Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_29-seq30> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 1998_04_29-seq30 type Speech.
- 1998_04_29-seq30 number "30".
- 1998_04_29-seq30 date "1998-04-29".
- 1998_04_29-seq30 isPartOf 1998_04_29.
- 1998_04_29-seq30 spokenAs 40.
- 1998_04_29-seq30 spokenText "Cienītie kolēģi! Patlaban notiek dažādu līmeņu disertāciju aizstāvēšana. Viss tas notiek latviešu valodā, un mēs esam aculiecinieki tām daudzajām neskaidrībām, izvēloties terminus, meklējot vārdus, ka mēs faktiski pat nostādām diezgan īpatnējā situācijā cilvēkus ar dziļām profesionālajām zināšanām, kuri nevar kārtīgi latviski izteikties, aizstāvot, piemēram, pat habilitētā doktora disertāciju. Lūk, tātad arī tur mēs jau esam pārgājuši uz latviešu valodu. Praktiski nevienu disertāciju vairs neaizstāv citā valodā. Ir tikai īpaši gadījumi. Tagad, ja mēs runājam, ka augstākajās izglītības iestādēs mācību valoda ir valsts valoda, tad kā jūs iedomājaties studentu, kurš nav sagatavots profesionāli, kuram nav pamatzināšanu attiecīgajā mācību priekšmetā? It īpaši tas attiecas uz speciālajiem mācību priekšmetiem tehniskajās zinātnēs, eksaktajās zinātnēs. Kā jūs iedomājaties: ja cilvēks vidusskolā nebūs galīgi neko no tā apguvis, kā viņš varēs mācīties augstskolā? Tad tā būs tāda deklaratīva pieeja šā jautājuma risinājumam. Protams, mēs varam sadalīt vēlmi apgūt latviešu valodu dažādos līmeņos, un tas zemākais līmenis būtu Golubova līmenis - fizkultūras stundu līmenis. Var būt, ka Golubova kungam pietiek ar divām, trim komandām latviešu valodā, ka ar to viņam būtu pietiekoši, lai raksturotu, ka cilvēks ir apguvis kaut kādā līmenī latviešu valodu. Tā nu nevarētu! Vispār nevar tādā veidā teikt, ka, zināt, tādus priekšmetus kā fizkultūra, varbūt vēl kādu... Es nezinu, varbūt arī dziedāšana, kur ir dziesmas bez vārdiem, jūrnieku dziesmas, kur parasti tikai viens vārds ir beigās... Tādu viņš varbūt vēl būtu ar mieru apgūt valsts valodā vai kaut ko tamlīdzīgu. Tā ka nevajadzētu atraut vienu mācību līmeni no otra, vienu zināšanu apgūšanas līmeni no otra. Mēs jau tagad esam sadūrušies, izejot plašākā pasaulē, ar nepieciešamību pārskatīt savu valodu, lietojot dažādus tehniskos terminus. Un tieši tāpēc ir vajadzīga vienota pieeja arī tajās skolās, kurās šobrīd latviešu valoda vēl nav mācību valoda. Vajag vismaz daļu no šādiem tehniskiem priekšmetiem apgūt latviešu valodā, lai rastos šis pamatzināšanu krājums. Un tāpēc es katrā ziņā uzskatu, ka nekādu pārkāpumu nav un ka te nekādas tiesības netiek aizskartas. Nē, taisni otrādi! Te tiek dota iespēja audzēkņiem iegūt īpašas, speciālas pamatzināšanas vienā vai otrā novirzienā. Ir skolas ar vairāk izteiktu uzsvaru uz tehniskajām zinātnēm vai uz humanitārām, ir dažādas skolas, kurās attiecīgos priekšmetus arī varētu pakāpeniski sagatavot un pasniegt latviešu valodā. Bez tam taču būs pārejas noteikumi. Tas taču nenotiks uzreiz - nākamajā mācību gadā, jo šim procesam ir jābūt pakāpeniskam. Tam ir jāilgst vairākus gadus. Tā ka es aicinātu deputātus neatbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un dot iespēju pakāpeniski apgūt mūsu valodu, arī mācoties dažnedažādus priekšmetus skolā, kurā šodien valsts valodā vēl vispār nav mācību. Paldies.".
- 1998_04_29-seq30 language "lv".
- 1998_04_29-seq30 speaker Juris_Dobelis-1940.