Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq47> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq47 type Speech.
• 1998_04_30-seq47 number "47".
• 1998_04_30-seq47 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq47 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq47 spokenAs 29.
• 1998_04_30-seq47 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu paskaidrot un salikt dažus punktus uz “i”. Kopš mūsu neatkarības atgūšanas Latvijai nav laimējies ar premjeriem. Kā mēs atceramies, viens no premjeriem neprasmīgi uzsāka pēcatmodas ekonomiku. Otrs solīja apkrāptajiem cilvēkiem atdot no valsts budžeta līdzekļiem naudiņu. Trešais nolamāja iedzīvotājus par reņģu ēdājiem, un tā tālāk. Un vēl kāds cits premjers valsti ieteica vadīt kā uzņēmumu - kā ekonomiskas vadības objektu, nevis kā sociāli ekonomisku objektu. Nav laimējies mums ar premjeriem. Šodien mēs cenšamies izvērtēt Guntara Krasta valdību. Teikšu atklāti: ja mēs šos septiņus gadus izvērtējam, tad Guntara Krasta valdības darbību es vērtēju virs vidējās līnijas. Neapšaubāmi. Un, ja kāds domā citādi, lai nāk un attiecīgi argumentē, ka ir pretēji. Tāda ir mana un daļēji arī manas frakcijas nostādne. Tas nemaz nenozīmē, ka mēs būtu kaut kādi šīs valdības draugi vai atbalstītāji. Ikviens, kas šeit sēž, ir dzirdējis, kā mēs kopš šīs valdības pirmās dienas uzstājamies ar konstruktīvu kritiku, norādot uz tādiem vai citādiem likumprojektu trūkumiem, uz grozījumiem likumos, uzdodot dažādus jautājumus valdības pārstāvjiem, un tā tālāk, un tā tālāk. Vēl jo vairāk. Es šodien varu minēt vairākus ļoti būtiskus aspektus, nopietnas mīnusa zīmes pašreizējās valdības darbībā, un tās es centīšos uzskaitīt. Pavisam nesen no šīs tribīnes valdības vadītājs izklāstīja turpmākās valsts ekonomiskās ievirzes programmu. Kurš no šeit sēdošajiem deputātiem guva kaut kādu reālu priekšstatu par to, kā nākotnē, nākamajos mēnešos, būtu jāstrādā valdībai un tās institūcijām, lai ekonomika ietu uz labo pusi? Es personīgi pat nostādnes nedzirdēju, par kurām būtu jārunā. Un gluži tāpat jāatzīst, ka debates no deputātu puses bija informatīvā ziņā tikpat tukšas, jo esošie valdības ministri diez vai rada savai darbībai kādu reālu ieteikumu kā ceļamaizi turpmākajiem mēnešiem. Absolūts tukšums bija šī programma, ar kuru šeit premjers uzstājās. Tas norāda uz zināmā mērā tādu klibojošu valdības darbību, tas ir neapšaubāms mīnuss, ko apliecināja pats premjers. Otrs mīnuss, neapšaubāmi, ir meklējams premjera personiskajās īpašībās. Tie nepārdomātie apgalvojumi premjera līmenī nekādā ziņā nav atzīstami. Tie ir saasinājuši arī nacionālo situāciju un sociālo spriedzi valstī, un tie ir saasinājuši attiecības starptautiskajā jomā. Šādi izteicieni premjerministra līmenī nav pieļaujami. Tos var izteikt atsevišķa persona, nevis valsts amatpersona. Tas ir neapšaubāms mīnuss. Tālāk. Kā neapšaubāmu mīnusu valdības rīcībā es uzskatu nodomu maiņu, savu konceptuālo nostādņu pēkšņu, nepamatotu, nemotivētu maiņu. Tas izpaudās šodien balsojumā par Pilsonības likuma maiņu. Par to, ka mums ar pilsonību nav viss kārtībā, es vairākkārt esmu uzstājies no šīs tribīnes un arī pamatojis, kāpēc. Šo likumu nav ko lāpīt, šis likums ir jāpārstrādā, jāizstrādā pilnīgi no jauna, un šajā likumā ir jābūt vadmotīvam, ka tiem, kurus Latvijas tauta ir izvirzījusi lemt viņas likteņus uz trim gadiem, ir jābūt atbildībai par to, lai latviešu tauta savā zemē arī turpmāk būtu spējīga lemt savu likteni. Un tas nozīmē, ka attieksmē pret šo ļoti svarīgo likumu mums ir jāizšķir divi līmeņi. Pirmais līmenis ir tas, kas nodrošina, lūk, šīs politiskās tiesības