Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq18> ?p ?o. }
Showing items 1 to 23 of
23
with 100 items per page.
- 1998_04_30-seq18 type Speech.
- 1998_04_30-seq18 number "18".
- 1998_04_30-seq18 date "1998-04-30".
- 1998_04_30-seq18 isPartOf 1998_04_30.
- 1998_04_30-seq18 spokenAs 29.
- 1998_04_30-seq18 spokenText "Augsti godātie deputāti! Šis ir ļoti zīmīgs laiks un norisinās ļoti zīmīgi notikumi, un arī šie divi lēmuma projekti, kas šajā brīdī ir iesniegti - gan par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, gan arī par neuzticības izteikšanu Guntara Krasta valdībai - , parāda to, kuri ir tie spēki, kuri šodien Krievijas spiediena ietekmē ir ieinteresēti destabilizēt situāciju valsts vadībā un kuri šo interesi ir apliecinājuši konkrētā darbībā. Un es gribu atgādināt tos deputātus, kas ir parakstījuši šos divus lēmuma projektus. (No zāles deputāts M. Lujāns: “Čerān, tev samaksāja?”) Tie ir deputāti Lujāns, Dozorcevs, Golubovs, Stašs, Deņisovs, Bekasovs, Jānis Jurkāns, Urbanovičs, Bartaševičs un Kalnbērzs. Un otrajā dokumentā ir arī deputāta Jāņa Ādamsona paraksts, kas šajā brīdī, manuprāt, skaidri parāda promaskavisko Ādamsona un Rubika bloka veidošanos. (Starpsauciens: “Čerān, nemuldi tik daudz!”) Godātie deputāti! Es domāju, neviens šodien nešaubās par to, ka Krievijas spiediens un Krievijas stratēģiskās intereses paturēt Latviju savā ietekmes sfērā ir reāls un būtisks faktors, kas ietekmē mūsu valsts norises. Ir jāsaprot, ka Krievijai nav un nebūs vienalga, kādas veidosies Latvijas un Eiropas Savienības tālākās attiecības. Krievijai nav un nebūs vienalga, kas Latvijā uzvarēs šī gada oktobrī notiekošajās 7. Saeimas vēlēšanās. Ir jāņem vērā arī tas, ka Krievija joprojām ir lielvalsts un tai ir iespējas ietekmēt un virzīt procesus ne tikai savas valsts teritorijā, bet arī aiz tās robežām. Un ir skaidrs arī tas (un neviens to neņemsies apšaubīt dziļi sirdī, savā iekšējā pārliecībā, ja mēs nerunājam par propagandas līmeni), ka Krievijas specdienesti joprojām darbojas. Varbūt tiešām viena daļa cilvēku gribēs izlikties to neredzam, bet dziļi sirdī, es domāju, neviens nepiekritīs tam, ka šie Krievijas specdienesti savu darbu būtu pārtraukuši. Tas norāda, ka situācija ir ļoti nopietna. Protams, šo abu dokumentu iesniedzējiem var piekrist vienā aspektā, tas ir, tajā aspektā, ka līdzšinējā, pašreizējā valdība nav spējusi neko būtiski pozitīvu izdarīt valsts un sabiedrības vairākuma labā. Ka cilvēku dzīves līmenis ir tikai kļuvis vēl zemāks un ka tauta ir nonākusi pie kritiskās iznīcības robežas. Diemžēl ir bijuši lēmumi, kas ir klajā pretrunā ar taisnības principu un tautas izdzīvošanas un attīstības loģiku un pamatnosacījumiem, tā ir bijusi šīs valdības ikdiena. Diemžēl ir bijusi un ir varas bezatbildība tautas priekšā un kalpošana ekonomiskajiem grupējumiem, kā arī postkomunistiskās varas elites primāts pār tautas interesēm. Tie ir gan skaidri nedefinēti ierēdņu atbildības pienākumi, gan arī varas absolūtā bezzobainība dažādu likumu pārkāpēju priekšā, par ko ir nācies daudzkārt pārliecināties pilnīgi konkrētos gadījumos. Notiek valsts mantas izvazāšana, bet tie mehānismi, kas apturētu šo izvazāšanu un kas spētu saukt cilvēkus pie atbildības, vienkārši nedarbojas. Tas tiešām ir tā. Šeit mēs skaidri redzam politiskās gribas neesamību iedibināt valstī kārtību. Mums valstī darbojas amorāls Pensiju likums, valsts attieksme pret izglītību un medicīnu diemžēl ir mūsu tautas nākotni bīstami degradējoša. Nav atrisināti daudzi jautājumi, kuri bija jāatrisina steidzami, neatliekamā kārtā. Tāds ir jautājums par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, arī par cita veida īpašumu kompensāciju cilvēkiem, kas cietuši no okupācijas režīma. Mēs redzam, ka šeit notiekošā privatizācija ļoti bieži ir pretēja tautas interesēm. Bieži vien šo privatizāciju varētu neveikt, bet sabiedrībā tiek sludināts, ka tikai un vienīgi privāts uzņēmums būs absolūti spējīgs darboties. Pat