Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_30-seq109> ?p ?o. }

• 1998_04_30-seq109 type Speech.
• 1998_04_30-seq109 number "109".
• 1998_04_30-seq109 date "1998-04-30".
• 1998_04_30-seq109 isPartOf 1998_04_30.
• 1998_04_30-seq109 spokenAs 25.
• 1998_04_30-seq109 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šim likumam ir atkal visas tās pašas īpašības, kas ir raksturīgas mums kā politiķiem. Mēs esam labi juristi, bet ārkārtīgi vāji politiķi. Tas ir ļenganums, nespēja saprast, kas šajā likumā jānosaka. Kaut kādi nereāli termiņi te salikti - ziniet, līdz 2005. gadam... Taču es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka šis likums, protams, būtu jāpieņem un nopietni jāstrādā, gatavojot otro lasījumu. Dažas piezīmes es gribētu izteikt. Pirmā. Es domāju, ka 4. pantā minētais likuma mērķis ir tikai viens - vienotas izglītības sistēmas radīšana Latvijā. Tas ir jāuzsver! Vienota sistēma, nevis dažādas, atšķirīgas izglītības sistēmas, viena, teiksim, tiem, kas runā krieviski, viena - tiem, kas runā latviski, un viss kaut kā ir samaisīts. Otrā. Latvijā vajadzētu precīzi nodalīt... Kas notiek tagad? Pilsētiņā vienā pusē sliedēm ir vidusskola, otrā pusē ir ģimnāzija, un neviens nevar pateikt, ar ko tās atšķiras viena no otras. Un vēl ir profesionāli tehniskās skolas. Vai mēs varam precīzi nodalīt, ka tiem, kas iet ģimnāzijās, ir tikai viens mērķis - turpināt izglītību augstskolās, bet tiem, kas iet profesionāli tehniskajās skolās jeb reālskolās (jeb vai vēl kā savādāk tās nosauks?), ir mērķis iegūt profesionālo izglītību? Tas nebūt neizslēdz viņiem iespēju, ja viņi negrib strādāt praktiskajā darbībā, iegūt augstāko izglītību. Bet tas ir precīzi jānodala. Un trešā. Pats bīstamākais ir tas, ka šeit es redzu atkal tādu ļoti mīkstu vāvuļošanu attiecībā uz valsts valodu. Piemēram, 11. pantā ir ļoti neskaidri ierakstīts, ka citā valodā izglītību var iegūt licencētā ārvalsts vai starptautiskas organizācijas dibinātā izglītības iestādē vai tās filiālē. Es domāju, ka šeit būtu jānodala divas lietas - ka pamatizglītība un vidējā izglītība Latvijā notiek valsts valodā visās skolās. Un minoritāšu skolas atšķiras no valsts parastajām skolām tikai ar to, ka papildus, pastiprināti jūs varat mācīties savu mātes valodu - , čigānu, ķīniešu, ebreju, poļu - , kā tas ir bijis pirms kara, Latvijas laikā. Un nesāksim šeit fantazēt, ka mums te būs divas vai trīs izglītības sistēmas! Tas ir šeit precīzi jāieraksta. Vienota izglītības sistēma ar tiesībām katram mācīties papildus un studēt savā minoritāšu valodā, nevis tā, kā mēs nupat pieņēmām likumā par Valsts valodu, - ka vismaz 50% priekšmetu ir jābūt valsts valodā. Un mēs atkal putrojamies. Izglītības likuma 43. pantā - ka Izglītības un zinātnes ministrija noteiks, kurus priekšmetus mācīs valsts valodā... Mēs zinām, ka Latgalē noteikti fizkultūra, darbmācība un vēl kaut kas tāds... Tātad, pastāvot šim likumam, līdz 2005. gadam nekāda nopietna valsts valodas mācīšana Latvijā nenotiks. Un es domāju, ka mūsu uzdevums ir šeit ierakstīt skaidri un gaiši, bez ilūzijām, ka mēs nevis kādu spiežam, bet ka beidzot Latvijas valsts dod absolūti visiem nelatviešiem reālu iespēju iemācīties valsts valodu par valsts līdzekļiem. Un tas ir jāpaskaidro visā pasaulē un jāreklamē kā milzīgs Latvijas valsts sasniegums, nevis jāpenterējas un jāstāsta par to, ka līdz 2005. gadam mēs pāriesim un kaut ko meklēsim, un tā tālāk... Tur varētu būt runa, augstākais, par kādiem diviem trim gadiem, kuros būtu šī sistēma jāsakārto. Un pēdējā. Es aicinu tos, kas iesniedza priekšlikumus (un arī mūsu frakcija to ir darījusi), tos ļoti rūpīgi saskaņot ar Valodas likumu, uzsvērt šā likuma pamatideju. Kāpēc nerunā un neviens netaisās runāt valsts valodā?. . Es esmu simts reižu to teicis: tāpēc, ka, pirmkārt, cilvēki, kas runā latviešu valodā, jūtas apdraudēti - un ne velti: teiksim, pietiek kādu 20 cilvēku kolektīvā vienam sākt runāt krieviski, un visi pāriet uz krievu valodu. Cilvēkiem nav drošības par šo valodu. Šī lieta ir jāizbeidz. Pirmais uzdevums - ir jāsakārto likumdošana attiecībā uz šīm pozīcijām. Otrais - vēlreiz ir ārkārtīgi rūpīgi jāizpēta, kāpēc Latgalē ir izveidojusies tāda situācija, ka tur praktiski šajās skolās latviešu bērniem tiešām neko vairāk par darbmācību un fizkultūru nemāca... Tātad acīmredzot ir papildus jāskatās, kā tas ir ar budžetu. Ja tas būs noteikts ar likumu, tad attiecīgi Saeima būs spiesta iebalsot attiecīgos naudas un finansu līdzekļus budžetā. Ja mēs to visu neizdarīsim, tad mēs dabūsim tikai kārtējo papīrīti un pēc pieciem gadiem atkal varēsim vaimanāt, ka tie bērni, kas tagad šeit ir dzimuši, neko nav iemācījušies, un tad mēs atkal varēsim tikties ar dažādiem komisāriem un stāstīt, kāpēc mēs nevaram izdarīt to vai to. Ja mēs mainām Pilsonības likumu un atceļam šos “logus” (un es domāju, ka tas ir pareizi), un piešķiram šo pilsonību bērniem, kas ir dzimuši Latvijā, tad šiem valodas prasmes kritērijiem tomēr ir jāpaliek. Bet mēs nevaram rādīt ar pirkstu uz citiem, jo mēs, Saeima, esam tie, kas pieņem šādus nekur nederīgus likumus. Tāpēc es aicinu nebaidīties, otro lasījumu izstrādāt ļoti rūpīgi un visai pasaulei pateikt, ka pirmo reizi mēs esam devuši reālas tiesības un iespējas katram nelatvietim par valsts līdzekļiem perfekti apgūt valsts valodu.".
• 1998_04_30-seq109 language "lv".
• 1998_04_30-seq109 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1998_04_30-seq109 mentions Q822919.
• 1998_04_30-seq109 mentions Q211.
• 1998_04_30-seq109 mentions Q957126.