Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_29-seq45> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 1998_04_29-seq45 type Speech.
- 1998_04_29-seq45 number "45".
- 1998_04_29-seq45 date "1998-04-29".
- 1998_04_29-seq45 isPartOf 1998_04_29.
- 1998_04_29-seq45 spokenAs 77.
- 1998_04_29-seq45 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mani priekšlikumi šeit ir vairāki, un es gribētu šajā gadījumā izmantot iespēju apvienot šīs domas, kas ir izklāstītas trijos dažādos priekšlikumos tikai tāpēc, ka komisija ir apvienojusi visas tās apspriežamās tēmas un ir uzrakstījusi vienu sadaļu... Mans priekšlikums būtu tāds, ka vajadzētu atteikties no šī vienkāršojuma, kas ir ierakstīts komisijas jaunradītajā variantā, un atgriezties atpakaļ pie dalītiem pantiem un pie apakšpunktiem, lai varētu tomēr ar šī likuma palīdzību iestrādāt ne tikai likumā, bet arī cilvēku apziņā šo dalījumu - valsts, pašvaldību un privātās mācību iestādes. Jā, mums šobrīd Izglītības likums atļauj privātās mācību iestādes finansēt no valsts budžeta līdz 80%, tā ir rakstīts Izglītības likumā, ko pieņēma Augstākā padome 1991. gadā. Ja mēs paskatāmies, kā reāli katru gadu tas notiek, kādi ir šie līdzekļu sadalīšanas principi, kuras mācību iestādes saņem šo naudu, kas tiek iedalīta privāto mācību iestāžu atbalstīšanai, tad jāsecina, ka tur nekādas īpašas kārtības nav. Jo varētu minēt, teiksim, tādu kuriozu, ka mūsu valstī var finansiāli atbalstīt no valsts budžeta tādu pedagoģiju, ko valsts neatzīst kā oficiālu pedagoģiju, - teiksim, Valdorfa skolu. Un tajā pašā laikā var būt tādas mācību iestādes, kuras realizē valsts izglītības standartus, attiecīgi realizē šo programmu un ir gatavas sniegt skolēniem arī izglītības dokumentus atbilstoši tam prasību līmenim, kāds ir valstī pieņemts šobrīd, bet kuras nesaņem šo valsts finansējumu vai arī kurām tas netiek garantēts, nodrošināts katru gadu. Es domāju, ka nevarēs sakārtot šīs lietas, ja mēs strikti nepieturēsimies pie mācību iestāžu apskatīšanas no šīs pozīcijas - valsts mācību iestāde, pašvaldības mācību iestāde vai privātā. Protams, attiecībā uz privātām mācību iestādēm, es domāju, šīs debates ir sākušās un tās vajadzētu arī turpināt. Vai mācību iestādes, kurās mācības nenotiek valsts valodā, ar laiku varētu kļūt par privātām mācību iestādēm, jeb vai mums ir tomēr jānosaka kāds īpašs izņēmuma gadījums, kas ļautu valstī ar vienu valsts valodu pastāvēt divējādām valsts iestādēm ar divējādu pieeju attiecībā uz valodu? Es personīgi, skatoties uz tiem datiem un tiekoties ar cilvēkiem, kas savā dzīvē reāli nodarbojas ar izglītības realizēšanu, esmu nonācis pie secinājuma: ja šo privātskolu tīkla attīstību un nodalīšanu nost no valsts un pašvaldību skolām saista ar tādas finansēšanas kārtības ieviešanu, kura apmierina lielāko daļu valsts iedzīvotāju, tas ir, pāreju uz viena iedzīvotāja vai skolēna finansēšanu izglītībā, varētu apmēram desmit gadu laikā, kamēr viena paaudze iziet cauri skolai, nonākt līdz šīs sistēmas sakārtošanai. Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts un pašvaldību mācību iestādēs mācības notiek valsts valodā, un tur var prasīt to. Privātās mācību iestādēs ne tikai puse mācību priekšmetu, bet lielākā daļa mācību priekšmetu varētu nebūt valsts valodā, bet privātā mācību iestāde varēs saņemt valsts līdzekļus tikai tādā gadījumā, ja viņa realizēs mācību programmu, ko valsts ir akceptējusi, nosakot savus izglītības standartus. Un skolai ir attiecīgi jāakreditējas, jāpierāda sava gatavība izsniegt pēc šādas mācību iestādes beigšanas dokumentu par izglītību valstī pieņemto standartu līmenī. Tātad tas ir arī attiecīgi jāapstiprina ar dokumentu. Es gribētu izmantot šo gadījumu, lai vēlreiz lūgtu jūs nopietni padomāt par šo sakārtotību izglītības sistēmā. Pie šā jautājuma mums būs atkal jāatgriežas tāpēc, ka darba kārtībā drīz būs vismaz trīs izglītības likumi.".
- 1998_04_29-seq45 language "lv".
- 1998_04_29-seq45 speaker Andris_Tomasuns-1958.