Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq64> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq64 type Speech.
• 1998_04_30-seq64 number "64".
• 1998_04_30-seq64 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq64 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq64 spokenAs 84.
• 1998_04_30-seq64 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skatoties uz tiem procesiem, kuri notiek Latvijā un kuri notiek pašreiz parlamentā, man bieži vien gribas iesaukties: “Ak laiki, ak tikumi!” Par ko tad mēs diskutējam? Diskusija ir par to, vai mēs varam vai nevaram uzticēties šai valdībai. Es esmu autors otrajam lēmuma projektam par neuzticības izteikšanu visai valdībai. Es negribētu visus netikumus pierakstīt Guntara Krasta valdībai, Guntaram Krastam personīgi. Arī bez viņa ir cilvēki, kuri nav pildījuši savus pienākumus nepieciešamajā līmenī. Pagājušajā reizē, kad mēs diskutējām pēc Guntara Krasta ziņojuma, kuru it kā varētu nosaukt par ekonomisko raksturojumu valstī (kaut gan tāds tas nekad nav bijis), es arī uzstājos un izklāstīju savu viedokli, kā es redzu tālāko attīstību. Ir jautājums - vai mēs varam balsot par uzticību valdībai, kura ignorē valsts un tautas intereses? Vai mēs varam uzticēties valdībai, kuras darbības vai bezdarbības dēļ līdz gada beigām vismaz pāris tūkstoši cilvēku var palikt bez darba? Es uzskatu, ka tādai valdībai nevar būt nekāda atbalsta. Atbildēšu uz Čerāna kunga izteikumiem par promaskavisko un prokrievisko orientāciju un tamlīdzīgiem. Es jau arī pagājušajā reizē teicu, ka Latvija atrodas ģeogrāfiski unikālā vietā un ka no tā, cik pareizi un precīzi mēs strādāsim, ir atkarīga arī mūsu tautas labklājība. Mēs atrodamies pa vidu starp Rietumiem un Austrumiem, un mums ir jāizmanto, jāmāk izmantot tā ģeogrāfiskā situācija, kurā mēs esam. Mums ir jāmāk sadarboties gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem. Kas attiecas konkrēti uz mani, mani izbrīna Čerāna trulums, es atvainojos, un nespēja analizēt situāciju tādu, kāda tā ir. Čerāna kungs, es gribu jums atgādināt, ka es esmu vienīgais no Saeimas deputātiem, kuram pēdējā gada laikā četrreiz ir atteikta vīza iebraukšanai Krievijā. Pie tam bez jebkādas motivācijas. Tāpat bez jebkādas motivācijas man ir atņemta militārā izdienas pensija, kura man pienācās. Bet izdiena man tomēr ir 29 gadi! Ja man tik tiešām būtu prokrieviska orientācija, tad nekādā ziņā nebūtu iestājušās tādas sekas. Par mūsu ārpolitiku. Vai mums vispār ir tāda ārpolitika, par kuru mēs runājam? Birkava kungs izmisīgi turas pie sava krēsla. Tik tiešām, ļoti izmisīgi. Un neredz to, kas notiek visapkārt. Vislabākais raksturojums, kas norāda uz mūsu ārpolitikas krīzi vai tās neesamību, ir Igaunijas prezidenta paziņojums par to, ka varētu tikt ieviests arī vīzu režīms ar Latviju. 1994. gadā tika apstiprināta robežapsardzības koncepcija (Čevera kungs jau daļēji tam jautājumam pieskārās), bet līdz šim brīdim nekas nav izdarīts, lai tik tiešām savestu kārtībā Latvijas un Krievijas robežu. Lietuvas prezidents un Igaunijas prezidents runā gan ar Rietumu kolēģiem, valstu prezidentiem, gan arī ar Krievijas prezidentu. Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri apmeklē ne tikai Taivānu un Singapūru (tur gan viņi diemžēl nav bijuši) un ne tikai Rietumu valstis, bet apmeklē arī Maskavu un ir aicināti. Tātad par kādu ārpolitiku, kura iet vienos vārtos, mēs varam runāt? Es uzskatu, ka “Latvijas ceļā” ir pietiekami daudz intelektuāli spēcīgu cilvēku, kuri varētu uzņemties šo nastu un vadīt Ārlietu ministrijas sektoru. Arī mūsu kolēģu rindās ir pietiekami daudz gudru un zinošu cilvēku. Tagad es gribētu mazliet padiskutēt ar mūsu Valsts prezidentu par viņa nostāju šajā jautājumā. Šodien mēs visi esam saņēmuši mums, visiem Saeimas deputātiem, adresētu faksu. Kad es to izlasīju, tad man nez kāpēc atmiņā uzausa vecie padomju laiki, kad bija Ļeņina piemineklis un blakus bija izkārts tāds milzīgs plakāts (es atvainojos par to, ka es nelietošu valsts valodu) un tur bija rakstīts: “Praviļnoi dorogoi iģom, tovarišķi”. Un šodien es lasu Gunta Ulmaņa paziņojumu: “Mēs ejam pa pareizo ceļu. ” Pa kādu pareizo ceļu? Atmodai iestājoties, mēs visi runājām par to: kaut vai pastalās, bet Eiropas Savienībā! Tagad jau mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka mēs Eiropas Savienībā būsim iegājuši ne tikai bez pastalām, bet absolūti pliki un mēs tur nevienam nebūsim vajadzīgi. Kamēr mēs nesakārtosim iekšējās problēmas, nesakārtosim savu ārpolitiku, ar mums neviens nopietni nerunās. Vēl ilgi pirms valdības krīzes, precīzi vienu nedēļu pirms tam, kad Demokrātiskā partija Saimnieks paziņoja par savu izstāšanos no valdības, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas valde izsūtīja paziņojumu presei. Un kas tad tur bija rakstīts? Un kādā sakarā tas radās? “Uzskatām, ka apstākļos, kad notiek masveidīga amatpersonu atbrīvošana no ieņemamajiem amatiem, Krasta valdība darbu turpināt nevar. Valdības solis - sodīt augstas valsts policijas amatpersonas - atgādina Padomju Savienības laikus, kad vienmēr tika vainoti izpildītāji, nevis lēmuma pieņēmēji. Tagad mēs redzam, ko nozīmē politiskā atbildība vai - precīzāk - bezatbildība. Nacionālās drošības padomes lēmums atstādināt no amata Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Dalbiņu ir nepamatots un prettiesisks. Visiem zināms, ka Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kā arī citas valsts amatpersonas pēdējos piecos gados ir piedalījušās līdzīgos sarīkojumos. Tā bija tā motivācija, kāpēc mēs uzskatām, ka valdība un Nacionālās drošības padome, kura ir gatava nodot sev lojālus cilvēkus, patriotiski noskaņotus, nav tiesīga pārvaldīt šo valsti. LSDSP pieprasa Krasta valdības atkāpšanos un aicina Valsts prezidentu nekavējoties uzdot Saeimai izvirzīt jaunu Ministru prezidenta kandidātu. Latvijā nepieciešams izveidot tādu valdību, kura līdz nākošajām vēlēšanām nepasliktinātu valstī samilzušās problēmas. Sociāldemokrātu prasība - lai pēc 7. Saeimas vēlēšanām, strādājot Saeimā un valdībā, būtu nevis jāatjauno sagrautā Latvijas iekšpolitika un ārpolitika, bet tā jāpilnveido un jāattīsta. ” Šodien pie mums notiek absolūti pretējais. Par kādu ekonomisko attīstību mēs tik tiešām varam runāt un sapņot? Paskatīsimies, kas tad notiek kaut vai tajā pašā visiem labi zināmajā akciju sabiedrībā “Kaija”! 80% no saražotās produkcijas nevar atrast savu noietu tāpēc, ka ir bloķēta šīs firmas produkcija. Kaut gan Šķēles kungs paziņo saviem darbiniekiem, ka tās ir īslaicīgas problēmas un gan jau kādreiz politiķi tās atrisinās. Mums ir absurda situācija, ka politiķi nosaka ekonomikas attīstību, nevis ekonomika nosaka politikas attīstību. Kad mēs beidzot sāksim normāli skatīties uz tiem procesiem, kuri notiek mūsu valstī? Atgriežos pie Guntara Krasta personības. Es uzskatu, ka Guntars Krasts diemžēl no visiem Ministru prezidentiem ir pats vājākais kandidāts, (Starpsauciens: “Kāpēc kandidāts, viņš jau ir... ”) kurš tika izraudzīts šim amatam, un diemžēl Saeima viņu arī apstiprināja. Kāpēc? Mēs jau varam izlikties neko neredzam un nedzirdam arī par tiem procesiem, kuri notiek mūsu valstī. Mēs varam izlikties, ka tik tiešām “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisija nav nonākusi ne pie kādiem secinājumiem. Bet, ja Ministru prezidents, toreizējais ekonomikas ministrs, atnāk uz mūsu komisijas sēdi un paziņo, ka viņš vispār neko neatceras par tiem procesiem, kuri ir notikuši, ka viņš neko nezina un viņš ir sastrīdējies ar Ministru prezidentu un tāpēc ir varējusi notikt šāda afēra, - manuprāt, tāds ekonomikas ministrs nav spējīgs vadīt ne tikai ministriju, bet arī visu valsti. Tagad ir radikāli mainījusies situācija, un, tikko kā šī valdība sašūpojas, Andris Šķēle, kurš pirms tam nelabiem vārdiem gānīja “Tēvzemei un Brīvībai” vadīto valdību, ir diametrāli pretēji mainījis savu viedokli. