Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_29-seq28> ?p ?o. }

• 1998_04_29-seq28 type Speech.
• 1998_04_29-seq28 number "28".
• 1998_04_29-seq28 date "1998-04-29".
• 1998_04_29-seq28 isPartOf 1998_04_29.
• 1998_04_29-seq28 spokenAs 84.
• 1998_04_29-seq28 spokenText "Prezidij! Padomes kalpi un tauta! Būdams Kanādā, es esmu izjutis, cik grūti ir iemācīt kādam cilvēkam otru valodu. Kanādā ir divas valodas - angļu un franču. Mana Kanādas pieredze ir tāda: pat tad, ja tu to priekšmetu mācies, ja skolotājs runā tajā valodā, kuru tu necieni, tad tu tomēr ar saviem klases biedriem ņirgāsies par šo valodu, tu varbūt to eksāmenu noliksi, bet varbūt - ne. Tomēr diez vai tu to valodu iemācīsies, jo skolas dārzā un citur tu būsi tanī vidē, kurā tu gribi būt, kurā tu jūties ērti. Klase būs pilna ar tādiem pašiem kā tu. Tā svešvaloda, kuru tu mēģini iemācīties, būs smagi sakropļota. Tu būsi akls un mēģināsi mācīt aklam. Problēma Latvijā ir tāda, ka cilvēki, kuri šeit ir dzīvojuši gadus 50, tikai daži īsāku laiku... ka viņi ir no svešas tautas, kuri neciena latviešu valodu un nemācās to. Tie, kuri grib, ir iemācījušies. Jautājums tagad rodas tāds: ko mēs panāksim, ja mēs šo krievu jaunatni vai jaunieti spiedīsim iemācīties kaut kādu priekšmetu viņam svešā valodā? Vai tas viņa cieņu pret latviešu valodu palielinās? Vai tas viņa gribu integrēties palielinās? Es domāju, ka ar šādu pieeju, kas ir šajā likumā, mēs darām varbūt tieši pretējo. Es zinu, cik ļoti mani dēli nicināja franču valodu, kad viņiem to mēģināja uzspiest šādā pašā veidā. Viņiem daļu priekšmetu mācīja franču valodā. Beidzot, lai viņi apgūtu franču valodu, es viņus pilnīgi pārcēlu uz franču skolu, un viņi tur vienu vai divus gadus gāja. Tā viņi to valodu apguva, un viņiem tie Kanādas franču prieki, kultūra un cits viss tika. Bet angļu vidē, vēl it īpaši, ja tur valda saspīlējums starp šīm vidēm... Mēs tādā veidā nepanāksim, ka kāds iegūs lielāku cieņu vai sapratni. Mums šeit vajadzētu domāt par pilnīgi citu variantu. Latvijas Sieviešu partija proponē, ka vajadzētu būt vasaras nodarbībām, it īpaši sveštautiešiem, nometnēm, kur māca latviešu kultūru un runā tikai latviski, lai viņi iejūtas un lai viņi atrod to pozitīvo, kas ir saistīts ar mūsu valodu. To, ko mēs šeit spaidu kārtā liksim tam skolas bērnam mācīties latviešu valodā, kuru viņš mājās sauc par “suņu valodu”, viņš nemācīsies - ne to ģeogrāfiju, ne to vēsturi, ne arī viņš iemācīsies to valodu. Es saprotu Golubova kunga domas, ka varētu viņiem likt fizkultūru veikt latviešu valodā. Tur viss ir saprotams, bet nekā dziļāka tur nav. Es nezinu, es laikam atturēšos no balsojuma šajā punktā. Es domāju, ka uz trešo lasījumu kādam būtu jāiesniedz kaut kāds plašāka tvēriena risinājums. Mēs spaidu kārtā to, kurš negrib būt latvietis, nepiespiedīsim kļūt par latvieti. Mēs viņu nepiespiedīsim iemācīties latviešu valodu. Mums ir jādod iespēja: ja viņš grib kļūt par latvieti, tad viņam ir jādod iespēja mācīties arī latviešu skolās, iet uz latviešu kultūras pasākumiem, bet spaidu ceļā, es nezinu, ko mēs panāksim. Kanādā tas nedarbojās. Manuprāt, mums ir jādomā arī par Pilsonības likumu. Ja cilvēks Latvijas septiņu brīvvalsts gadu laikā nav iemācījies latviešu valodu, tad tā ir nekauņu izrāde un viņam nevajadzētu dot pilsonību. Bet tur mēs arī Pilsonības likumā kļūdāmies. Mēs tagad lielvalsts ietekmē dosim pilsonību tādiem, kuri neciena latviešu valodu, kuri nav to iemācījušies. Un šis variants, kā es izprotu... Man raksta no ārzemēm “Tēvzemei un Brīvībai” atbalstītāji, ka Valdmaņa kungs un “Tēvzemei un Brīvībai” aizstāv latviešu valodu. Mēs šeit neko neaizstāvam! Šis variants tikai sakūdīs krievu jaunatni pret latviešu jaunatni. Tam krievam tas temats būs slikti iemācīts, un viņam būs naids pret latviešu valodu. Es domāju, ka varētu būt tāds likumprojekts, kas nosaka, ka kādam krievu skolas bērnam būtu vismaz divi gadi no desmit jāpavada pilnīgi latviešu skolā, kur viņš ir latviešu vidū, kur viņš patiešām iemācīsies to valodu. Taču šis variants, ka mēs viņam spiedīsim apgūt dažus priekšmetus latviešu valodā, nepanāks to, ko mēs it kā iesakām, ka mēs gribam gūt. Tur nebūs nekādas cieņas pret latviešiem. Tur nebūs labi skolots krievu bērns. Jā, tur viņš varbūt apgūs diezgan latviešu valodu, lai varētu nolikt eksāmenu pilsonības iegūšanai. Bet vai mēs gribam tādu pilsoni, kuram mēs esam ar varu uzspieduši latviešu vārdus, lai viņš varētu izpildīt Pilsonības likuma prasības? Viņš ne sirdī ne dvēselē nav latvietis, un šādā spaidu kārtā tu viņu nepataisīsi par latvieti. Mums ir dziļas problēmas pilsonības jautājumā. Mēs nedrīkstētu dot pilsonību tādiem, kuri negrib brīvprātīgi iemācīties latviešu valodu, taču, ja viņi grib brīvprātīgi, tad mums ir jādod viņiem visas iespējas. Bet spaidu kārtā, es domāju, nav pareizais risinājums. Es pats atturēšos no balsojuma. Es domāju, ka varbūt būtu pat labi, ja mēs visi atturētos, lai būtu kaut kāda krīze, lai mēs pārdomātu, ko mēs darām. Paldies.".
• 1998_04_29-seq28 language "lv".
• 1998_04_29-seq28 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1998_04_29-seq28 mentions Q211.
• 1998_04_29-seq28 mentions Q16.
• 1998_04_29-seq28 mentions Q1191011.
• 1998_04_29-seq28 mentions Q3899540.