Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq51> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq51 type Speech.
• 1998_04_30-seq51 number "51".
• 1998_04_30-seq51 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq51 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq51 spokenAs 29.
• 1998_04_30-seq51 spokenText "Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” jau kopš Krasta valdības apstiprināšanas brīža ir uzsvērusi, ka tā nespēs sasniegt nekādus pozitīvus rezultātus savā darbībā, un pēc būtības jau sen šai valdībai vajadzēja saņemt pelnīto par neveiksmēm un kļūdām tās darbībā. Tomēr kustība “Latvijai” vēlreiz atkārto, ka šodien tā nepiedalīsies balsošanā tāpēc, ka šīs valdības krišana nenotiktu normālu iekšpolitisku strīdu vai diskusiju rezultātā, partiju un frakciju normālu savstarpējo diskusiju rezultātā šeit Saeimā un ārpus Saeimas. Būtībā tiek piedāvāts Latvijas valdību nomainīt ar spiedienu no ārpuses, šajā gadījumā - no Krievijas puses. Lujāns te runāja par kaut kādiem specdienestiem. Par kādiem specdienestiem jūs šeit runājāt, Lujāna kungs? Palasiet avīzes, palasiet, ko, piemēram, šā gada 18. februāra “Rossijskije vesti” numurā raksta Krievijas ārlietu ministra vietnieks Avdejevs, kura raksta nosaukums ir “Baltijas reģions ir Krievijas nacionālo interešu zona”. Tur viņš atsaucas, kā es jau minēju, arī uz pagājušā gada, 1997. gada, janvārī Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina parakstīto, apstiprināto Krievijas ilglaicīgās politikas līniju attiecībā uz Baltijas valstīm. Tur tiek arī uzsvērts, ka kodols šai līnijai ir vitāli svarīgo nacionālo interešu, kas ir Krievijai šajā reģionā, aizsardzība. Lūk, attiecībā uz to tad arī ir jāanalizē procesi, kas notiek šobrīd Latvijā pēdējo nedēļu, pāris pēdējo mēnešu laikā. Vadoties pēc tā tad arī ir jāanalizē, kādi notikumi ir inscenēti šajā laikā, un arī šis iesniegums no deputātu grupas Saeimā (es par opozīciju viņus nevarētu nosaukt) par neuzticības izteikšanu valdībai... Es domāju, ka vēlreiz ir jāatkārto, kas tad Krieviju interesē, ko tā vēlas panākt. Pirmkārt, ko Avdejevs šajā intervijā uzsver, ir tas, ka nedrīkst notikt NATO paplašināšanas otrais vilnis, ka Krievija kategoriski iebilst pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Tātad šī ir skaidri izteikta pretamerikāniska līnija, kuru Krievija cenšas realizēt vienā pasaules, es teiktu, lielās politiskās cīņas iecirknī - Baltijā, konkrēti Latvijā. Tas ir tikai viens no aspektiem. Otrs, kā es jau sacīju, kas ir minēts šajā prezidenta apstiprinātās politikas līnijā attiecībā uz Baltiju, ir tas, ka būtībā ir jāpanāk nulles variants pilsonības piešķiršanā visiem iedzīvotājiem, arī bijušās PSRS laikā šeit iebraukušajiem iedzīvotājiem. Tāpat divvalodības ieviešana vietās, kur kompakti dzīvo krievi un krievvalodīgie. To oficiāli uzsver arī Avdejevs. Tie ir materiāli avīzē, tā ir Krievijas valdības līnija. Es domāju, ka der nosaukt arī analīzi, ko sniegusi Vašingtona: “Lācis ir atpakaļ. ” Tā ir Pola Goubla analīze, kas tikko, 29. aprīlī, ir izplatīta. Viņš tajā, starp citu, min Krievijas ārlietu ministra Jevgēņija Primakova teikto, ka lāci (domājot šo seno Krievijas simbolu) Latvijas valdība, lūk, ir atmodinājusi un sakaitinājusi, un lācis tagad atbilstoši rīkosies, kā lācim pienākas. Lūk, no šāda konteksta ir jāskata šodienas iesniegums par neuzticības izteikšanu valdībai. Ir skaidrs, ka šīs situācijas pamatā ir Krievijas ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses. Un, protams, ka ASV pašreizējais kā militāras lielvalsts, kā politiskas lielvalsts statuss neatstāj Krievijai nekādas izredzes būt konkurentei šajā jomā. Tomēr ir atrastas vēl citas - jutīgākas sfēras priekš Rietumiem, un tās tad Krievija šodien arī izmanto. Un tā ar dezinformācijas palīdzību tiek radīts par Latviju priekšstats kā par valsti, kur pieaug antisemītisms, kur pie varas ir fašisti, kur tiek realizēts terors. Un tieši tāpēc... ar mērķi, lai atbaidītu Rietumus no Latvijas un lai pēc tam vēlāk realizētu šeit konkrētu politiku, kas vērsta uz Krievijas ekonomiskās un politiskās ietekmes nostiprināšanu. Tāpēc mēs nepiedalīsimies šodien šajā balsojumā, jo tas, kā mēs uzskatām, būtu tīri vai Maskavas marionešu gājiens no mūsu puses. Taču kustība “Latvijai” paliek konstruktīvā opozīcijā. Mēs pārmetam šai valdībai un pārmetīsim arī turpmāk. Arī šodienas balsojumu par Pilsonības likumu no “Tēvzemei un Brīvībai” puses mēs uzskatām par nacionālo interešu nodevību. Mēs turpināsim šodien spiedienu pret valdību, un es domāju, ka mūsu opozīcijas iekšpolitisko pūliņu rezultātā šī valdība kritīs, bet tā būs mūsu iekšpolitiskā darbība, nevis pakļaušanās spiedienam no ārienes. Latvijā tiks izveidota jauna valdība. Es par to nešaubos. Tā būs krīzes pārvarēšanas valdība, un es esmu pārliecināts par to, ka šādu krīzes pārvarēšanas valdību nevar izveidot bez kustības “Latvijai”.".
• 1998_04_30-seq51 language "lv".
• 1998_04_30-seq51 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q649.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q39731.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q159.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q7184.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q15180.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q3899540.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q61.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q34453.
• 1998_04_30-seq51 mentions Q6436359.