Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq22> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq22 type Speech.
• 1998_04_30-seq22 number "22".
• 1998_04_30-seq22 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq22 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq22 spokenAs 29.
• 1998_04_30-seq22 spokenText "Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” nepiedalīsies šajā balsojumā, jo uzskata to par nelietderīgu un situācijai neatbilstošu. Tautas kustība “Latvijai” ir strādājusi visus šos gadus opozīcijā, (No zāles deputāts V. Dozorcevs: “Kādā opozīcijā?”) Krasta valdībai esam strādājuši konstruktīvā opozīcijā, piedāvājot alternatīvus risinājumus Pilsonības likumā, nodokļu politikā, sociālajā sfērā... Ir izstrādāta sava pensiju politika, frakcija “Latvijai” ir radījusi arī aizsardzības koncepciju, nacionālās drošības koncepciju un tā tālāk. Mums visos jautājumos ir izstrādāta konstruktīva alternatīva politika, bet šodien mēs nepiedalīsimies balsošanā ne jau tāpēc, ka nostājamies valdības pusē. Nē, mēs neesam valdošajā koalīcijā, kaut gan uzskatām, ka šajā situācijā, kad ārējo spēku ietekmē valsts iekšpolitiskais stāvoklis tiek zināmā mērā destabilizēts, bija jāveido krīzes pārvarēšanas valdība no visiem Saeimā pārstāvētajiem konstruktīvajiem politiskajiem spēkiem, bet, tā kā tas nav noticis, tad mēs paliekam konstruktīvā opozīcijā. Kāpēc mēs nepiedalāmies balsošanā, kāds ir šis galvenais cēlonis? Pirmkārt, tas ir tāds, ka mēs redzam, ka pēdējo nedēļu laikā, pat pēdējo pāris mēnešu laikā risinās vesela gara notikumu ķēde, arī tiek plānoti ekonomisko sankciju pasākumi pret Latviju, lai Latviju starptautiski diskreditētu un radītu tagadējo situāciju. Šie notikumi ir speciāli izraisīti, lai Krievija saglabātu ietekmi Latvijā, un sauklis, kas tiek nepārtraukti izbļauts, ne vairs tikai vienkārši skandēts, ir tas, ka Latvijā, lūk, tiekot apspiesta krievu minoritāte. Protams, neviens neievēro to, kādā situācijā ir tāda pati krievu minoritāte, pieņemsim, padomju Vidusāzijas republikās, tajā skaitā Turkmēnijā, kur nesen mēs bijām ar Tautas kustības “Latvijai” līdzpriekšsēdētāju Joahimu Zīgeristu, lai uzstādītu piemiņas krustu un piemiņas plāksni lielam mūsu valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Mēs redzam, ka, piemēram, no Turkmēnijas krievi bēg bēgdami, burtiski mūk prom no turienes, izrok kapos arī savu piederīgo mirstīgās atliekas un ved projām, jo tur viņi patiešām tiek diskriminēti. Pilnīgi katram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka Latvijā nelatvieši - krievi dzīvo daudz labāk nekā... nerunāsim nemaz par Vidusāzijas republikām, bet labāk arī nekā pašā Krievijā. Un, lai atjaunotu savu ietekmi Latvijā, savu politisko un ekonomisko ietekmi Latvijā, Krievijas valdība vēlas iekšpolitisku strīdu rezultātā destabilizēt situāciju valstī un izveidot kādu marionešu valdību, kas varbūt būtu ļoti līdzīga pat 1940. gada Augusta Kirhenšteina marionešu valdībai. Mēs nevēlamies, lai Maskava spētu šādi ietekmēt mūsu Latvijas valsts turpmāko attīstību. Mēs nevēlamies pieļaut to, ko Maskava tik ļoti grib, tas ir, izolēt Latviju no Rietumiem, lai mums nebūtu nekādu iespējamu saikņu ar Rietumvalstīm, un pie šīs pārliecības mēs arī paliekam. Mēs esam par vienlīdzīgām un draudzīgām attiecībām ar Krieviju, bet nekādā ziņā mēs nedomājam, ka būtu jāmetas ceļos Maskavas priekšā, un mēs to arī nedarīsim. Tie latviešu politiķi, kuri tagad ir nostājušies tādā pozīcijā, lai realizētu šīs Maskavas intereses Latvijā, ir jānosauc to īstajā vārdā - tie ir mūsu valsts nodevēji. Kā tad Krievija gatavoja to pasākumu ķēdi, kas pēdējo nedēļu, pēdējo pāris mēnešu laikā tika īstenota? Līdz 1995. gada beigām valdīja zināma pasivitāte Krievijas politikā attiecībā uz Baltijas valstīm, ja būtībā neskaita dažus atsevišķus retoriskus paziņojumus, kas vairāk bija saistāmi ar iekšpolitisko situāciju pašā Krievijā, bet jau pēc šīs Saeimas ievēlēšanas 1996. gadā var vērot aizvien lielāku un lielāku aktivitāti no Krievijas puses. Piemēram, Krievijas Valsts domē bija vērojama intereses palielināšanās par Baltijas problēmām, sevišķi varēja redzēt