Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_23-seq173> ?p ?o. }

• 1998_04_23-seq173 type Speech.
• 1998_04_23-seq173 number "173".
• 1998_04_23-seq173 date "1998-04-23".
• 1998_04_23-seq173 isPartOf 1998_04_23.
• 1998_04_23-seq173 spokenAs 118.
• 1998_04_23-seq173 spokenText "Edgars Bāns - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Augsti godātie deputāti! Manī nedaudz izsauc izbrīnu Pieprasījumu komisijas mierīgums attiecībā uz šo jautājumu, it sevišķi tagad, kad lauku darbi ir jau sākušies. Šodien ir Jurģu diena, un katram saimniekam pilnīgi kailam pirms saules lēkta bija šķērsām laukam jāizdzen vaga, lai nebūtu nezāļu, bet lai būtu laba raža. Bet nu par lietas būtību. Šajās dienās, kamēr bija Saeimas brīvdienas, es satikos ar vairākiem Latvijas pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, satikos arī ar zemniekiem, un lietas būtība ir pavisam nepievilcīga. Ar zemniekiem šodien, kad jau ir jāiet tīrumā, netiek slēgti līgumi. Tiek slēgti līgumi par pieņemšanu glabāšanā. Par glabāšanu no zemnieka, bez šaubām, nauda netiek ņemta, bet arī zemnieks to nedabū, jo subsīdijās neparedz maksāt par glabāšanu to vienu latu par tonnu mēnesī, ja glabā priekš pārstrādes uzņēmumiem. No šīs situācijas apķērīgi zemnieki vienmēr iziet. Viņi nomā no pārstrādātājiem torņus, un tad, kā saka, viņiem it kā būtu tiesības šo naudu saņemt. Es domāju, ka Rāviņa kungam šo lietu vajadzētu palabot arī subsīdijās, lai zemnieks, ja glabā, tad viņam pieņem. Bet tas jau būtu tikai sīkums - tā glabāšana. Kas tālāk seko? Runājot par pārstrādātājiem, mēs pieņēmām likumu, ka viņiem mēneša laikā ir jānorēķinās. Tā kā līgumi nav noslēgti, kā to prasa Lauksaimniecības likums, tad vispār tos graudus glabā līdz tam laikam, kamēr viņi tos varēs pārstrādāt. Tad rīko izsoli un sāk no zemākā soļa, teiksim, 65 lati par tonnu, ja kāds ir ar mieru pārdot. Un zemnieks ir iespiests spīlēs, jo viņš pārdos, jo nauda viņam ir vajadzīga. Vakar jūs dzirdējāt Jurkāna kunga teikto, ka katrs lauksaimniecībā izmantojamais zemes hektārs ir devis 8 latu zaudējumu pagājušajā gadā. Nu, projektēts bija vairāk - 17 lati, bet arī tas ir ... Tātad naudas nav zemniekiem. Taču, ja mēs pieiesim tā, ka šajā izsolē zemnieks tiek “izģērbts”, tad tas būs ārkārtīgi nepareizi. Te ir runa par to, ka nav noteiktas sistēmas. Sistēmas nav graudu tirgū, un šai sistēmai, bez šaubām, ir jābalstās uz brīvprātības un savstarpēju norunu principiem, bet šajā jautājumā ir arī lietderīgi vēlreiz ar bankām izskatīt jautājumu par ķīlu zīmēm vai vekseļiem, bet tur arī zemniekam ir procenti jāmaksā. Otrs jautājums, kas mani ļoti uztrauc, ir cena. Sākumā noteiktā cena, kas bija un kas pavīdēja presē, laikam bija tikai orientējošā cena - 68 lati, un tad iznāk, ka par tonnu zemnieks dabūs... Praktiski mēs iegūsim aptuveni zem 3 tonnām labību vidēji republikā... tātad par trim saņem pa 65 latiem... bet 65 lati ir pašizmaksa. Ja 68 saņems, tad peļņa ir 3 lati. Transports un tā tālāk... tad praktiski ir jāstrādā tikai priekam. Šinī sakarībā es gribu tikai minēt to, ka Eiropā pagājušajā gadā intervences cena bija 77 lati par tonnu. Līdz ar to vakar Dilbas kunga minētais... Tas nav tikai Rāviņa kunga jautājums, tas ir arī Finansu ministrijas jautājums, jo ir jāatrod šī nauda, lai varētu valsts rezervē iepirkt katru ceturto tonnu no zemniekiem. Ja to mēs varam iepirkt, tad tas it kā nosaka jau daļēji intervences cenu, kas nodrošina, ka pārpircēji nevar zem šīs cenas jau “palīst”. Un valsts rezervē, ja vajadzīgs... Šorīt es klausījos Rāviņa kunga interviju radio. Viņš minēja skaitli - 1,9 miljoni, vakar tika nosaukts 2,1 miljons, taču to var precizēt, bet šī nauda noteikti ir jāatrod un šis labības tirgus ir jāsakārto. Vēl pārstrādātāji izvirza jautājumu par to, ka, teiksim, “Rīgas dzirnavnieks” pagājušajā gadā ir samaksājis bankas kredīta procentos 400 000 latu, tāpēc viņi netaisās šogad kredītu ņemt, un, lūk, izeja ir tā, ka uz zemnieku rēķina atkal graudus glabās un pieņems, bet maksās tikai pēc tam, kad būs samalti. Tā ka, es domāju, šis pieprasījums ir jāvirza izskatīšanai Saeimā, un tas ir pārsteidzīgi, it sevišķi tagad, kad sākas zemes darbi... kad zemniekam ir jāzina, vai viņam sēt vai nesēt, vai viņš varēs realizēt vai nevarēs realizēt. Vismaz kaut kādai drošības sistēmai ir jābūt. Tāpēc es lūgtu balsot par šo pieprasījumu, lai to tālāk izskata Saeimā. Paldies.".
• 1998_04_23-seq173 language "lv".
• 1998_04_23-seq173 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
• 1998_04_23-seq173 mentions Q822919.
• 1998_04_23-seq173 mentions Q211.
• 1998_04_23-seq173 mentions Q2660080.
• 1998_04_23-seq173 mentions Q193089.
• 1998_04_23-seq173 mentions Q2021893.
• 1998_04_23-seq173 mentions Q29552.