Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_23-seq337> ?p ?o. }

• 1998_04_23-seq337 type Speech.
• 1998_04_23-seq337 number "337".
• 1998_04_23-seq337 date "1998-04-23".
• 1998_04_23-seq337 isPartOf 1998_04_23.
• 1998_04_23-seq337 spokenAs 29.
• 1998_04_23-seq337 spokenText "Augsti godātie deputāti! Valsts valodas likums, neapšaubāmi, ir ļoti nozīmīgs likums mūsu sabiedrībai, un tas ir ļoti nozīmīgs likums latviešiem, kas mēs šeit dzīvojam savā valstī, visu pirmām kārtām tieši mums, bet tāpat ļoti būtisks tas ir arī citiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sabiedrībā. Un tāpēc ir pamatoti arī tas, ka šeit notiek diskusijas, kādā veidā pieņemt vienu vai otru principiālu šā likuma normu. Diemžēl nākas secināt, ka šajā brīdī, kad mums ir iespēja izšķirties vai nu par labu deputāta Dzintara Ābiķa piedāvātajai 6. panta redakcijai, vai arī par labu atbildīgās komisijas piedāvātajam variantam, mēs redzam, ka patiesībā diskusijas pārvēršas par zināmu politisku lozungu mētāšanu, bet ļoti maz tiek diskutēts par to, kas pēc būtības būtu jādara, kāda šī valsts valodas lietošana būtu jānosaka dažādos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Un jāteic, ka acīmredzot ne viens, ne otrs variants šeit nebūs tāds, kurš jau šajā brīdī būtu ideāls. Taču mums priekšā ir vēl trešais lasījums, tāpēc es gribētu aicināt komisiju ļoti nopietni pastrādāt pie tā, lai tiešām pieņemtu reālu variantu un tiešām reālas normas, kuras varētu darboties, un lai mēs nostiprinātu valsts valodas - latviešu valodas tās pozīcijas, kuras tiešām mēs tai šajā brīdī varam nostiprināt. Šajā brīdī acīmredzot pat nav tik būtiski, kurš no šiem priekšlikumiem tiek atbalstīts, bet es personiski vairāk sliecos uz šo atbildīgās komisijas varianta pusi, jo deputāta Ābiķa variantā, manuprāt, tiek ieviests nepareizs kritērijs - tas fakts, ka uzņēmumā ir jābūt kaut kādai valsts kapitāla daļai. Nez vai tas būs kāds kritērijs attiecībā uz to, vai ir jālieto latviešu valoda, kādos gadījumos tas jādara un kādā formā tā ir jālieto uzņēmējdarbības pārvaldes institūciju un citu darba sanāksmju reizēs. Pamatprasība, kāda būtu izvirzāma valsts valodas lietošanai, ir tā prasība, lai katrs latvietis varētu mūsu valstī saņemt pakalpojumus valsts valodā. Tāpat ļoti būtiska ir arī prasība, lai mūsu valsts institūcijas varētu strādāt valsts valodā. Tas nozīmē, ka, ja kādam uzņēmumam ir jāsniedz grāmatvedības atskaites, tad revīzijas institūcijām ir tiesības pārbaudīt gan šā uzņēmuma grāmatvedību, gan šīs atskaites, un grāmatvedībai ir jābūt valsts valodā. Arī tas, kas notiek iekšā uzņēmumā, būtu regulējams tieši no cilvēktiesību aizsardzības viedokļa, lai latvietim būtu iespēja runāt latviski. Cik daudz mēs varam šo normu ielikt likumā? Šajā sakarā, manuprāt, ļoti nopietns darbs būtu veicams komisijā. Taču es gribu šobrīd kategoriski noraidīt dažādas agresīvā nacionālisma izpausmes, kas šeit parādās dažādu deputātu runās un kas aicina pacelt un savu acu priekšā turēt tikai vienas valsts valodas - latviešu valodas - maksimālo aizstāvību. Man tad ir jautājums: ko viņi darītu ar priekšlikumu vispār aizliegt Latvijā lietot citas valodas? Tā būtu varbūt vislabākā teorētiskā aizstāvība latviešu valodai. Paldies Dievam, ka līdz šādam absurdam neviens vēl šobrīd nav nonācis, bet ir rūpīgi jāskata tiešām visi priekšlikumi, lai mēs līdz absurdiem nenonāktu. Kas attiecas uz šo konkrēto pantu, optimālākais, kā jau teicu, varētu būt šis atbildīgās komisijas ieteiktais variants. Šajā brīdī tas varētu būt stingrāks par deputāta Ābiķa iesniegto variantu tieši valsts valodas aizsardzības ziņā, bet šeit vēl ir ļoti būtiski jāstrādā, lai dabūtu konstruktīvu risinājumu. Paldies.".
• 1998_04_23-seq337 language "lv".
• 1998_04_23-seq337 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1998_04_23-seq337 mentions Q211.
• 1998_04_23-seq337 mentions Q2671946.