negatīvas attieksmes pieaugumu atsevišķos jautājumos: par Baltijas vēlmi iestāties NATO, par robežjautājumu risināšanu, to skaitā, par teritorijas pretenzijām - par Abrenes atgūšanu un tā tālāk. It sevišķi situācija izmainījās pēc tam, kad Latvija pieņēma deklarāciju par Latvijas okupāciju, jo, kā zināms, tas pilnīgi neatbilst Krievijas vērtējumam par situāciju, jo Krievija joprojām pēc būtības uzskata, ka nekad nav Baltijas valstis okupējusi, un šo pozīciju diemžēl līdz šim nav mainījusi. Tas rāda arī to, ka viņa nebūt negrasās atteikties no savas ietekmes saglabāšanas vai atkalatjaunošanas Baltijas valstu reģionā. Un šajā sakarā 1997. gada 11. februārī tika pieņemts tāds dokuments, kura nosaukums ir “Krievijas ilglaicīgā politika attiecībā uz Baltijas valstīm”. Krieviski tas skan “Dolgovremennaja ļiņija Rossiji v otnošeņii Baltijskih stran”, un tajā tika noteikti Krievijas stratēģiskie mērķi Baltijas valstu reģionā. Pavērtēsim šo stratēģisko mērķu kontekstā pēdējo nedēļu, pēdējo mēnešu notikumus Latvijā. Kādi bija seši galvenie problēmu bloki šajā dokumentā, kuru es tikko nosaucu? Pirmais, kā viņi raksta, ir drošības aspekti. Šajā dokumentā tika norādīts, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO ļoti negatīvi ietekmētu, lūk, konstruktīvas sadarbības modeļu izveidošanos reģionā. Un tātad pirmais, par ko Krievija tik ļoti uztraucas, ir tas, lai nepieļautu, piemēram, Latvijas uzņemšanu NATO, tāpat arī citu Baltijas valstu uzņemšanu. Otrais jautājums ir tā saucamais tautiešu interešu jeb tautiešu tiesību aizsardzības jautājums Baltijas valstīs, kur tiek izsvērtas arī prioritātes. Un tās ir: pilsonības piešķiršana visiem Latvijas un Igaunijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuriem uz neatkarības pasludināšanas brīdi bija pastāvīgs pieraksts šajās valstīs. Tātad, lūk, tas ir šis pilsonības nulles variants. Tāpēc arī šodien, kad nodevām izskatīšanai Pilsonības likumu, būtu jāņem vērā tas, ka Krievijas spiediens ar to vēl nemazināsies. Latvijas valstij ir jāietur pilnīgi cita, pie tam skaidra līnija, bet nevis jāpadodas spiedienam, jo no tā spiediens nemazināsies, tāpēc ka tas ir viņu stratēģiskajā līnijā paredzēts, ka ir jāpanāk pilsonības nulles variants Latvijā un Igaunijā. Tāpat trešais. Šeit ir runāts par ekonomiskajiem sakariem. Ceturtais - par Krievijas un Baltijas robežu starptautisku noformēšanu, un šajā dokumentā skaidri uzsvērta arī nostādne, kas saista robežu jautājuma atrisināšanu tikai kontekstā ar konkrētiem pasākumiem krievvalodīgo stāvokļa uzlabošanai. Un tā tālāk. Piektais runā par krimināliem draudiem, sestais - par kultūras jomas jautājumiem. Un, lūk, mēs redzam, ka, balstoties uz šo dokumentu, pagājušajā gadā notika intensīvs darbs, lai izzondētu, kādus pasākumus varētu veikt Baltijas valstīs šā plāna īstenošanai. Parādījās arī teorētiskas diskusijas. Piemēram, pagājušā gada maijā reakcionārajā šovinistiskajā laikrakstā “Zavtra” tika publicēts Krievijas aizsardzības kāda neatkarīgā eksperta Surikova viedoklis. Tā ir persona, kura stāv ļoti tuvu Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābam, un viņš arī analizēja dažādus aspektus Krievijas interešu aizsardzībai Baltijas reģionā. Piemēram, šeit atkal kā svarīgākais jautājums ir uzsvērts tas, ka nedrīkst pieļaut Baltijas valstu tuvināšanos NATO, iestāšanos NATO. Un šajā sakarā kā viena no ļoti svarīgām darbībām tika izvirzīta regulējama haosa taktika, situācijas destabilizēšana šajās valstīs, dažādu nemieru rīkošana un tā tālāk. Es domāju, tieši šo nostādņu sakarā arī ir jāskata notikumu ķēde, kas norisinājās pēdējos pāris mēnešos Latvijā. Es domāju, ka arī tad, kad mēs šeit Saeimā pirms neilga laika apspriedām mūsu attieksmi pret notikumiem Irākā, par vienības sūtīšanu tur, ka arī tas bija viens moments, kas, protams, nepatika Krievijas attiecīgajiem reakcionārajiem spēkiem, vecajiem komunistiem, kas joprojām tur ir vadībā. Viņus, protams, kaitināja šī Latvijas nostādne. Kā tad tā - Latvija atkal demonstrē zināmu proamerikānisku līniju? Un, protams, arī tas paātrināja šo pretpasākumu veikšanu pret Latviju, lai vienreiz parādītu gan Latvijai, gan latviešiem, gan