Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq49> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq49 type Speech.
• 1998_04_30-seq49 number "49".
• 1998_04_30-seq49 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq49 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq49 spokenAs 38.
• 1998_04_30-seq49 spokenText "Cienījamo Valsts prezident! Cienījamo Ministru prezident! Cienījamo sēdes vadītāj! Es patiešām uzrunāju šīs divas klātneesošās augstākās valsts amatpersonas, jo es nešaubos par to, ka viņi dzird un pārdzīvo to, kas notiek šodien šeit sēžu zālē. (Starpsauciens: “Es domāju gan! Itālijā... ”) Savulaik, kad daudzi valstī sāka runāt un sapņot par neatkarīgu valsti, daudzi sēdēja ierakumos un gaidīja savu laiku, daudzi cīnījās ārzemēs - un pietiekami veiksmīgi. Es runāju par Aristidu Lambergu, es runāju par Modri Lujānu, kurš dienu pirms aresta atradās manā mājā, ģimenes lokā. Mēs pārspriedām tanī laikā to situāciju, tad vēl bija bīstami par to runāt. Daudzi no jums atceras to, kā mēs esam gājuši uz neatkarību. Daudzi atceras to, kā mēs visi aktīvi gandrīz kā sapnī, runājām par to, ka mums rūpniecība vairs nav vajadzīga, kā mēs runājām par to, ka pēc iespējas ātrāk vajadzētu kolhozus sadalīt, padomju saimniecības sadalīt, un to mēs arī veiksmīgi izdarījām Augstākās padomes un 5. Saeimas laikā, un paspēja tie, kuriem bija garākas rokas, ātri vien visu izķert, izsaimniekot. Mēs paspējām paņemt ļoti daudz kredītu un arī tos nolaist notekcaurulē, mēs neesam spējīgi atrast vairāk nevienu kredītu. Mēs nespējam šodien atklāti pieprasīt valsts vārdā no tiem izsaimniekotājiem, kuriem vēl uzņēmumi ir saglabāti, mēs pat viņu vietā maksājam valsts naudu, katra iedzīvotāja naudu. Šodien, diskutējot par valdību, mēs diskutējam par Krastu, daudziem viņš var patikt vai nepatikt, daudzi viņu var kritizēt, bet nevar noliegt, ka viņš ir mūsu valsts Ministru prezidents. Var nākamajā dienā pēc negulētas nakts, kura ir pavadīta krogā, runāt par dažādām muļķībām, bet nevar noliegt to, ka šodien, tāpat kā iepriekšējās Saeimas dienās, mēs neesam runājuši par pamatu pamatu, uz kā balstās mūsu valsts: viņa nebalstās uz simts gudrajām galvām, viņa nebalstās uz valdības stabilitātes jautājumiem, viņa balstās uz to, vai tauta atbalsta šo Saeimu, vai tauta atbalsta partijas, vai tauta atbalsta valdību. Es neuzņemšos šo atbildību - pateikt un izsecināt, kas ko atbalsta, bet man tas liekas ļoti nožēlojami - klausīties, ka mēs runājam absurdas lietas. Neradās šī situācija tāpēc, ka mums kaimiņos ir Krievija, neradās šie jautājumi tāpēc, ka Krievijas bijušais Ministru prezidents tā izteicās par Guntaru Krastu. Tas viss radās tāpēc, ka mēs negribam redzēt tālāk par saviem purngaliem, kad ir runa par to, kā attīstās mūsu valsts. Mēs esam nodzīvojušies tiktāl, ka nepamanām uzņēmējus, mēs sakām, ka viņiem politisku apsvērumu dēļ jāskrien tur, kur politiķi uzskata par vajadzīgu. Mēs aizmirsām to, ka ekonomiku nebīda politiskās gribas, vienas vai otras partijas, bet ekonomika bīda valsts un arī politisko partiju attīstību. Esam aizmirsuši par vienu primāru pamatdomu - vai mēs lepojamies ar saviem uzņēmējiem un esam gatavi aizstāvēt jebkura uzņēmēja intereses mūsu valstī? Mēs par to arī nerunājam. Mēs esam aizmirsuši, ko nozīmē valsts un ko nozīmē nacionālisms, mēs esam aizmirsuši pat to, ka mūsu solījumi beigu beigās ir jāizpilda. Man spilgtā atmiņā palikušas ļoti daudzas runas, ko teikuši daudzi klātesošie mūsu kolēģi, ienākot 6. Saeimā. Mēs izgājām ļoti grūtu un sarežģītu ceļu, jo mēs šeit, Saeimā, nekad neesam pārkāpuši normālas demokrātiskas diskusijas līmeni, izņemot atsevišķus izbļāvienus, bet tas ir cits jautājums. Neskatoties uz to, ka šodien sadalījāmies pozīcijā un opozīcijā, mēs tomēr esam, es esmu pārliecināts, vēl spējīgi runāt par