Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_29-seq100> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1998_04_29-seq100 type Speech.
- 1998_04_29-seq100 number "100".
- 1998_04_29-seq100 date "1998-04-29".
- 1998_04_29-seq100 isPartOf 1998_04_29.
- 1998_04_29-seq100 spokenAs 40.
- 1998_04_29-seq100 spokenText "Cienītie kolēģi! Es te dzirdēju ārkārtīgi savādu viedokli. Čerāna kungs teica: ja mēs negribam būt provinciāļi, tad nevajag latviešu valodu lietot tur, kur ir jārunā par sarežģītām zinātnes problēmām. Man atkal liekas: ja mēs negribam būt provinciāļi, tad mums ir jādara viss, lai attīstītu latviešu valodu un lai latviešu valodā varētu izteikt jebkuru zinātnisku domu jebkurā zinātniskajā nozarē. Jautājums ir tāds: vai mēs vēlamies attīstīt latviešu valodu vai mums tas ir vienalga? Un tad diplomāti runās franču valodā, datorzinātņu speciālisti runās angļu valodā, jogu studējošie runās kādā no Indijas valodu paveidiem, un tā tālāk. Ja ir vēlēšanās aizstāvēt savus zinātniskos darbus, tādus, kas ir veltīti kādai no valodām, tad tas ir pavisam cits jautājums. Ja ir vēlēšanās attīstīt savu dzimto valodu, meklējot atbilstošus izteicienus jebkurā zinātnes nozarē, tad pa tādu ceļu arī ir jāiet. Es gribētu jums atgādināt arī nedaudz no vēstures. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija ļoti augsti attīstīta ķīmijas zinātne. Latviešu ķīmiķi bija ar pasaules vārdu - un ne viens vien. Un šī skola turpināja darboties arī pēc Otrā pasaules kara. Ilgus gadus latviešu ķīmiķi, ieguvuši zinības pirms kara, turpināja strādāt zinātnes laukā, un, neskatoties uz visiem sarežģījumiem, ko viņiem radīja padomju iekārta, viņu publikācijas un viņu vārdi bija pietiekami pazīstami dažādās pasaules valstīs. Bet Latvijā visi saieti bija latviešu valodā, zinātniskos darbus publicēja latviešu valodā un visas diskusijas bija latviešu valodā. Un tāpēc Čerāna kungs drīzāk būs provinciālis, ja viņš mēģinās izvairīties no latviešu valodas lietošanas arī datorzinātnēs. Lūk, tas būs visīstākais provinciālisms. Ne jau velti bijušajās Anglijas un Francijas kolonijās ļoti bieži vietējie cenšas mācīties angļu vai franču skolās un tādējādi pavisam aizmirst savu dzimto valodu, un viņiem tā valoda faktiski kļūst par valodu, kurā viņi runā ikdienā. Ļoti raksturīgi piemēri šinī ziņā ir īpaši Francijā, pareizāk sakot, bijušajās Francijas kolonijās. Tātad šeit mēs varētu tikai atbalstīt jebkura zinātniska darba, jebkuras zinātniskas publikācijas maksimālu rakstīšanu latviešu valodā. Tagad parādās jautājums: nu tad lielie pasaules slavenie nevarēs iepazīties ar ģeniālajiem mūsu darbiem. Tāpēc ir domātas anotācijas jebkuram zinātniskam darbam, un, ja smadzeņu ir pietiekami, tad šo anotāciju var tā uzrakstīt, ka katram speciālistam būs skaidrs, par ko ir runa attiecīgajā zinātniskajā darbā. Ja, protams, ir vēlēšanās kaut ko tur uzrakstīt. Tas ir atkal pavisam cits jautājums. Otrkārt. Katram zinātnisko darbu autoram ir iespēja simtām reižu piedalīties starptautiskajos saietos, simpozijos, piedalīties ar referātiem, izstādīt savus darbus stendos un tā tālāk. Kur te ir problēma - pastāstīt par sevi jebkurā valodā, kādā gribat? Kur te ir šī problēma? Bet tieši tas mums ir visvairāk vajadzīgs. Mēs esam krietni ilgu laiku cietuši to, ka mūsu valodu un arī mūsu zinātnisko valodu vēlējās piesārņot ar dažādiem terminiem, it īpaši no krievu valodas, un tagad tiešām ir zināmas problēmas (piemēram, ķīmiķiem), lai no jauna sakārtotu savu zinātnisko valodu tā, lai maksimāli ievērotu latviešu valodas īpatnības un lietotu tādus svešvārdus, kas būtiski “neizlec” no konteksta. Jebkurai valodai ir jādod iespēja attīstīties. Mēs labi zinām savas valodas attīstības vēsturi, zinām cilvēkus, kas mūsu valodā ir devuši jaunus vārdus. Šodien mēs tos mierīgi lietojam un nemaz neiedomājamies, ka mēs šos vārdus lietojam, pateicoties Kronvaldu Atim vai Jānim Rainim. Simtiem vārdu viņi šādā veidā ir devuši mūsu valodai. Un arī tālāk tas pats notiks. Es domāju, ka šodienas valodnieki, sadarbojoties ar zinātniekiem, var radīt pilnīgi skaidru ainu par to, ka latviski ir uzrakstāms jebkurš darbs. Tas jau ir nākotnes jautājums. Un tāpēc es domāju, ka ir atbalstāms šis teksts un ka šeit nebūtu nekādas pretrunas.".
- 1998_04_29-seq100 language "lv".
- 1998_04_29-seq100 speaker Juris_Dobelis-1940.
- 1998_04_29-seq100 mentions Q211.
- 1998_04_29-seq100 mentions Q142.
- 1998_04_29-seq100 mentions Q668.
- 1998_04_29-seq100 mentions Q348001.