Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq67> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq67 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq67 number "67".
• 1998_04_22_a-seq67 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq67 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq67 spokenAs 25.
• 1998_04_22_a-seq67 spokenText "Godājamais Prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es arī gribētu piekrist iepriekšējam runātājam, ka vajadzētu runāt nevis par to, kas vainīgs, bet par to, ko darīt. Ja ir lielas pretrunas starp partijām - un tās ir ļoti lielas - , tad acīmredzot ir labāk, ka premjerministrs stāv ārpus partijām, nevis notiek šie strīdi. Bet tagad mums ir jāskatās, kā atrisināt jautājumu. Es negribētu piekrist tiem, kas saka, ka nevar pārorientēt eksportu. 1990. gadā, 1991. gadā eksports un imports uz bijušo Padomju Savienību pārsniedza 90 procentus. Ja tagad eksports uz Krieviju ir 21% un imports ir 16%, tad šī struktūras maiņa ir vairāk nekā četras reizes jeb 400% un 500%. Tātad ļoti īsā laikā ir fantastiski pārkārtota šī eksporta struktūra. Es nedomāju, ka tai būtu jābūt tādai, kāda, piemēram, pirms kara bija Latvijai ar Padomju Savienību - 3% - , bet, protams, tā varētu būt kā Igaunijai, starp 12% un 15%. Kļūda... es domāju, ka vislielākā nelaime pašreiz ir mūsu ārlietas. Mēs vienkārši neesam spējuši ieinteresēt Rietumu valstis ieklausīties mūsu viedoklī. Un es gribētu pateikt tikai divus piemērus. Ja Krievijā Kirijenko atbalstam ir vajadzīgs komunistu un nacionālistu atbalsts, tad, protams, ir jāiztaisa kaut kāds reveranss pret komunistiem, nacionālistiem un peramais puika vienmēr būs Latvija. Taču es domāju, ka Krievijas politikai šeit ir arī nopietnāki mērķi - ģeopolitiski atgādināt kaimiņiem un Rietumu valstīm, kurš ir saimnieks šeit, šajā teritorijā, un kurš ir saimnieks attiecībā pret kaimiņiem. Es absolūti nevaru piekrist, ka Latvijas ārpolitika jeb Latvijas valdība būtu kaut kādā veidā darījusi kaut ko tādu, lai sabojātu attiecības ar Krieviju. Es gribētu uzsvērt, ka ir tieši otrādi. Latvija ir nepārtraukti piekāpusies, bez mēra un bez jēgas, visos jautājumos. Sākām ar to, ka pagarinājām Skrundas lokatora uzturēšanos. To nez kāpēc visi ir aizmirsuši. Mēs atļāvām tam šeit palikt. Lai gan vaimanājām, ka esam okupēti, mēs paši brīvprātīgi atļāvām līdz 1992. gada februārim demobilizētajiem virsniekiem šeit mierīgi palikt, ar to apliecinādami, ka nekādas okupācijas nav. Pie tam arī tie virsnieki, kas demobilizējušies pēc 1992. gada, 1993., 1994. gadā, pat netaisās izbraukt no Latvijas, un savulaik Ministru kabinets ik pa trim mēnešiem pagarināja viņiem šīs atļaujas - pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma. Es nezinu, kādu vēl lielāku piekāpšanos Krievijas priekšā var izdarīt, kā nepārtraukti pagarināt... Un arī vēl tagad vairāki tūkstoši šo virsnieku dzīvo Latvijā. Ko vēl var izdarīt viņu labā? Mēs atdodam vēstniecību, naivi noticot solījumiem, ka tiks noformētas mūsu īpašuma tiesības Maskavā, neprasām atpakaļ savus īpašumus Parīzē, kurus pilnīgi nelikumīgi piesavinājās Padomju Savienība. Mēs vispār baidāmies runāt par 34 000 Latvijas pilsoņu īpašuma tiesībām Abrenē, kaut gan var tagad ierosināt kaut vai Eiropas tiesā prasību, lai Eiropas Cilvēktiesību tiesa atdod šos īpašumus. Tas ir viss darīts tikai tādēļ, lai mēs uzturētu labas attiecības. Kur vēl tālāk mēs varam iet, nodemonstrēt vēl kaut kādas “bezmugurkaula” attiecības? Es nezinu. Ko vēl mēs varam darīt? Kam vēl lūgties? Mani ārkārtīgi pārsteidza tas milzīgais naivums, ar kādu šeit domā, ka tad, ja mēs atteiksimies no NATO, mēs kaut kādā veidā fantastiski uzlabosim savas attiecības ar Krieviju. Kamēr nenotiks otrā vai trešā NATO paplašināšanas kārta un netiks skaidri pateikts, ka Latvija ir iekļauta, arī Eiropas Savienībā iekļauta, tikmēr nekāda uzlabojuma nebūs kā tāda. Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Čevera kungs, - ka nevajag mākslīgi radīt kaut kādas provokācijas ar muļķīgiem ierobežojumiem. Un šajā sakarā es arī gribu mest akmeni - varbūt ne tik daudz premjera dārziņā... Kāpēc bija vajadzīgs, piemēram, tik ilgi tiepties un ievērot šos muļķīgos “logus”, kurus savulaik izdomāja Makss Van der Stūls, ja mēs zinām, ka vispār starp viņiem ir tikai daži tūkstoši cilvēku, kuri prot latviešu valodu un kuri varbūt trīs dienās varētu kļūt Latvijas pilsoņi, un vairāk tādu šeit nebūs. Līdz ar to tā svītra ir pavilkta. Mēs tiešām to esam nomuļļājuši. Es gribētu teikt, ka mēs saimnieciskā ziņā, saimnieciskajā politikā izdarām daudz vairāk muļķību. Jo, “Air Baltic” lidmašīnām neļauj lidot un “Air Baltic” lidmašīnas netiek ielaistas Krievijā, taču mēs noticam solījumiem - no pagājušā gada septembra - , ka šie lidojumi tiks atstāti, un ļaujam lidot kompānijas “Aeroflot” lidmašīnām uz Latviju. Tātad mēs paši esam, piedodiet man, pilnīgi bezmugurkaula cilvēki. Un politiski vientieši. To vajag atzīt, un nevajag visu laiku rādīt ar pirkstu uz citiem. Es gribētu pateikt vēl dažas lietas, kas mani personīgi aizvaino. Tad, kad mūsu Valsts prezidents bija Izraēlā...".
• 1998_04_22_a-seq67 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq67 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q649.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q191.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q458.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q15628977.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q90.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q7184.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q15180.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q801.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q122880.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q300924.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q58707.
• 1998_04_22_a-seq67 mentions Q7536677.