Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_29-seq55> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 1998_04_29-seq55 type Speech.
- 1998_04_29-seq55 number "55".
- 1998_04_29-seq55 date "1998-04-29".
- 1998_04_29-seq55 isPartOf 1998_04_29.
- 1998_04_29-seq55 spokenAs 84.
- 1998_04_29-seq55 spokenText "Tā kā šis ir nopietns jautājums, es atļaušos atbildēt uz dažiem jautājumiem, bet centīšos to darīt ļoti īsi. Tiem, kuri te runāja par kaut kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem, es gribētu nolasīt - tiesa, tas gan būs mans brīvs tulkojums -, kas ir rakstīts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas izstrādātajās Hāgas rekomendācijās valodu jautājumos: “Mazākumtautībām ir tiesības ne tikai, lai saglabātu savas īpatnības, mācīties, apgūt izglītību dzimtajā valodā, bet viņām ir jādod tiesības integrēties sabiedrībā, un šī integrācija ir jānodrošina... ” Tālāk es šeit ļoti brīvi tulkošu: “... ar to, ka ir jādod iespēja mācīties daļu priekšmetu valsts valodā. ” Šeit pat ir runa, ka ir jādod iespējas daļu priekšmetu, tikai daļu priekšmetu! - mācīties attiecīgās minoritātes valodā. Tātad varētu valsts valodā mācīt arī vairāk nekā pusi, jo tās ir minoritātes tiesības, lai integrētos. Viņa varētu mācīties valsts valodā. Un tieši šīs Hāgas rekomendācijas uzsver to. Arī mēs esam te iecerējuši pamatskolās pakāpenisku pāreju - iespēju robežās ieviest šo valsts valodu. Kā mēs zinām, šobrīd divi mācību priekšmeti ir jāmāca valsts valodā, bet vidējās mācību iestādēs, sākot ar 2005. gadu, es atkārtoju, mēs pakāpeniski paredzam, ka vismaz pusi priekšmetu vajadzētu mācīt latviešu valodā. Tas taču ir tieši minoritātes interesēs! Eiropas speciālisti, valodu speciālisti, ir to sapratuši, ka mums ir jāaizstāv minoritātes intereses apgūt mācību priekšmetus arī attiecīgās valsts valodā. Pretējā gadījumā viņa darba tirgū, apguvusi augstāko izglītību un tā tālāk, vienkārši tiks diskriminēta. Attiecībā uz to, ko šeit pieminēja Valdmaņa kungs un daļēji arī Ločmeļa kungs. Valdmaņa kungs gan izteica pilnīgi pretēju viedokli, ka vajadzētu noraidīt, bet tanī pašā laikā ieteica, ka kādus divus gadus visus vajadzētu laist pamācīties latviešu skolās. Ločmeļa kungs teica, ka vajag uzreiz sist dūri galdā un sākt uzreiz. Mums Latvijā ir tā specifika, ka latvieši daudzās vietās ir minoritāte. Iedomāsimies situāciju Daugavpilī - kas notiks, ja mēs tagad noteiksim, ka visi mācīsies tikai latviešu valodā! Vai arī Rīgā - sak’ tagad visi tikai latviešu valodā mācīsimies. Ko tas reāli nozīmēs? Tas nozīmēs, ka vairs nevarēs pateikt: “Latvieti, tu ej Rīgas 1. vidusskolā, bet tu esi krievs - tu ej Rīgas 2. vidusskolā!” Visi tiks samesti vienā katlā. Jau šobrīd ir problēma, ka skolās ar valsts mācībvalodu Latgalē jau daudzviet vienkārši mēs nespējam uzņemt latviešu skolās tos cittautiešus, kuri ģimenē runā citā valodā, un līdz ar to cieš latviešu bērni, cieš mācību process utt. Šī pakāpeniskā pieeja nozīmēs to, ka daļu, protams, mēs varēsim uzņemt latviešu skolās. Šie procesi attīstās ļoti strauji, un jau šobrīd pirmajās klasēs mācās 70% bērnu, bet mēs nevaram, tā teikt, uzņemt visu to masu, kuri varbūt grib, un tāpēc ir jādod iespēja, lai būtu šī pakāpeniskā pāreja, jo tam ir jānotiek pakāpeniski, tāpēc ka šodien nav ne skolotāju, ne tādu iespēju utt. Tā ka es aicinu... Atbildot uz Kreituses kundzes teikto. Daļēji tas ir atbildēts 13. 1. pantā. Tas faktiski attiecas arī uz nākamo priekšlikumu, ka, “ja šajā vai citos likumos nav noteikta cita mācībvaloda”, kā tas, piemēram, ir Rīgas Ekonomikas augstskolā, kur ar likumu ir noteikts, ka tur mācības ir angļu valodā. Līdzīgi varētu būt arī attiecībā uz kādu atsevišķu ģimnāziju vai ko citu, bet privātskolu jautājums vēl tomēr ir jāpadiskutē. Ja mēs šodien pieņemam to variantu, kuru ieteica Andris Tomašūns, ka, ja privātskolas finansē tāpat kā valsts skolas, ja skolu finansējums ir aprēķināts, tā teikt, uz vienu skolēnu, tad ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šodien visas skolas, kurās mācības notiek citās valodās, sevi nosauks par privātskolām un tāpat saņems finansējumu uz vienu skolēnu, bet diemžēl latviešu valodā šie priekšmeti apgūti netiks. Tā ka šeit ir tā pretruna, tāpēc uz trešo lasījumu derētu par privātskolām vēl izdarīt zināmu atrunu. Es ļoti atvainojos, ka tik ilgi runāju, bet es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.".
- 1998_04_29-seq55 language "lv".
- 1998_04_29-seq55 speaker Dzintars_Abikis-1952.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q211.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q2660080.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q193089.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q8436.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q80021.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q16361176.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q3931927.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q48788.
- 1998_04_29-seq55 mentions Q23927556.