daudzām budžeta lietām, bet mani dara bažīgu viens cits apstāklis. Mani dara bažīgu tas, ka pēc Krievijas ultraradikālo, agresīvi noskaņoto un zināmā veidā naidīgo spēku izteikumiem neviens no tā saucamajiem Latvijas lielākajiem patriotiem atklāti nav izteicis savu viedokli un tas tiek slēpts. Man žēl, ka divu gadu laikā man nācās klausīties, ka Pilsonības likumu mainīt nedrīkst tikai tāpēc, ka tad latviešu tautas liktenis būs apdraudēts, un ka tas nav Latvijas valsts interesēs. Man ir kauns šodien dzirdēt no šiem pašiem cilvēkiem pretējo viedokli, ka šodien mainīt Pilsonības likumu - tas ir valsts interesēs un tautas interesēs. Šis viedoklis mainīsies līdz ar laiku, līdz ar vējiem. Man ir kauns, ka mūs var vadīt no ASV, Francijas, Vācijas, Krievijas un, vēl jo vairāk, no tukšpartijām, kuras tālāk par nākamo gadu neredz, jo neredz, kā var atrisināt šos integrācijas procesus, un faktiski arī negribēja redzēt šo attīstību. Man ir apnikuši tukšie solījumi, kas ir skanējuši Ministru kabinetā, runājot par Latvijas valsts robežu nostiprināšanu. Sasolījām Eiropai, ka nostiprināsim. (Starpsauciens: “Ideāli!”) Es cīnījos un pietiekami atklātā veidā diskutēju valdības līmenī par nieka 5 tūkstošiem latu, ko tā arī laicīgi nesaņēma Iekšlietu ministrija, lai varētu īstenot iepriekšējās valdības pietiekami toleranto lēmumu par akciju sabiedrības “Valsts robežbūves” izveidi. Es nodzīvojos tiktāl, ka man Ministru kabineta sēdē piedāvāja: lai ieekonomētu šos līdzekļus un varētu šo akciju sabiedrību uzturēt, Robežsardzei un Iekšlietu ministrijai ir jānodarbojas ar saimniecisko jautājumu lemšanu uz robežas un jāieekonomē līdzekļi no tehnisko investīciju programmas naudas. Man ir kauns par to. Man ir kauns par to, ka, neskatoties uz visiem solījumiem, Rīgas pilsētai ir par 400 policistiem mazāk... Man ir kauns par to, ka mēs neko neesam izdarījuši, lai atbalstītu reģionos mazo uzņēmēju. Nekas nav izdarīts. Mēs esam viņu noslogojuši un to vien darām, kā mēģinām viņu noslogot ar papildus uzliktajiem nodokļiem. Un kas var pateikt, cik reižu Krasta kungs iekļāva Ministru kabineta darba kārtībā jautājumu par saasināto situāciju - attiecību saasināšanos starp Krieviju un Eiropu? Nevienu reizi. Nevienu reizi šis jautājums nebija skatīts. Tas bija noklusēts. Tikai atsevišķās sēdēs, aiz slēgtām durvīm, tika uzdots jautājums - kurš rīkos preses konferenci? Preses konferences parasti rīkoja pēc šīs saasinātās situācijas Iekšlietu ministrijas darbinieki. Tanī laikā ārlietu ministrs vienā no Francijas 59 vai no 159 augstskolām lasīja lekciju par Latvijas integrēšanos Eiropā. Paldies, Leiškalna kungs, jūs esat labāk informēts par savas partijas biedru. Tā nu mēs esam norunājušies tiktāl, ka esam atnākuši šodien uz šo sēdi un esam gatavi veikt vienu sarunu tūri. Skatāmies uz pozīciju. Un šeit es gribētu pateikt: Lujāna kungs, nu nevajag pārmest “Saimniekam” kaut kādu baiļu sindromu! Tādi mēs esam, un tādi mēs paliksim. Es izgāju no šīs valdības, jo, jau veidojoties valdībai, pateicām: ja kāds mēģinās “Latvenergo” “par grašiem” pārdot, vienalga, kādai ārzemju firmai... par to jau ir norunāts pirms divarpus gadiem... Man neinteresē, ka tā ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka... Tur, es nešaubos, lobē kādus noteiktus grupējumus Eiropā. Mēs iziesim no tās valdības. Mūsu ministrs darīja visu, lai šos jautājumus izskatītu valdībā. Viņu ignorēja, un nebija iespējams aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju, patērētāju intereses. Un šinī situācijā pārmest “Saimniekam”, ka viņš ir gļēvi rīkojies... Gļēvulība ir tad, ja kāds aicina uz pašnāvību, gļēvulība ir nespējā pieņemt lēmumu. Un gļēvulība ir arī tad, kad mēs šeit kaunamies atklāti izdiskutēt daudzus jautājumus. Es pat nešaubos par to, ka drīz vien “Latvenergo” jautājums pats par sevi