumprojekts, kuru mūsu Saeimai nācās izskatīt pašā darbības uzsākšanas sākumā. Toreiz mēs pēc pirmā lasījuma konstatējām, ka laiks, notikumi un attīstība gan ekonomiskajā, gan sociālajā sfērā ir izdarījuši tik lielas izmaiņas, ka dažkārt likumprojekti samērā neilgā laikposmā zaudē daudzos jautājumos savu aktualitāti, daudzos jautājumos idejas un formulējumi noveco ne tikai pa gadiem, bet varbūt dažkārt pat pa mēnešiem. Un tāpēc 1995. gada Izglītības likuma projekts pēc pirmā lasījuma tālāk vairs mūsu Saeimā izskatīts netika, jo tika saņemti 708 priekšlikumi, kurus mēs aizsūtījām no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uz Izglītības ministriju, ko tajā laikā vadīja Grīnblata kungs. Viņi nespēja sniegt mums atbildi, savus ieteikumus un izteikumus par šiem vairākiem simtiem priekšlikumu, ko bija izteikusi šī Saeima. Tāpēc, meklējot kompromisu, tika domāts par alternatīviem variantiem, un tā sagadījās, ka divas darba grupas - viena Izglītības ministrijā, otra šeit, Saeimā, - sagatavoja jaunu Izglītības likumu, tā sauktos “jumta” likuma variantus, ar kuriem ir bijusi iespēja iepazīties, jo abi divi šie likumprojekti ir nonākuši jūsu rokās. Saeima ir balsojusi par alternatīvo Izglītības likuma projektu, kura autori bija Gunārs Kurlovičs un Andris Tomašūns, noraidījusi šī likumprojekta izskatīšanu šeit, Saeimā, jo tika gaidīts Izglītības un zinātnes ministrijas un valdības apstiprinātais likumprojekts, par kuru šodien, es ceru, sākam savas debates. Kāpēc iepriekšējā laikposmā mēs nevarējām ļoti ātri un raiti nonākt līdz šī jautājuma izskatīšanai mūsu Saeimā? Vairākkārtēja valdības maiņa, tādu ideju parādīšanās, par kurām agrāk netika debatēts un kurām mēs varbūt nepievērsām pienācīgu uzmanību, izvirzīja veselu virkni jautājumu, uz kuriem iepriekšējā izglītības likumdošana nespēja dot pilnvērtīgu atbildi. Es jums nosaukšu dažas galvenās problēmas, ar kurām ir jāsaduras šodien izglītības darbiniekiem un likumdevējiem - gan pašvaldību, gan valsts līmenī -, kas mēģina pēc iespējas labāk risināt ar izglītību saistītos jautājumus. Pirmā problēma. Mūsu valstī, neskatoties uz to, ka neviens izglītības likums to nedefinē un neparedz, pēdējos gados varam runāt par to, ka ir izveidojusies nepārtrauktās izglītības sistēma. Daudzas šīs izglītības sistēmas daļas mēs varam ieraudzīt kā sabiedrības, pilsoniskās sabiedrības, aktivitāšu izpausmes veidus, kas ir radušies tāpēc, ka cilvēki šodien vienkārši jūt, ka ir nepieciešams nodarboties ar izglītību ne tikai pirmsskolas iestādē, skolā vai augstskolā, bet ka ir vajadzīga arī tālāka izglītība, pieaugušo izglītība. Pašvaldības daudzās vietās ļoti aktīvi, pat apsteidzot likumdošanā paredzētās normas, jau mēģina atrast savus variantus, kā veiksmīgāk risināt bezdarbnieku pārkvalifikācijas, tālākas izglītības problēmas savās pašvaldību teritorijās. Un tāpēc šobrīd šim likumam, kā “jumta” likumam, būs jādefinē, kas ir nepārtrauktās izglītības sistēma. Mēs faktiski būsim atbildīgi par to, ka šādu sistēmu pirmo reizi atzīsim kā valstī pastāvošu un likumīgu spēku. Otrs jautājums. Viena skolēna vai - tuvākās nākotnes perspektīvā - viena iedzīvotāja izglītības normatīvais finansējums, kurš ir jānosaka, tāpat kā to tagad esam izdarījuši veselības aizsardzības sistēmā, arī izglītībā, ņemot vērā, ka cilvēkam ir tiesības