Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq76> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq76 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq76 number "76".
• 1998_04_22_a-seq76 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq76 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq76 spokenAs 38.
• 1998_04_22_a-seq76 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka būtībā iecere - veidot dialogu pamazām ir pārvērtusies par mēģinājumiem uzbrukt un aizstāvēties. Vai šādā situācijā mēs varam nonākt pie konstruktīva risinājuma? Tā ir viela pārdomām. Es domāju, ka šodien ir nepieciešama analītiska faktu interpretācija. Analītiska analīze un prasme runāt precīzi un matemātiski par šiem jēdzieniem. Emocijas un tikai klaja vēsturisko faktu hiperbolizācija, runājot par ekonomiku, te neder. Mums neder arī patriotiski saukļi tad, kad ir runa par ekonomiskām kategorijām. Es tomēr gribu atgādināt, ka valsts ekonomiskā drošība un patstāvība ir arī valsts neatkarības garants. Tā ka šie jēdzieni un šī diskusija par ekonomiku, es domāju, valstij ir vitāli svarīga. Es gribu aicināt visus pārdomāt to, ka būtībā Latvijas valstij tuvākajā pārredzamajā nākotnē neder politika “gan jau”. Šāda “gan jau” politika ir bijusi pārāk ilgi: sak, gan jau Amerikas harta mums palīdzēs, gan jau Eiropas Savienība mums dos aizdevumus, gan jau Eiropas Savienība atsūtīs uz Latviju mums pieņemamus emisārus, gan jau Igaunija mums kaut ko darīs... Bet šāda politika mums galīgi neder! Mums ir jāveido konstruktīva, patstāvīga politika. Es domāju, ka šādu konstruktīvu, patstāvīgu politiku nav iespējams valstī veidot tad, ja mēs mēģinām “pārzāģēt” globusu. Es domāju, ka katrā latviešu ģimenē vajadzētu būt globusam un pirms gulētiešanas šo globusu vajadzētu pagrozīt, noskaitot Tēvreizi, lai zinātu savu vietu šajā pasaulē. Taču, ja daži mūsu kolēģi aicina šo globusu pārzāģēt, tad viņi to arī pagrozīt vairs nevar. Attiecībā uz mūsu valdību. Bez šaubām, mēs mēģinām par katru cenu “salāpīt šo valdības uzvalku”. Ir izskanējuši aicinājumi būt pieticīgiem. Staigāsim tātad šajās “salāpītajās biksēs”. Bet, protams, liekot šos “ielāpus”, mēs jau redzam, ka citā vietā plīst un plīst jau šodien. Paskatīsimies balsojumu par pilsonību! Tātad - cik ilgi mēs gatavojamies šādās “salāpītās biksēs” staigāt? Tika minēts jautājums par Eiropas Padomi, par Eiropas Parlamentāro Asambleju. Jā, arī es biju to četru deputātu vidū. Taču man jāsaka sekojošais: arī Krievijas runasveids šajā Eiropas Padomē ir mainījies. Tas nav vairs tik klaji uzbrūkošs un klaji demagoģisks. Tas ir uzbrūkošs, un tas nu ir jāatzīst. Es pilnīgi piekrītu gan Sinkas kungam, gan Lamberga kungam, bet tie ir argumenti. Liberālās grupas seminārā Krievijas pārstāvji teica: kāpēc Latvijas valdība līdz pat šai dienai nav devusi skaidrojumu visiem šajā padomē, kas tad īsti notika pie Brīvības pieminekļa? Kāda tad ir šī vēsturiskā pozīcija? Kur ir šī valdības pozīcija un valdības skaidrojums? Un, ja mums pārmet, ka Latvija, iestājoties Eiropas Padomē, nepilda visus tos nosacījumus (tiek minēti dokumenti ar šiem punktiem), tad kāpēc mēs nedodam konkrētas atbildes par šiem punktiem? Par nāves sodu, ieskaitot. Tie ir šie “mājas darbi”. Tad kāpēc mēs nevaram godīgi par tiem runāt? Es gribu teikt, ka sabiedrības integrācija - tā nav valsts iedzīvotāju saskaitīšana. Mēs esam redzējuši daudzus dokumentus, dažādas statistikas analīzes. Jā, tie ir sausi skaitļi! Mēs mēģinām saskaitīt savas valsts iedzīvotājus, bet tā nav valsts programma ceļā uz integrētu sabiedrību. Es domāju, ka daudzos jautājumos mēs nodarbojamies ar separātisku nacionālismu. Es domāju, ka vārds “nacionālisms” katram zālē sēdošajam ir tuvs, bet es domāju, ka vēl joprojām... Es atgriezīšos pie tā termina, ko mēs esam ierosinājuši savā partijas kongresā: “Valstisks nacionālisms ir katra valsts iedzīvotāja interesēs”. Katra valsts iedzīvotāja interesēs! Pēdējā laikā daudz ir runāts par gļēvulību, tad nu es gribu teikt šādus vārdus: “Ģlēvulība ir nespēja atzīt savas kļūdas un pat necenšanās piecelties ar pašapziņu jaunam darba cēlienam”. Taisni to mums vajag darīt! Es gribu darīt jūs vēl vairāk uzmanīgus - nekādā gadījumā Latvijas nākotnes lēmumus nevajadzētu pieņemt vienpersoniski. Latvijas valsts vēsturē ir zināmi šādi gadījumi, kad vienpersoniski tika mēģināts izlemt valsts likteņus. Padomāsim par to! Es vēl gribētu, ārsts būdams... Te skanēja citāti par dažādiem muskuļiem, taču es gribētu pateikt vēl vienu citātu: ir arī muskulis, kas savieno barības vadu ar kuņģi, un, ja šis muskulis nestrādā, tad rodas atraugas. Ja organismā kaut kas nav kārtībā, tad šīm atraugām ir puvuma smaka. Es aicinu, lai šajā zālē Latvijas valstī nekad nebūtu ne atraugu, ne atraugu ar puvuma smaku. Paldies par uzmanību.".
• 1998_04_22_a-seq76 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq76 speaker Viesturs_Boka-1948.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q191.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q458.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q8436.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q4459436.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q337179.
• 1998_04_22_a-seq76 mentions Q8908.