arī Rietumu valstīm, kurš tad ir tas, kuram vēl joprojām ir tā ietekme uz notikumiem šeit - Latvijā un Baltijas reģionā un kuri šeit var kaut ko iespaidot. Tas bija arī signāls Rietumiem: sak, Rietumu valstis, ja jūs negribat sev nepatikšanas, tad turieties tālāk no Baltijas valstīm! Krievija gribēja sasniegt šādu propagandistisku mērķi, un, jāsaka, zināmā mērā tas viņai arī izdevās, jo var redzēt, ka daudzās Rietumu valstīs to ļoti ātri uztvēra ne tikai žurnālisti, bet pat politiķi. Piemēram, Itālijas nožēlojamais ārlietu ministrs Dinī, kas pilnīgi momentāni sāka uzturēt Maskavas noti un runāt: ja tiešām tas stāvoklis krievvalodīgajiem Latvijā ir tik briesmīgs, kā Maskava iztēlo, tad, protams, ir liels jautājums... pat vairāk nekā jautājums, vai Latviju var uzņemt Eiropas Savienībā, un tā tālāk. Lūk, šī Krievijas inspirētā darbība pēdējās nedēļās, pāris pēdējo mēnešu laikā Latvijā ir tieši vērsta uz to, kā es jau sākumā uzsvēru, uz to, lai izolētu Latviju no Rietumiem, lai Latvijai turpmāk nebūtu iespējama saikne ar Rietumu valstīm, lai nepieļautu Latvijas iestāšanos NATO. Primakovs ar šo darbību lielā mērā varbūt plāno stratēģiski vēl plašākus mērķus - pretamerikāniskas frontes veidošanu. Es domāju, ka tas ir viens liels gājiens, kas vērsts ne tikai pret Latviju, bet arī vērsts lielā mērā pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Un tā ir šo provokāciju ķēde, kas tika izraisīta Latvijā. Tā ka Tautas kustība “Latvijai” paliek pie šā vērtējuma, un mēs uzskatām, ka Krievijas galvenais mērķis šobrīd ir panākt to, lai Latvija un arī pārējās Baltijas valstis atteiktos no iestāšanās NATO, un tad tā pakāpeniski gribētu panākt šeit savas ekonomiskās ietekmes, ekonomiskās varas nostiprināšanos, bet pēc tam arī politiskās varas nostiprināšanos Latvijā un varbūt arī visā Baltijas reģionā. Lielā mērā pie tā, ka šo pāris pēdējo mēnešu laikā Krievijai diezgan sekmīgi izdevās panākt situācijas destabilizēšanu Latvijā, ir vainojama, protams, valdošā koalīcija, kas savlaicīgi neveica pārdomātus soļus, lai nedotu šādus ieročus Krievijas attiecīgo struktūru rokās. Es domāju, ka par to zināma vaina ir jāuzņemas arī Rietumu valstīm. Kaut vai tas, ka uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā tika uzaicināta Igaunija, bet ne Latvija un Lietuva, bija zināms signāls Krievijai, ka Latvija un Lietuva vēl nav Rietumiem tik interesantas un ka Krievija varētu aktīvāk padarboties, lai šīs zemes varbūt paliktu tieši viņas ietekmes sfērā. Lūk, izanalizējuši visus šos notikumus - šo notikumu cēloņus un to sekas, mēs, Tautas kustība “Latvijai”, nepiedalīsimies šobrīd šajā balsojumā par neuzticības izteikšanu valdībai. Mēs nepiedalīsimies procesos, kas ir vērsti uz mūsu iekšpolitisko strīdu starp partijām saasināšanu un situācijas destabilizēšanu valstī. Mēs aicinām visus Latvijā dzīvojošos latviešus, krievus un citu tautību cilvēkus apvienoties centienos pēc Latvijas brīvības un neatkarības, lai visu tautu un ticību cilvēki varētu dzīvot šeit mierā un saticībā, bet mēs nepadosimies Maskavas spiedienam, saglabāsim vēsu prātu un taisnu muguru, tāpēc Tautas kustība “Latvijai” nepiedalīsies šajā balsojumā.".
• 1998_04_30-seq22 language "lv".
• 1998_04_30-seq22 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q649.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q37.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q191.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q193089.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q458.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q39731.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q159.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q28206.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q7184.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q796.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q38.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q30.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q4164206.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q106355.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q769953.
• 1998_04_30-seq22 mentions Q6436359.