Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq66> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq66 type Speech.
• 1998_04_30-seq66 number "66".
• 1998_04_30-seq66 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq66 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq66 spokenAs 38.
• 1998_04_30-seq66 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mums visiem stāv priekšā visai nopietna izšķiršanās, jo mūsu lēmums apskatāmajā jautājumā var ļoti nopietni ietekmēt Latvijas valsts turpmākos attīstības ceļus. Es saprotu, ka daudzus kolēģus baida valdības maiņa, ko varētu iekšzemē un ārzemēs uztvert kā Latvijas valsts nestabilitātes pazīmi, un tāpēc viņi uzskata: “Lai labāk viss iet kā iedams, tik un tā pēc pusgada veidosies jauna valdība. Lai labāk Krasta kungs pastrādā un lai nerodas nekādas nelaimes ar iespējamo Prezidenta draudu realizēšanu par Saeimas atlaišanu. ” Atklāti sakot, man pašam patiktu doma par šīs Saeimas atlaišanu, lai drīzāk noskaidrotu, kurus politiskos spēkus tauta atbalsta un kuri ir tiešām tiesīgi runāt tautas vārdā un kuri nav uz to tiesīgi. Diemžēl, lai realizētu jautājumu par pirmstermiņa atlaišanu, vispirms ir jāsarīko tautas nobalsošana (kura prasa lielu naudu un kura budžetā nav paredzēta), un tikai pēc tam var rīkot Saeimas vēlēšanas. Tā ka vislabākajā gadījumā šī ārpuskārtas vēlētā Saeima varētu sanākt tikai dažas nedēļas ātrāk par kārtējā kārtībā vēlēto. Tāpēc es domāju, ka tas ir bezcerīgs process. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tad būtu atlaista Saeima un Saeima būtu atlaidusi valdību, tad faktiski iestātos varas vakuums un tiešām Latvijas valsts prestižs būtu ļoti zemā līmenī. Es nekādi nevaru izprast arī Valsts prezidenta izteikto viedokli, ka viņš neredzot iespējas jaunas valdības izveidošanai. Es, gluži otrādi, uzskatu, ka pašreizējā situācija, kad pret mūsu valsti tiek vērsts nepamatots un brutāls ārējo spēku spiediens, rada ļoti labvēlīgus apstākļus tam, lai konsolidētu visus Latvijas neatkarību atbalstošos spēkus un visus tos politiskos spēkus, kas pārstāvēti Saeimā, un veidotu valdību, kas varētu tiešām runāt visas Latvijas vārdā. Jo šajā laikā mūsu iekšējie sīkie jautājumi būtu jāatliek malā un tiešām jācīnās par pašreizējās krīzes pārvarēšanu, kurā, es esmu pārliecināts, ir ieinteresēts lielum lielais vairums visu Saeimas deputātu. Tikai tāda valdība, kuru atbalstītu ļoti liels Saeimas vairākums, visas galvenās frakcijas, varētu efektīvi novērst krīzi, veikt nopietnas sarunas ar Rietumiem un Austrumiem par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu, par mūsu tālākās virzības uz Eiropu turpināšanu un valdības deklarācijā ietverto jautājumu un problēmu maksimāli ātru atrisināšanu. Es domāju, ka šādu programmu varētu atbalstīt visas Saeimā šodien esošās frakcijas. Šis mans apgalvojums, protams, izraisītu pretjautājumu: vai vispār vajadzīga jauna valdība? Var taču pajukušo valdību papildināt ar kādiem ministriem, lai tad tā nostrādā atlikušo laiku. Manuprāt, tā nav izeja. Pašreizējai valdībai nav stabilas bāzes parlamentā, tā grīļojas jau pāris nedēļas, un neviens jau netic tās reālai stabilitātei. Var jau kaut kā, šo to pasolot opozīcijas partijām un dažiem deputātiem, panākt