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka Andrim Šķēlem ir ļoti bail, ka, nedod Dievs, nāks cita valdība, kura var piespiest Ģenerālprokuratūru strādāt likuma ietvaros. Paskatīsimies tālāk, kas tad ir noticis pēdējo četru gadu laikā. Savulaik, būdams Robežapsardzes komandieris, 1994. gadā es izdevu pavēli, kura aizliedza firmai “R. A. N. G. ” darboties uz valsts robežas tāpēc, ka bija pamatotas aizdomas, ka šī firma nodarbojas ar nelikumīgām darbībām. Šis aizliegums darbojās tik ilgi, kamēr pie varas nenāca Šķēles vadītā valdība. Tad tika panākts, ka firmai “R. A. N. G. ” tiek atļauts darboties uz robežas. Un tagad, ar vai bez Ministru prezidenta ziņas, izmantojot nelikumīgas ietekmēšanas metodes, šī firma iefiltrējas vienā vai otrā kontroles punktā. Kā interesēs tas viss notiek? Mēs varam izlikties, ka mēs nezinām arī par tām nelikumībām, kuras ir vienā vai otrā muitas noliktavā, kuras savulaik vadīja tagadējais Ministru prezidents Guntars Krasts. Šodien Guntars Krasts ir parakstījis rīkojumu, lai apturētu “Latvenergo” komisijas darbību, kura izraudzītos “Latvenergo” prezidentu. Kāpēc tas notiek? Acīmredzot tik tiešām jāpiekrīt tam, kas ir publicēts avīzēs, - ka viens no tiem pretendentiem, acīmredzot Juris Ozoliņš, kurš varētu, Krastaprāt, ieņemt šo amatu, nekādā gadījumā netiks apstiprināts šajā amatā. Acīmredzot šeit ir tās dziļākās saknes. Cienījamie kolēģi! Kā es jau teicu, es uzskatu, ka tādai valdībai, kura rīkojas antitautiski, antidemokrātiski, nav vietas šajā valstī. Atbildot uz to jautājumu, kurš šeit izskan no “Tēvzemei un Brīvībai” puses, par nelikumībām, kuras bija iespējamas 1995. gadā, es jums varu atbildēt, ka 1995. gadā, kad radās šī slavenā operatīvās izstrādes lieta, kurā kā subjekts figurē Andris Šķēle, tad viena no augstākajām valsts amatpersonām, kurai bija jāpieņem lēmums par to, ka saukt pie kriminālatbildības vai ne, sāka man stāstīt vienu interesantu teoriju. Viņš man sacīja: “Saproti, te jau pie mums, Latvijā, visi zog. Notiek pirmatnējā kapitāla uzkrāšanas process. Un tad jau labāk, ja mūs apzog tie paši mūsu, latviešu, bāleliņi, tāpēc, ka tā nauda paliks tepat uz vietas un viņa strādās nākotnē tautas un valsts labā. ” Es kategoriski neesmu piekritis un nepiekritīšu tādam viedoklim. Manuprāt, ir absolūti vienalga, kas ir slepkava vai zaglis pēc tautības, vai viņš ir ebrejs, krievs, latvietis. Visiem viņiem ir viena vieta, un tā vieta ir cietums. Un agri vai vēlu tās personas, kuras ir vainojamas valsts un tautas apzagšanā, tiks sauktas pie kriminālatbildības. Pēdējā laikā mums partijas rodas kā sēnes, arī tuvākajās dienās acīmredzot notiks jaunas partijas dibināšanas kongress. Varbūt tie, kuriem nav mugurkaula, varētu nosūtīt viņiem arī apsveikumu parlamenta vārdā un apsveikt sakarā ar jaunas mafijas partijas dibināšanu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Ādamson, uzmanies!”)".
• 1998_04_30-seq64 language "lv".
• 1998_04_30-seq64 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q649.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q37.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q191.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q193089.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q458.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q3736450.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q159.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q15628977.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q15180.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q1092499.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q662311.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q334.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q3899540.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q511905.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q2484354.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q22502.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q2021893.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q60106.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q523755.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q4154140.
• 1998_04_30-seq64 mentions Q6436359.