Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq151> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq151 type Speech.
• 1998_04_30-seq151 number "151".
• 1998_04_30-seq151 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq151 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq151 spokenAs 38.
• 1998_04_30-seq151 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tātad mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4001 un nr. 4001-a. Es gribētu jums izskaidrot to atšķirību, kāda ir starp šiem diviem likumprojektiem. Tātad vienu likumprojektu iesniedza frakcija “Latvijas ceļš”, bet alternatīvu tam ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Viens vienīgs labojums Pensiju likumā “Latvijas ceļa” ierosinājumā. Tas ir jautājums par to, vai būs jāatmaksā saņemtās pensijas strādājošiem pensionāriem, ja viņi nākošajā gadā ies un lūgs piešķirt no jauna sev pensiju. Komisija kopā ar Labklājības ministrijas darbiniekiem daudz ir debatējusi par šo jautājumu un tomēr ir nonākusi pie sekojoša atzinuma, ka tomēr naudas atmaksa tiem pensionāriem, kas gribēs no jauna sev piešķirt pensiju, būtu jāveic, bet tam ir vajadzīgi izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kur šo pensiju atmaksu ir jāļauj izdarīt pakāpeniski un arī izejot no pensionāra vēlmes. Šobrīd likumā ir viennozīmīgi pateikts, ka tāds pensionārs var lūgt pārrēķināt... nevis pārrēķināt, bet lūgt no jauna piešķirt sev pensiju, taču tikai tādā gadījumā, ja viņš ir atmaksājis par trim gadiem savu jau saņemto pensiju. Mūsu komisija neuzskata, ka tas būtu tieši tas risinājums, kas būtu pieņemams, jo ir jau bijuši gadījumi mūsu valstī... un ir ļoti labi, ka tie ir atrisinājušies bez lieliem satricinājumiem. Es nenosaukšu šobrīd rajonu, jo cilvēki formāli varbūt ir rīkojušies pret likumu, bet ir bijis pensionārs, kas ir atmaksājis šo naudu, gaidīdams nākamā gada 1. janvāri, taču mēs visi, tā teikt, esam Dieva ziņā, un nu šis cilvēks ir aizgājis viņpasaulē. (No zāles deputāts J. Lagzdiņš: “Četri jau aizgājuši... ”) Es saku, ka es nevienu nenosaucu, taču summa ir pietiekami liela, kā jūs saprotat. Cilvēki ir griezušies nodaļā ar jautājumu: ko tagad darīt? Un paldies tiem nodaļas darbiniekiem, kas bez lieka trokšņa šo naudu ir atdevuši radiem. Ja mēs šobrīd atstājam negrozītu likumu par valsts pensijām, vismaz šinī daļā, tad var iznākt tā, ka arī pēc 1. janvāra cilvēks gan atmaksās pensiju, bet viņam patiešām kaut kas var notikt... Un summa ir pietiekami liela. Protams, pat tie pensionāri, kuri šo summu ir sakrājuši un kura viņiem šobrīd ir... arī tas ir jau zaudējums ģimenei un mantiniekiem. Es nemaz nerunāju par tiem cilvēkiem, kuri varbūt mēģinās aizņemties šo summu. Tādēļ arī komisija uzskata, ka tādā veidā mēs nevarētu atstāt šo atmaksu, bet man šķiet - un arī Labklājības ministrija piekrita tam -, ka vajadzētu izdot speciālus Ministru kabineta noteikumus, kur būtu noteikts, ka pensionārs var brīvi izvēlēties. Viņš varbūt var uzreiz atmaksāt, ja viņš ir ļoti liels, tā teikt, optimists, ja ir dzīvespriecīgs un uzskata, ka viņš vēl ilgi dzīvos, bet varētu arī atļaut šiem cilvēkiem no jaunās piešķirtās pensijas pa daļām zināmā laika periodā atdot to, ko viņi ir saņēmuši strādājot. Un man šķiet, ka tas būtu vispareizākais risinājums. Un ir vēl viena piebilde komisijas variantā. Ja jums šie papīri ir acu priekšā, tad jūs redzat, ka, mūsuprāt, ir jāmaina likuma pants... pārejas noteikumos mēs gan to ierakstījām... kas runā par pensiju indeksāciju, jo, kā jūs jau zināt, kolēģi, šobrīd pensiju indeksāciju valstī nosaka patēriņa cenu indekss. Ņemot vērā vismaz līdz šim brīdim esošos statistikas datus, redzam, ka mums inflācija it kā nepieaug un arī patēriņa cenu indekss mums nepieaug, un tas mums var draudēt ar to... Būtībā tas jau ir noticis divās indeksācijās - novembrī un arī šobrīd, rīt, kas notiks no 1. maija, ka mēs maksājam drusciņ lielāku summu indeksējot, nekā to varētu darīt, ļoti precīzi aprēķinot likuma robežās. Un es esmu ļoti priecīga un laimīga, ka mēs tās lielās indeksācijas veicam, bet es domāju, ka būtu loģiski atbalstīt komisijas tekstu, kā mēs to ierakstījām, ka pārejas periodā mēs runājam par diviem gadiem, tas ir, par 1998. un 1999. gadu, - veikt pensiju indeksāciju sociālā budžeta iespēju ietvaros. Tas nozīmē, ka visa liekā nauda... Mēs redzam uz šo brīdi, ka sociālais budžets pildās ļoti veiksmīgi, ka pat tad, ja šis patēriņa cenu indekss būs zemāks, teiksim, par tādu pieņemamu indeksāciju, tad mēs tomēr varētu visu brīvo sociālā budžeta naudu izmantot vismaz divus gadus tikai pensiju indeksācijai, jo mēs visi ļoti labi apzināmies, cik mazas pensijas šobrīd ir valstī. Tādēļ es aicinātu, protams, jūs atbalstīt komisijas priekšlikumu, bet es zinu arī galveno argumentu, kas var izskanēt no likumprojekta autoriem, no “Latvijas ceļa”, - ja mēs to neierakstām likumā, tad Ministru kabinets var nepieņemt tādus noteikumus, lai pensionāri varētu pakāpeniski atmaksāt pensijas, bet, ņemot vērā arī šīsdienas debates par to, patiešām ir tāda pārliecība, ka šī valdība, ja ne gluži darīs daudz laba, tad vismaz, kā teikt, būs stabilitāte valstī un viņa nekaitēs... Ņemot vērā arī, teiksim, mana ļoti mīļotā deputāta uzstāšanos, kurš pateica, cik daudz... (Starpsauciens: “Vārdu!”) Nu lai viņš pats pieceļas... nu, protams, Pēteris Tabūns... kurš arī pateica, cik daudz ir darījusi Labklājības ministrija tieši astoņu mēnešu laikā, es domāju, ka “Latvijas ceļam” nevajadzētu būt šaubām par to, ka šī ministrija tiešām sagatavos tādus noteikumus Ministru kabinetam un ka Kabinets tos arī akceptēs. Tas būtu, cienītie kolēģi, viss, ko es jums gribēju ziņot par šiem diviem likumprojektiem, un, protams, es jūs aicinu atbalstīt komisijas variantu. Paldies.".
• 1998_04_30-seq151 language "lv".
• 1998_04_30-seq151 speaker Ludmila_Kuprijanova-1951.
• 1998_04_30-seq151 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq151 mentions Q8436.
• 1998_04_30-seq151 mentions Q6112526.
• 1998_04_30-seq151 mentions Q16350162.