uzticības balsojumu, bet tikai no tā vien politiskā bāze neradīsies. Dažu spēcīgu personu iesaistīšana šajā valdībā nespēs būtiski uzlabot tās darbību, jo visas šīs līdzšinējās nelaimes jau slēpjas tās vadītājā. Jau senie romieši apgalvoja, ka, ja kaujas laukā sastopas aunu bars, kura vadonis ir lauva, ar lauvu baru, kuru vada auns, tad uzvar vienmēr aunu bars. Tāpēc dažu papildu lauvu iesaistīšana mūsu valdībā neko nedos, ja netiks mainīts valdības vadītājs. Galvenā atbildība par pašreizējās krīzes izveidošanos gulstas, ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, uz valdības vadītāju - Ministru prezidentu Guntaru Krastu. Protams, varētu jau teikt, ka tā nav tikai viņa vaina. Es drīzāk teiktu - varētu teikt, ka tā ir viņa nelaime, ka viņu iecēla par valdības vadītāju, kaut gan viņam nebija ne mazāko dotību, ne sagatavotības šim postenim. Mēs ļoti mīlam runāt par to, ka mēs esam unikāla valsts, un laikam mēs esam unikāla valsts arī Eiropā ar to, ka mums ir valdības vadītājs, kuram nav ne mazākās pieredzes valsts aparāta darbībā un ļoti minimāla pieredze politikā. Ja mēs paskatāmies uz viņa dzīves ceļu, tad redzam, ka pēc Universitātes beigšanas viņš septiņus gadus nosēdējis Agrārās ekonomikas institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku, bet šajā laikā viņš ne tikai Latvijas zinātni nav nekur papildinājis ar kādiem sasniegumiem, bet arī pats sevi nav varējis nodrošināt ne ar vienu zinātnisko grādu. Pēc neatkarības atjaunošanas viņš pārslēdzies uz tirdzniecību un andelējies ar alkoholu un ieročiem, bet arī šī tirdzniecība nav gājusi: jūs jau nupat dzirdējāt no Ādamsona kunga, ka viņš ir izdzīts no robežas joslas un viņam ir atņemta arī ieroču tirdzniecības licence. Tātad arī šī darbība nav bijusi visai veiksmīga. Arī politikā viņa sasniegumi līdz šim ir bijuši ārkārtīgi pieticīgi. Šī ir pirmā Saeima, uz kuru viņš ir kandidējis, un diemžēl viņam ir bijis ļoti niecīgs atbalsts pat viņa partijas atbalstītāju rindās, viņš Rīgas apgabala “Tēvzemei un Brīvībai” sarakstā ieņēma visai necilo 22. vietu. Neskatoties uz to, “Tēvzemei un Brīvībai” panāca, ka to kandidatūru, ko vēlētāji bija noraidījuši, ielika ekonomikas ministra vietā. Neiedomājama karjera - no sīkas firmiņas vadītāja uzreiz ekonomikas ministra krēslā! Jāsaka, ka šajā laikā, kamēr viņš tur nosēdēja, viņš gan nekādus panākumus neparādīja. Es atceros tikai pāris lietas - pirmkārt, Krasta kungs ar lielu skandālu jau pirmajās dienās panāca savas firmas atgriešanos pierobežas joslā; otrkārt, cīnījās par kadru izmaiņām Privatizācijas aģentūrā, izdeva lielu naudu par konkursiem, bet galu galā viss palika tāpat, kā bijis. Taču, neskatoties uz šo visai mazražīgo Krasta ministrēšanas periodu, pēc Šķēles valdības demisijas “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļa” frakcija Ministru prezidenta amata kandidātā gribēja redzēt tikai un vienīgi Krasta kungu. Nu mēs cerējām, ka Krasta kungs, balstoties uz pārējo Ministru kabineta locekļu pieredzi un zināšanām, varēs novadīt valdību atlikušajā laikā, ja viņš nejauksies gadījumos, kuros viņš ir galīgi nekompetents. Sākotnēji mūsu cerības attaisnojās, Krasts nekādas īpašas iniciatīvas neparādīja, uz ārzemēm nebrauca, Sadarbības padome ieklausījās