netiek pieļauta tāda doma, ka arī valsts uzņēmums varētu šādi strādāt. Ja tikai būtu politiskā griba iedibināt šajā uzņēmumā kārtību. Protams, enerģijas un telekomunikāciju tarifiem nav absolūti nekādas sociālās pamatotības, nekāds taisnīgums nav ielikts apakšā. Tas nav interesējis ne līdzšinējo, ne arī pašreizējo valdošo koalīciju, un man nav īstas ticības tam, ka arī to valdības koalīciju, par kuru mēs runāsim šodien vakarā, - ka arī to tas pēc būtības interesēs. Jā, arī starpnacionālā spriedze valstī ir vismaz daļēji uz šīs valdības sirdsapziņas, jo jautājumi par sabiedrības integrāciju bija jārisina jau vairāku gadu laikā. Nostāšanās pozā, ka šos jautājumus nerisinātu līdz brīdim, kamēr parādās nopietns, agresīvs spiediens no ārpuses, absolūti nav pieņemama. Tātad visi šie minēti momenti dotu it kā pietiekamu pamatu šajā brīdī izravēt visu to esošā ļaunuma sakni, esošo “tēvzemiešu” valdību, un sākt būvēt dzīvi no jauna, pievēršoties būtiskākajiem mūsu tautas pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Es varu apliecināt pilnīgi skaidri - un Tautas kustības “Latvijai” politika to ir apliecinājusi arī līdz šim -, ka ir iespējams rīkoties citādi, nekā valdība ir rīkojusies līdz šim. Un valdība var ieviest kārtību valstī, var panākt taisnīguma iedzīvināšanu un ierobežot sabiedrībā morāli ārdošos faktorus, atjaunot valsts varas cieņu tautas acīs, atjaunot valsts varas kalpošanu tautai un panākt arī tautas uzplaukumu. Tas viss var notikt. Bet, godātie kolēģi, nebūsim naivi! Ja mēs šajā brīdī nobalsosim par neuzticības izteikšanu Guntaram Krastam vai arī visai viņa vadītajai valdībai kopumā, mēs, vienalga, nespēsim izkustēties no esošā “nāves punkta” un turklāt pazaudēsim jebkuru mūsu valsts cieņu starptautiskajā līmenī. Ir pilnīgi skaidrs, ka, šajā brīdī aizejot projām šai valdībai, tie ekonomiskie grupējumi, kas pārstāv Latvijas tautas vairākumam naidīgas intereses, savu varu saglabās. Varas krēsls nepaliks tukšs, un šeit nāks pie varas Birkava un Čevera alianse; tie ir divi ministri, kuri nebūt nav mazāk vainojami esošās Latvijai nelabvēlīgās situācijas izveidē. Lujāna kungs ļoti pamatoti kritizēja Valdi Birkavu kā ārlietu ministru par to, ka viņš nav pievērsis pietiekamu uzmanību tam, kādas veidojas Latvijas attiecības ar Krieviju, un nav spējis panākt konstruktīvu dialogu no savstarpējās cieņas pozīcijām. Tāpat es būtiski gribu kritizēt Birkava kungu par to, ka Latvijas Ārlietu ministrija neko nav darījusi, lai panāktu deklarācijas par Latvijas okupāciju starptautisku juridisku atzīšanu. Tā ir pilnīgi konkrēta neizdarība, kas atkal lej ūdeni uz šīm dzirnavām - uz dažādu provokatoru un Latvijai naidīgu grupējumu interesēm. Mums ir jāpanāk šī mūsu valsts okupācijas fakta starptautiska atzīšana, un tad pavisam izmainīsies arī Latvijas valsts prestižs starptautiskajā sabiedrībā un mēs varēsim runāt pavisam citādi par mūsu sabiedrības integrācijas jautājumiem un par to, ka ir nepieciešams šeit pārvarēt, novērst okupācijas sekas, par reālu Latvijas deokupāciju. Tajā pašā laikā saprotu to, ka mums ir jāizturas pret katru Latvijā dzīvojošu cilvēku kā pret cilvēku un ir jāveicina sabiedrības integrācija. Tas būtu reālais risinājums. Bet katram ir jāredz, ka šis reālais risinājums ir mūsu labās gribas izpausme. Tātad, ja tiek izteikta neuzticība šai valdībai, valdību veidotu šajā brīdī “Latvijas ceļa” un “Saimnieka” pārstāvji. Bet, ja Birkava kunga loma notikušajos procesos ir acīm redzama, tad ne mazāk acīm redzama ir arī Čevera kunga loma, kas nav spējis nodrošināt kārtību iekšlietu sistēmā un kas arī ir devis šo iespēju Latvijai nelabvēlīgiem spēkiem īstenot provokācijas pret mūsu valsti. Esošās valdības vietā, kura ir ļoti tālu no ideāla, kā jau es minēju, mēs varam dabūt klaji promaskavisku valdību, un jāsaka, ka to ļoti labi apzinās šo dokumentu iesniedzēji - gan Ādamsona kungs, gan arī kolēģi no Tautas saskaņas partijas un kolēģi no grupējuma, kas veidojas ap Alfrēdu Rubiku. Ir