vēlēt un nodrošināt valstisko neatkarību arī turpmākajos gados. Un otrs līmenis ir sociāli ekonomiskais, mēs nedrīkstam ierobežot cittautiešu vai nepilsoņu - vai kā citādi viņus nosauksim - tiesības, ekonomiskās tiesības. Tā ir svēta lieta, ka mums šeit ir jābūt absolūtai vienlīdzībai. Taču ievērot, lūk, šos divus līmeņus nav iespējams ar tiem grozījumiem, kas pašreiz kā dokuments ir iesniegti Saeimā. Tāpēc es personīgi arī balsoju pret šādu grozījumu, šādu izlikšanos, šādu lāpīšanu, šādu pseidopieeju, ko ir izrasījusi pašreizējā situācija “krēslu pārbīdīšanas” jomā. Tālāk. Nākamais valdības mīnuss ir, neapšaubāmi, tas, ka tieši šīs valdības nemākulīgas vadības rezultātā ir radusies sociālā un nacionālā spriedze, kuru es jau pieminēju. Tā nav nedz valsts interesēs, nedz pilsoņu, nedz nepilsoņu, nedz kādu citu cilvēku kategoriju interesēs, tā ir kāda cita spēka interesēs. Diemžēl laika trūkuma dēļ šo analīzi es te nevarēšu izvērst. Iespējams, ka to es darīšu kādu citu reizi. Tālāk. Šodien ir otrs dokuments, par ko būs jārunā līdzīgā kārtībā, tas ir par jaunās valdības apstiprināšanu. Un arī šeit es saskatu premjera mazspēju. Proti, jaunais ministru papildinājums... Ja nu reiz bija dota tāda iespēja ieplūdināt jaunas un profesionālas asinis valdībā, tad to arī vajadzēja pārdomāti darīt. Pašreizējais papildinājums, ir tāds, ka es tur saskatu tikai divus ministrus, par kuriem es varētu balsot. Šajā jaunajā papildinājumā ir ministri, kas jau ir apliecinājuši savu mazspēju izpildīt ministra funkcijas. Un tas arī ir premjera mīnuss. Es saprotu, ka viņš ir iedzīts stūrī, ka ir partiju vienošanās, un tamlīdzīgi. Tomēr no premjera autoritātes ir daudz kas atkarīgs. Un tagad, tālāk neuzskaitot mīnusus, es atzīmēšu tikai divus plusus, kādi ir Guntara Krasta valdībai. Pirmkārt, tā ir griba strādāt un atbildēt par to, nest politisko atbildību par to stāvokli, kāds pašreiz ir radies nepārdomātas ekonomiskās vadības dēļ. Vēlētāji gandrīz visi kā viens ir par to, ka vairs nebalsos par Saeimā esošajām politiskajām partijām un tā tālāk, tomēr šajos apstākļos premjers ir gatavs uzņemties atbildību un līdz beigām izturēt. Lūk, to es uzskatu kā lielu plusu, kā politisku drosmi. Tālāk. Otrs apstāklis, kas liecina par labu tam, lai aizstāvētu premjera Krasta valdību, ir pašreizējā situācija. Tas ir nacionālais lepnums un viss pārējais, kas mums liedz šoreiz noraidīt šo valdību. Nevar mums no ārpuses - nedz no Rietumiem, nedz no Austrumiem - kāds ieteikt, kādu premjeru mums izvēlēties, tas ir jāizdara pašam neatkarīgās Latvijas valsts parlamentam, nevienam citam. Es ieteiktu neatkarīgās Latvijas valsts parlamentam atlikušajos piecos mēnešos nejokoties ar jaunas valdības sastādīšanu. Atkal paies divi vai trīs mēneši, kamēr jaunie ministri iestrādāsies savos posteņos, un tad būs jau klāt jaunās vēlēšanas. Galvenokārt laiks ir tas, kurš mums iesaka atbalstīt, lūk, pašreizējo valdību un nejokoties ar šīs valdības gāšanu nolūkā sastādīt jaunu valdību, bez garantijas, ka tā būs labāka nekā pašreizējā. Lūk, tādi ir mani apsvērumi, cienījamie kolēģi deputāti, šajā tik ļoti nozīmīgajā brīdī, kad mums ir jāizšķiras, vai mums atbalstīt vai arī noliegt pašreizējo valdību, vai mums atbalstīt tādu stratēģiju un arī taktiku, kuru pamato “krēslu pārbīdīšanas” alkas. Paldies par uzmanību.".
• 1998_04_30-seq47 language "lv".
• 1998_04_30-seq47 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1998_04_30-seq47 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq47 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq47 mentions Q523755.
• 1998_04_30-seq47 mentions Q6436359.