pieredzējušāko ministru viedokļos, un viss šķita kārtībā, un ieeļļotā valsts mašīna vairāk vai mazāk sekmīgi virzījās uz priekšu. Bija arī kļūdas kā ministru, tā viņa darbībā, bet kopējiem spēkiem tās tika pārvarētas. Taču idille beidzās, kad Krasta kungam, tāpat kā balodim no latviešu tautas pasakas, jau šķita, ka viņš visu prot, var arī ligzdas būvēt. Viņš sāka darboties patstāvīgi, un tad nu sekas bija visai neveiksmīgas. Viņš sāka reformēt viņam tieši pakļauto Valsts kanceleju un faktiski pilnīgi sagrāva tās darbību. Krasta kungs sāka braukāt uz ārzemēm un dot tur intervijas, un katru reizi viņam izdevās tur sarunāt kaut ko tādu, ka viņa preses sekretāriem un padomniekiem ilgi nācās skaidroties, ka viņš nemaz nav tā domājis, kā viņš ir runājis. Kulminācija bija viņa diskusija ar Krievijas valdības vadītāju, kur Krasta kungs sāka mētāties ar svešu valstu apvainojumiem, kurus viņš nespēja pierādīt. Tieši tas bija sākummoments Krievijas aukstajam karam pret Latviju. Šis aukstais karš, protams, būtu iesācies šā vai tā, jo tādi plāni tika perināti, bet to sekmēja Krasta kungs un zināmā mērā arī daži viņa biedri. Vai var cerēt uz normālām attiecībām ar lielu kaimiņvalsti, ja tās valsts prezidentu, kurš ir pasaules lielā astoņnieka loceklis, no šīs Saeimas tribīnes apsaukā par vecu marasmatiķi un alkoholiķi? Un to dara tās partijas pārstāvji, no kuras ir mūsu valsts premjerministrs. Vai mēs varam gaidīt labu attieksmi pret Latviju no Eiropas Savienības un citām organizācijām, ja šīs valdības vadītāja partijas biedri no Saeimas tribīnes ķengā šo Eiropas organizāciju augstas amatpersonas? Tas mūs lielākā mērā attālināja no sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā nekā tie daži procenti ekonomiskajos un finansiālajos rādītājos, kuri mūs šķir no Igaunijas. Tas viss vairoja arī spriedzi koalīcijas partneru starpā, jo tie nevarēja atbalstīt daudzos aplamos Ministru prezidenta viedokļus. Krasts un viņa partija sāka arvien biežāk un visiem līdzekļiem uztiept “Tēvzemei un Brīvībai” viedokļus visām valdību veidojošajām frakcijām, un visiem vajadzēja dancot pēc viņu mūzikas. Krasta kungs mēģināja iegūt sev īpašas pilnvaras. Šajā nolūkā viņš nāca ar prasību atkārtoti izteikt viņam uzticību, kaut gan neviens šajā laikā šo uzticību viņam neapšaubīja. Pie tam Krasta kungs paziņoja: ja šāda uzticība netiks izteikta, viņš nevarēs turpināt valdības vadītāja pienākumus. Saeima atteicās viņam dot šo papildu uzticību. Un kas notika? Vai tad viņš atkāpās? Nē, sēž. Krasta kungam piemīt vēl viena valstsvīram nepieļaujama īpašība. Viņš cenšas izvairīties no lēmumiem jautājumos, pat tādos gadījumos, kad lēmumi ir jāpieņem. Mēs taču pirmos brīdinājuma signālus par Krievijas nodomiem organizēt politisku kampaņu pret Latviju un izraisīt krīzi Latvijā zinājām jau iepriekš. Ne tikai no mūsu specdienestu ziņojumiem, kuri gan varbūt netika plaši atspoguļoti, bet arī no katram avīžu lasītājam skaidrām zīmēm tas taču bija zināms, zviedru avīzes vairākkārt ziņoja... pirms tā notikuma par gaidāmo it kā “Waffen SS” manifestāciju Latvijā... bija vairāki signāli arī par citiem gājieniem. Kā Krasts rīkojās šajā ziņā? Vai valdība izlēma un pieņēma kaut kādu pozīciju? Katrs ministrs kaut kā savā ziņā rīkojās, bet