ļoti skumji, ka mūsu valstī vēl ir tādi spēki, kas tik klaji gatavi dancot pēc Maskavas stabules. Jau minētā Ādamsona un Rubika “ass” ir sākusi savu darbu, un diemžēl par to katrs var šodien pilnīgi konkrēti pārliecināties. Mums šeit nāks un liks priekšā acīmredzot idejas par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām. Mums ir jārunā arī par to. Tautas kustība “Latvijai” šādu prasību ir virzījusi jau ļoti sen, bet šobrīd ir jau par vēlu. Un arī tas katram ir ļoti labi jāapzinās. Ja šajā brīdī... tuvākajās nedēļās Valsts prezidents atlaidīs Saeimu, tad, izejot cauri visu Satversmē paredzēto ciklu jeb vēlēšanu procedūru, mēs nonāksim tajā pašā oktobrī, mēnesī, kurā ir Saeimas kārtējās vēlēšanas. Tas arī ir būtisks faktors, nosakot katra deputāta iespējamo izvēli attiecībā uz šīs valdības atbalstīšanu vai neatbalstīšanu - konkrēti, šī lēmuma projekta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Šodien politiski aktuālais jautājums, kas ir izšķirošs nākotnes attīstībai, ir jautājums par to, kāda būs Latvijas politiskā vadība pēc 7. Saeimas vēlēšanām. Tagad ir jākoncentrējas tieši uz to, vienlaikus neatļaujot nekādai šābrīža valdībai nodarīt tautai būtisku neatgriezenisku ļaunumu. “Latvenergo” nedrīkst tikt privatizēts, un Tautas kustība “Latvijai” nekad neatdos savas balsis par to, lai šī privatizācija varētu tagad sasteigtā veidā notikt. Izšķirošā atbilde, kas ir vajadzīga, - vai valsts vara būs gatava pēc 7. Saeimas vēlēšanām strādāt tautas, nevis ekonomisko grupējumu interesēs? Un jautājums ir nevis par to, kādas būs personības valdībā tagad, bet par to, vai valstij izdosies ierobežot ekonomisko grupējumu varas monopolu un vai izdosies satriekt postkomunistiskās elites visvarenību un nesodāmību. Lūk, par to ir jautājums. Jautājums ir par sistēmu, kādu mēs valstī varam veidot, nevis par to, vai viena vai otra personība atradīsies šodien valsts vadībā. Jo tie procesi, kas notiek mūsu valstī, ir pārāk smagi. Gan starptautiskā līmeņa, gan arī iekšējie. Ja mēs paskatāmies kaut vai uz tik vienkāršu rādītāju kā demogrāfiju, tad redzam, ka jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijā nomirst gandrīz divreiz vairāk cilvēku nekā piedzimst. Tātad mums ir vajadzīgas šeit būtiskas pārmaiņas. Un mums ir vajadzīgs atcelt tautu postošo liberālisma ideoloģiju, kura visu sludina par pērkamu un pārdodamu, kura absolutizē tikai privātīpašumu. Diemžēl līdz ar pašreizējo valdošo koalīciju arī Andris Šķēle ir nepārprotamā veidā atklājis savu piederību tai, absolūti melīgi liberālismu nodēvējot par komunisma pretmetu. Un jautājums ir arī par to, vai mēs spēsim sabiedrībā iedzīvināt tādus izkārtojumus, kas solidāri respektē ikviena cilvēka cieņu un vēlmi dzīvot kā cilvēkam un kas respektē nacionālās Latvijas valsts pastāvēšanas un uzplaukuma pamatnosacījumus. Mainīsim sistēmu, mainīsim varas attieksmi pret tautu un neielaidīsimies grupējumu ambiciozajās un varaskārajās spēlēs ar tautas un valsts likteņiem! Paldies.".
- 1998_04_30-seq18 language "lv".
- 1998_04_30-seq18 speaker Karlis_Cerans-1965.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q822919.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q211.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q649.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q1976817.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q193089.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q3736450.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q159.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q25931626.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q724366.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q511905.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q2021893.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q523755.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q16363782.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q984021.
- 1998_04_30-seq18 mentions Q6436359.