atrisināsies. Gan jau sarunās, pamainīs viedokļus, un tas viss aizies... Man ļoti žēl, ka netiek šinī situācijā ņemti vērā atsevišķu partiju viedokļi, arī “Latvijas ceļa” viedoklis. Viņi konferencē pat pieņēma īpašus lēmumus. Šodien jums nav šīs pozīcijas. Man ļoti patīk, ka daudzi no klātesošajiem deputātiem runā par izturību pret Krievijas spiedienu. Dvēselē padomājiet, kurš ir gatavs līdz galam izturēt šo Krievijas spiedienu un nepakļauties ne krieviem, ne frančiem, ne amerikāņiem, tikai Latvijas valsts interesēm. Tā ir gļēvulība, ka šodien, kā teica Jānis Jurkāns, mēs risinām tos jautājumus, kurus mums uzspiež citu valstu diplomāti. Ja mēs runājam par latviešu valodu, tad te ilgi un dikti tiek diskutēts. Latviešu valoda ir un būs. Taču nevar ar rungas palīdzību piespiest cienīt latviešu valodu. Mēs esam aizgājuši tiktāl, ka mūsu tiesiskās valsts pamatu pamats - stipras tiesas - ir izjaukts. Es esmu piedāvājis valdības līmenī dot papildus budžetu 1998. gadā tiesu sistēmas nostiprināšanai. Tas tika noraidīts naudas trūkuma dēļ. Drīz jūs dzirdēsiet, ka ar šo naudu nemaz tik trūcīgi nav. Nacionālie bruņotie spēki. Nacionālās drošības padomes sēdē es piedāvāju atrisināt šo jautājumu un paņemt, kā igauņi un lietuvieši, pietiekami labu ilgtermiņa kredītu uz 10 vai 15 gadiem, lai nostiprinātu NBS struktūru. Ierosinājums tika noraidīts. Atbildi prasiet Krasta kungam. Mēs esam runājuši par cīņu pret organizēto noziedzību. Latvija pēdējo 10 gadu laikā kriminālpolicijas darbinieku skaitu nav palielinājusi. Nav naudas. Par manu izturēšanos šeit, aizstāvot iekšlietu sistēmu, pieprasīja manu noņemšanu, ar lielu varonību piegāja klāt un pačukstēja ausī: “Mūsu ceļi šķiras!” Nu kur tad te ir šķīrušies šie ceļi? Šie jautājumi visi gulstas uz mūsu sirdsapziņas, un te nav runa par to, ka tuvojas vēlēšanas. Kungi, no manas runas nav atkarīgs šis balsojums vēlēšanās! Mēs pierādām vienkārši to, ka mēs negribam atklāti diskutēt, ka esam gatavi blefot. Un blefot savai sirdsapziņai, pat atklāti runājot par to, kā tika sagatavots šis dokuments. Atklāti runājot par to, ko pateica daudzi mani iepriekšējie kolēģi. Kas tā par cieņu? Ja tā nav cieņa pret Saeimu, tad tā nav cieņa pret mūsu Latvijas uzņēmējiem, ka Ministru prezidents ierodas Saeimā, lai ziņotu par savu darbības plānu ekonomikas stabilizācijai, bet tā viņa runa ir par Austrumāzijas valstīm. Man ir kauns par to, kas notiek mūsu Saeimā! Man ir kauns arī par to, ka mēs tik ilgi Demokrātiskajā partijā Saimnieks mēģinājām pieskaņoties šim urrā patriotiskumam, pagriežot muguru ne tikai mūsu kaimiņiem, par ko šodien priecājas igauņi atklāti savā presē, ka viņi ir vinnējuši no šā konflikta... Igaunija ir vinnējusi! Un ne velti ir šie Valsts prezidenta paziņojumi. Nākošais. Man ir kauns arī par to, ka mēs līdz galam nevaram būt godīgi. Paldies par uzmanību.".
• 1998_04_30-seq49 language "lv".
• 1998_04_30-seq49 speaker Ziedonis_Cevers-1960.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q4294315.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q2660080.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q191.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q193089.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q3736450.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q159.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q8436.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q142.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q183.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q38.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q2021893.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q523755.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q16363782.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q29552.
• 1998_04_30-seq49 mentions Q16351710.