valdības pozīcijas nebūs. Rezultāts ir tāds, ka mēs esam tur, kur esam. Arī šodien viņam nebija pietiekamas pilsoniskas drosmes atnākt un noklausīties, ko viņam saka, un varbūt pat pacensties atbildēt, ja viņš ir spējīgs uz kaut ko atbildēt. Izlēmīgs viņš ir tikai tad, ja ir apdraudēts viņa krēsls, un viņš tad ir gatavs atkāpties no jebkuriem principiem, kurus pirms tam ir pasludinājis par svētiem un negrozāmiem. Tā viņš ir pasludinājis. Viens no pamatprincipiem ir Abrene. Tieši Krasta valdība, neinformējot Saeimu, neinformējot nevienu citu un nekonsultējoties ar pārējiem politiskajiem spēkiem, klusībā veica... sagatavoja līgumu par Abrenes atdošanu Krievijai. Visu laiku Krasta kungs bija pret jebkādām izmaiņām Pilsonības likumā, arī tām, kuras izrietēja no Latvijas starptautiskajām saistībām un uz kurām mudināja pārējās viņa valdības frakcijas. Viņš turējās kā vīrs līdz brīdim, kad viņa krēsls sašķobījās, un pēc tam viņš parakstīja daudzkārt tālejošākus Pilsonības likuma grozījumus nekā tos, kurus mēs prasījām iepriekš. Kad Krasts, nekonsultējoties ar koalīcijas partneriem, pēkšņi atbrīvoja no amata ekonomikas ministru Sausnīti, viņš mūsu frakcijai veselu stundu šādu soli pamatoja ar to, ka Sausnītis esot vilcinājis “Latvenergo” privatizāciju. Kaut gan lēmumu par “Latvenergo” privatizācijas apturēšanu pieņēma Saeima pēc izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Panteļējeva kunga priekšlikuma. Tagad Krasts, pēkšņi es lasu vakar avīzēs, pats piedāvā šo jautājumu atlikt un atstāt 7. Saeimas izšķiršanai. Kurš tad galu galā kavē “Latvenergo” privatizāciju un kas par to atbild? Pastāvot šādiem apstākļiem, man nav saprotams, kādu cēlu ideālu vārdā daži politiskie spēki cenšas par katru cenu noturēt tādu mazkompetentu, neizlēmīgu un svārstīgu personu, kurai pašas krēsls ir svarīgāks par viņas politisko pārliecību, - valdības vadītāju Krastu? Vai tā ir persona, kas varēs noturēt Latvijas līniju pret ārējo spēku spiedienu? Nekādā ziņā! Vai šāda valdība, kura, kā mēs vakar dzirdējām, ir mazākuma valdība, kas ir spējusi savākt tikai 48 balsis, būs spējīga risināt kaut kādus kardinālus jautājumus? Tā ir pilnīgi atkarīga no tādiem demokrātijas “pīlāriem” kā Saulītis un Strods, kuri šodien ir atbalstījuši valdību, arī no Veldres kunga, kas ir atbalstījis Krasta valdību. Bet mēs jau labi zinām, ka viņi piecos gados ir paspējuši nomainīt 8 politiskās partijas, tātad viņiem šie politiskie uzskati mainās ārkārtīgi bieži, un es neticu, ka viņiem ilgi šī “mīlestība” pret Krasta valdību paliks.".
• 1998_04_30-seq66 language "lv".
• 1998_04_30-seq66 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q2660080.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q191.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q193089.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q458.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q3736450.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q159.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q3899540.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q44687.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q153626.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q523755.
• 1998_04_30-seq66 mentions Q6436359.