Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq35> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq35 type Speech.
• 1998_04_30-seq35 number "35".
• 1998_04_30-seq35 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq35 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq35 spokenAs 151.
• 1998_04_30-seq35 spokenText "Godātie deputāti! Es klausījos Čerāna kunga uzrunu jeb runu, kurā viņš mēģināja nolasīt deputātu uzvārdus, kuri atļāvās ierosināt neuzticības balsojumu Krasta valdībai, it kā mēģinot mūs pataisīt par kaut kādiem prokrievistiem vai cilvēkiem, kas ir nobijušies no Krievijas spiediena, vai kā citādi. Redzat, Tautas saskaņas partija savā politiskajā darbībā var lepoties ar to, ka mums ļoti bieži ir tiesības teikt: “Bet mēs jau sen tā teicām. ” Tad, kad tika rakstīts Pilsonības likums, mēs jau sen teicām, ka ir jābūt tā, kā to prasa civilizētā pasaule, ja mēs tajā gribam integrēties. Bet ne, mēs spītīgi iestājāmies pret vienu normālu, civilizētu likuma variantu un nonācām tādā situācijā, kādā nu esam šodien, un, patīk vai nepatīk, bet esam spiesti... Mēs nevis paši pēc savas labās gribas vai pareizās izpratnes par lietu stāvokli rīkojamies, bet esam spiesti to darīt tāpēc, ka mums vienkārši to liek. Es domāju, ka tas ir diezgan pazemojoši, ja tu savā valstī esi spiests pieņemt likumus, kurus būtībā tu negribi pieņemt, jo tu tiem netici, tie nav tavi, bet tie tev ir uzspiesti. No tāda likuma būtībā nekas labs arī nevar iznākt, jo likums jau nav tikai likuma burts. Ir arī tāds jēdziens kā likuma gars. Bet tas varbūt ir tikai viens aspekts, par ko es tagad te runāju, jo pats svarīgākais principā jau ir tas, kāpēc mēs esam ierosinājuši neuzticības balsojumu. Droši vien tāpēc, lai atkal pēc kāda laika mēs varētu teikt: “Bet mēs jau toreiz jums teicām, ka šī valdība nespēs tikt galā ar tām politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām problēmām, kas Latviju sagaida vēl šinī gadā. ” Un, protams, teikt: “Jā, mēs jau sen to teicām”, it kā stāvēt malā un priecāties par to, ka mums tiešām nāksies iet caur kaut kādam krīzes variantam, nav patīkami. Tomēr tā problēma ir tāda, ka šeit lielākā daļa kolēģu jau nevadās šinī situācijā no valsts interesēm. Šobrīd jūs bija pārņēmušas pavisam kaut kādas citas intereses. Es zinu, ka daudzi cilvēki šeit reāli saprot, ka Krasts ar savu komandu... ar tādu komandu, kādu viņš ir izveidojis, netiks galā ar problēmām. Viņš vienkārši nevar, nespēj to izdarīt! Es esmu runājis ar ļoti daudziem biznesmeņiem, lielu banku vadītājiem, un es tiešām neesmu sastapis nevienu nopietnu biznesmeni, kurš teiktu: “Mums nav svarīgi, kādas ir attiecības ar Krieviju. ” Nav tāda neviena! Visi saprot, ka tas šodien ir viens no svarīgākajiem jautājumiem - sakārtot attiecības ar Krieviju. Saprotiet to, ka Krasta valdība nekad to nespēs izdarīt. Viņa nespēs to izdarīt tāpēc, ka (te jau kolēģi par to runāja) Maskava šodien atsakās ar šo cilvēku runāt, tāpēc ka viņš pārstāv partiju, kas ir klaji antikrieviska. Tas ir viens. Otrs. Arī ārlietu resora vadītājs Birkava kungs līdz šim nav spējis sakārtot attiecības un nespēs to izdarīt arī priekšdienās, un būtībā, ja mēs runājam par mūsu ārpolitiku, tad es gribētu, lai mēs kādreiz par to diskutētu. Lūdzu, kolēģi, pasakiet man, kas labs ir izdarīts ārpolitikā? Nosauciet kaut vai vienu ārpolitisku panākumu! Vai mēs esam sakārtojuši attiecības Baltijas valstu starpā? Mums joprojām nav jūras līguma ar Lietuvu. Vai mums ir robežlīgums ar Krieviju? Mēs jau varam te mētāties ar apvainojumiem pret Krieviju, ka, redzat, mēs it kā esam gatavi un tā tālāk, bet jūs jau zināt, ka, lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi. Tālāk. Mēs taču ļoti labi atceramies, kā mums šeit solīja Eiropas Savienību - jau rīt uz brokastu laiku. Pēc tam solīja NATO. Un kur mēs esam šodien? Igaunija ir tā valsts, tā Baltijas valsts, ar kuru Eiropas Savienība ir iesākusi sarunas par iestāšanos šinī struktūrā. Es gribētu tiem deputātiem, kas domā, ka Eiropas Savienība ir kāda politiska organizācija, kāda politiska struktūra, kura uzņem savā vidū dalībvalstis tikai tāpēc, ka viņas ir varbūt maziņas vai vārgas, ka kāds viņām kādreiz bērnībā ir pāri nodarījis... Tā tas nenotiek! Tur ir vajadzīgi zināmi ekonomiski rādītāji, ar kuriem Latvija diemžēl šodien lepoties nevar. Mēs zinām, tie, kuri zina un grib zināt, ka 1998. gada beigās Eiropas Savienība atkal rakstīs ziņojumu par Latviju. Un mēs zinām, ka mums ir jādod šai struktūrai atskaite par to, ko mēs esam izdarījuši šā gada laikā pēc tam, kad bijām saņēmuši pirmo ziņojumu no Eiropas Savienības komisijas, kurš bija samērā negatīvs. Vai mēs varēsim lepoties ar kaut kādiem panākumiem? Protams, mēs nevarēsim to izdarīt! Un tas atmetīs mūs vēl tālāk tajā garajā rindā, kura stāv, lai iestātos Eiropas Savienībā. Tāpēc, izejot tieši no šiem apsvērumiem, nevis no kaut kādām šaurām politiskām partiju interesēm, mēs iestājamies par to, ka šai valdībai ir jāaiziet, un es zinu, ka daudzi no jums tam piekrīt, ka būtībā man ir taisnība, ka tiešām šai valdībai ir jāaiziet. Tomēr jūs šobrīd vadāties nevis no Latvijas interesēm, bet gan no kaut kā pavisam cita. Tas ir šausmīgi nožēlojami. Paldies.".
• 1998_04_30-seq35 language "lv".
• 1998_04_30-seq35 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q649.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q37.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q191.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q193089.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q458.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q39731.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q159.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q7184.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q2337323.
• 1998_04_30-seq35 mentions Q6436359.