Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_23-seq443> ?p ?o. }

• 1998_04_23-seq443 type Speech.
• 1998_04_23-seq443 number "443".
• 1998_04_23-seq443 date "1998-04-23".
• 1998_04_23-seq443 isPartOf 1998_04_23.
• 1998_04_23-seq443 spokenAs 40.
• 1998_04_23-seq443 spokenText "Cienītie kolēģi! Es atbalstu Tomašūna kunga priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir jābūt pēc iespējas lielākai skaidrībai par to, ko šis likums grib panākt. Diemžēl, cienījamā komisija, jūsu variants ir tomēr “miglains”. Jūs tur kaut ko atstājat it kā uz ministrijas rēķina, negribat ievērot šo pamatviedokli, kāpēc mēs šo likumu vispār pieņemam. Likuma uzdevums ir aizstāvēt latviešu valodu. Es piekrītu, ka te ir daudzos pantos ļoti lielas neskaidrības. Jā, tā ir taisnība. Un acīmredzot būs ārkārtīgi plaši un gari strīdi ar visādiem starptautiskajiem komentatoriem un novērotājiem, un ekspertiem, kā ko formulēt. Tā ir cita lieta. Es pilnīgi apzinos to. Taču kāpēc mums pašiem neveidot virzību uz noteiktu sabiedrību? Mums ir valstī jārada sistēma, lai latviešu valoda tiešām kļūtu par valsts valodu. Mēs ar šo likumu varētu veidot vienu daļu no šīs sistēmas. Tikko kā rodas kaut kādas it kā neskaidrības, daļa mūsu deputātu uzreiz satrūkstas, negrib skaidri izteikt atbalstu noteiktas sistēmas veidošanai. Ja nu kaut kas notiek... Ļaujiet, lūdzu, visiem tiem ekspertiem izteikties. Bet kāpēc mēs paši jau dodam viņiem šīs iespējas? Kāpēc mēs paši te neieliekam iekšā šīs pamatnormas? Kāpēc mums jākautrējas no tā, ka mēs uzsveram savas valodas prioritāti šeit, Latvijā? Kāpēc mēs no tā kautrējamies? Te ir skaidrāk pateikta šī atšķirība, ka ir šī valsts valoda un ir citas valodas. Un izglītības iegūšanai Latvijā pamatā ir jābūt valsts valodā. Neviens neliedz citiem prast kaut 20, kaut 30 valodas. Nav par to runa. Runa ir par sistēmu, kurā ir pakāpeniski jāiekļaujas visiem. Mēs šeit runājam par sabiedrības integrēšanos. Vienīgais pamatveids, kā uzsākt šo integrēšanos, ir šajā sabiedrībā prast latviešu valodu. Ja mēs šo uzskatām kā kaut kādu otrās vai trešās šķiras jautājumu, kāda te var būt integrācija? (No zāles deputāts A. Golubovs: “Arī pilsoņus izraidīs no Latvijas?”) Kā jūs integrēsiet cilvēku, kurš būs ieguvis izglītību citā valodā? Viņam būs ielikta cita veida domāšana. Skolās ar krievu mācībvalodu ārkārtēji īpatnēji šodien māca Latvijas vēsturi. Ārkārtēji īpatnēji, lai neteiktu vairāk, runā pat par Tautas fronti. Nemaz nerunājot par citām organizācijām. Lūk, šāda ir tā pamatdoma. Un tā izteikšanās par to nodokļu maksāšanu... Varat taču nemaksāt nodokļus. Varat šeit nedzīvot, braukt uz citurieni un maksāt citur nodokļus. Bet, dzīvojot šeit, jums ir jāciena šīs valsts pamattauta. Jūsu pienākums ir zināt latviešu valodu. Tas ir obligāts pamatpienākums - šeit zināt latviešu valodu un pakļauties. Nekāda valodu līdzāspastāvēšana valsts līmenī Latvijā būt nevar. Un tāpēc, ja jau mēs veidojam likumus, tad jāveido arī šāda veida sistēma. Un, es domāju, jo ātrāk cilvēki to izpratīs, jo ātrāka būs šī integrācija, jo ātrāk mūsu cilvēki pratīs apgūt ne vienu vien svešvalodu. Tas ir lepnums - zināt daudzas valodas. Taču vienai valodai jābūt galvenajai. Ja šeit ir Latvija, ja šeit pamattauta ir latvieši, tad šeit pamatvaloda ir viena - latviešu valoda. Un mēs esam tie, kas palīdz veidot šo sistēmu. Tāpēc es atbalstu šinī gadījumā Tomašūna kunga priekšlikumu, lai gan saprotu, ka tieši tāds tas uz trešo lasījumu acīmredzot nebūs. Taču konceptuālā ziņā tas man ir pieņemamāks nekā komisijas variants.".
• 1998_04_23-seq443 language "lv".
• 1998_04_23-seq443 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1998_04_23-seq443 mentions Q211.
• 1998_04_23-seq443 mentions Q4715648.