Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq6> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq6 type Speech.
• 1998_04_30-seq6 number "6".
• 1998_04_30-seq6 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq6 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq6 spokenAs 29.
• 1998_04_30-seq6 spokenText "Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” ir pret grozījumu Pilsonības likumā nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo mēs uzskatām, ka pašreiz, tad, kad jau vairākas nedēļas, vairāk par mēnesi turpinās vesela virkne notikumu, burtiski notikumu ķēde, kuri ir plānoti un izpildīti vecā KGB stilā, kad Latvija starptautiski tiek diskreditēta un arī daļēji tiek lietotas zināmas ekonomiskās sankcijas pret Latviju, es uzskatu, ka šāda likuma apspriešana šobrīd Saeimā ir nelietderīga, jo tā faktiski ir nevis vairs normāla mūsu iekšpolitisko jautājumu risināšana, bet kļūst par pakļaušanos ārējam spiedienam uz Latvijas valsti, tāpēc spiediena rezultātā un steigā pieņemtu lēmumu realizācija, es domāju, nevar dot kaut ko pozitīvu, bet nodarīs vairāk ļaunuma. Tautas kustība “Latvijai” visu laiku ir iestājusies par to, lai Latvija veidotos kā saticības un miera zeme, un viens no kustības “Latvijai” programmatiskajiem principiem ir veidot Latviju par zemi, kur latviešu tauta sadzīvotu ar cittautību cilvēkiem, kuri ir lojāli Latvijai, jo tas ir arī būtisks nosacījums latviešu tautas izdzīvošanai. Taču katram ir skaidrs, ka Latvija nevar atļauties divkopienu sabiedrību, ka tai jābūt vienotai, un šajā nozīmē mēs esam izvirzījuši no savas puses arī priekšlikumus par to, ka būtu jāveido integrācijas programma, ka būtu jāveido arī zināms pasākumu komplekss, kā integrēt nelatviešus, nepilsoņus, Latvijas sabiedrībā. Un latviešu valodai te ir ļoti liela un svarīga nozīme šajā integrācijas procesā, bet tad valdībai ar to būtu jāsāk strādāt: jārada šāda integrācijas programma, jādomā par speciālu integrācijas fonda dibināšanu, arī reimigrācijas fonda dibināšanu, kas savukārt palīdzētu cilvēkiem, kuri tomēr gribētu no Latvijas aizbraukt. Taču, tā kā tas visus šos gadus nav darīts, jo Latvijas valdību veidojošās partijas stūrgalvīgi bija norobežojušās no šo problēmu risināšanas, it sevišķi partija “Tēvzemei un Brīvībai”, tad tas deva, protams, vislabākos ieročus Krievijas attiecīgo spēku rokās, lai varētu pret Latviju realizēt attiecīgo spiedienu, kas tagad arī tiek īstenots. Nu tagad tie, kuri tik stūrgalvīgi nevēlējās šo jautājumu risināt, ir gatavi lunkani mesties ceļos Maskavas priekšā, bučot Maskavas zābakus un izpildīt katru tās prasību, bet mēs, Tautas kustība “Latvijai”, uzskatām to par nepieņemamu un nepieļaujamu. Mēs uzskatām to par Latvijas valsts un latviešu tautas, latviešu pilsoņu interešu nodevību. Es domāju, ka arī daudziem Rietumos arvien vairāk kļūst skaidrs, kāda situācija ir Latvijā. Piemēram, nesen laikrakstā “Frankfurter Allgemeine” 23. aprīļa numurā tika publicēts Jaspera fon Altumbakuma raksts “Bakstīšanās Baltijas jūras miglā”, kurā viņš arī aprāda, ka Baltijas jūras Austrumu pusē veidotās ārpolitikas patiesībā līdzinās bakstīšanai miglā, ka, protams, Maskava ziņo par situāciju Rīgā, par situāciju Latvijā, ka te, lūk, esot tāds pats režīms kā Polam Potam Kambodžā, ka te, lūk, bradājot kājām cilvēktiesības, ka valdība sastāvot no fašistiem un spridzinātājiem un tā tālāk, taču arī starptautiskais padoms, kuru dzirdam, ir ļoti lēts Latvijai, jo tiek runāts tikai par to, ka jāatvieglo nelatvisko minoritāšu, kuru lielāko daļu veido ieceļotāji no PSRS, stāvoklis. Taču tagad Latvijas politiķi pēkšņi kopā ar valdošo koalīciju ir nolēmuši sekot šim padomam. Vai tad tiešām jūs domājat, ka tagad, spēji sekojot šim spiedienam, tas spiediens mazināsies? Nē! Mēs dzirdam no Krievijas puses, ka tiek izvirzīti aizvien jauni un aizvien jauni nosacījumi - ir izvirzīti jau astoņi nosacījumi. Ja izpildīsiet šos astoņus, tad izvirzīs vēl 88. Es domāju, ka šinī gadījumā tādā situācijā - ārēja spiediena apstākļos - ir pilnīgi nelietderīgi un bezjēdzīgi mēģināt šos jautājumus skatīt un risināt Saeimā. Šos jautājumus nevar risināt no tādas spēka pozīcijas, kādu mums to šobrīd uzspiež. Un Eiropas Savienības, EDSO, Eiropas padomes un arī Baltijas jūras valstu padomes dotie padomi nebūt nav tie labākie, jo šīs valstis šajos jautājumos nemaz iepriekš nav neko attīstījušas un domājušas, jo vai tad ārzemēs ir kāds analizējis, kas varētu notikt tad, ja Latvijā tādā veidā, kā to vēlas šobrīd nelatvieši, visi saņemtu pilsonību? Varbūt tad par minoritāti kļūtu latviešu tauta. Tāpēc kustība “Latvijai” uzskata, ka šī situācija, kādā šobrīd Latvija ir nostādīta, mums pašlaik uzliek par pienākumu atteikties no šā jautājuma izskatīšanas Saeimā.".
• 1998_04_30-seq6 language "lv".
• 1998_04_30-seq6 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q649.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q2660080.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q193089.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q458.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q39731.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q159.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q15180.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q81299.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q80919.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q12360039.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q3899540.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q424.
• 1998_04_30-seq6 mentions Q39464.