mācīties visu mūžu. Būs arī jāmēģina kaut kādā veidā noteikt, kāda varētu būt šī finansiālā bāze katram iedzīvotājam, un pirmais, ar ko mēs varētu nodarboties jau tuvākajā laikā, ir viena skolēna, viena audzēkņa finansējuma bāzes noteikšana. Teorētiskās un administratīvās prakses jautājums - vai mēs mēģināsim tālāk sakārtot arī administratīvo kārtību mūsu valstī un izbeigsim šo praksi... vai pakāpeniski beigsim šo praksi, ka Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd neatbild par visu izglītību mūsu valstī? Kā jau vakar un pagājušajā nedēļā debatēs par Valodas likumu, mēs droši vien atgriezīsimies arī Izglītības likumā pie šī ļoti smagā jautājuma par valodām, par nacionālo minoritāšu skolām, par valsts, pašvaldību vai privātām skolām un es ceru, ka būs ļoti daudz auglīgu debašu un diskusiju. Pedagogu atalgojums. Šķēles valdīšanas laikā šis jautājums bija ļoti aktuāls sakarā ar to, ka tika mēģināts ar valdības lēmumiem, ietekmējot arī Saeimu, budžeta balsošanas laikā panākt, lai pedagogu algas tiktu nodotas pašvaldību pārziņā un turpmāk valdība vairs nenodarbotos ar šo problēmu. Kā jūs zināt, tā bija viena no smagākajām cīņām. Pateicoties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Saeimā tomēr izdevās apturēt šo nepārdomāto un pārāk ātro reformu, kura bieži vien bija tikai ideju līmenī, bez attiecīga dokumentāla un juridiska seguma. Bet vienā pozīcijā mēs toreiz zaudējām, tas ir, bērnudārzu pedagogu algas tika nodotas pašvaldībām, un kā sekas mēs varam konstatēt daudzās vietās bernudārzu skaita samazināšanos, jo pašvaldības nespēj vienas pašas atrisināt šo pirmsskolas izglītības organizatorisko darbu ar saviem viena pagasta spēkiem. Lai varētu sekmīgāk strādāt pie šī Izglītības likuma projekta, kuru ir iesniegusi valdība, man personīgi ir jāizsaka savas domas, ka varbūt ne viss ir uzrakstīts tā, kā mēs šodien to gribētu Saeimā redzēt, daudzas organizatoriskās lietas izglītības sistēmā, kuras būs jāregulē ar šī Izglītības likuma palīdzību... Tomēr es uzskatu, ka šis Izglītības likums šobrīd ir pietiekams pamats darba uzsākšanai. Cerot uz labu sadarbību ar visiem ieinteresētajiem deputātiem, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izveidojusi speciālu Izglītības likuma sagatavošanas apakškomisiju, kuras vadītājs esmu es, un es ceru, ka mēs varēsim atrast kopēju valodu. Var būt, ka daudzos jautājumos tas izdosies jau pirms šī likumprojekta apspriešanas otrajā lasījumā šeit, Saeimā. Protams, es esmu reālists un paredzu, ka būs atkal ļoti daudz dažādu priekšlikumu, bet nu tāda ir šī likumdošana, vismaz izglītības jomā, kurā lielākā daļa no mums, protams, uzskata sevi par pietiekami kompetentiem un labiem speciālistiem. Es novēlu jums visiem ļoti rūpīgi iepazīties ar dokumentu, ļoti rūpīgi pārdomāt savus priekšlikumus un šodien pieņemt Izglītības likumu pirmajā lasījumā, paredzot, ka jau tuvākajā laikā vajadzēs ļoti čakli strādāt, lai uzlabotu un pilnveidotu šo pirmajā lasījumā - ja šodien mēs nobalsosim “par” - pieņemto likumprojektu.".
• 1998_04_30-seq95 language "lv".
• 1998_04_30-seq95 speaker Andris_Tomasuns-1958.
• 1998_04_30-seq95 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq95 mentions Q11989566.
• 1998_04_30-seq95 mentions Q710198.
• 1998_04_30-seq95 mentions Q5517189.
• 1998_04_30-seq95 mentions Q23927556.