Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq61> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq61 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq61 number "61".
• 1998_04_22_a-seq61 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq61 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq61 spokenAs 118.
• 1998_04_22_a-seq61 spokenText "Atis Sausnītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šodien gribētu runāt par valdības vadītāju drosmi pateikt ekonomisko patiesību savai tautai un uzdot šodien tikai trīs jautājumus. Pirmais - par “Latvenergo”. Elektroenerģijas nozīmi ikdienas dzīvē, manuprāt, apzinās katrs. No tā, cik labi un stabili strādā enerģētikas nozare, ir atkarīga mūsu cilvēku stabilitāte sadzīvē. Ir divi varianti piedāvāti: “iesaldētais variants - “Latvenergo” tiek privatizēta kā viens vesels, stingri vienots uzņēmums. “Latvenergo” pelna naudu savai valstij, saviem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka arī tarifi turpmāk būs vismaz trīsreizes zemāki nekā Eiropā. Tie būs vienoti, kontrolējami, regulējami. Tas nozīmē, ka “Latvenergo” būs uzņēmums, kurš turpinās pelnīt naudu savai valstij, saviem iedzīvotājiem. Sadalītais variants - “Latvenergo” tiek nevis pārdots, bet gan izpārdots. Ārvalstu uzņēmēji, protams, peļņu paturēs savā valstī. Pēc tam būs vismaz vairākas reizes augstāki tarifi, kurus mums, Latvijas iedzīvotājiem, nāksies maksāt. Īsi sakot, kangariskais variants. Pašreiz ieinteresētie ārzemju eksperti un premjers ļoti uzcītīgi aizstāv viedokli, ka “Latvenergo” sadalītā veidā jāprivatizē pēc iespējas ātrāk. Tagad rodas pirmais jautājums: vai premjers var godīgi, visiem elektroenerģijas patērējiem acīs skatoties, pateikt patiesību, kāpēc viņš tik neatlaidīgi un, es pat teiktu, izmisīgi un nožēlojami iestājas par šo kangarisko - sadalīto variantu? Otrs jautājums ir par šīgada budžetu. Centrālās un Austrumeiropas valstīs nav bezdeficīta budžeta, jo tas neveicina valsts attīstību pārejas periodā. Tas piespiež valsti dzīvot īpašā režīmā, kad nekas netiek radīts, nekas netiek attīstīts, jo nauda pamatā tiek “apēsta”, nevis pelnīta. Daudzas valstis gadu no gada pieļauj budžeta deficītu. Šis deficīts ir kontrolējams un tiek radīts ar īpašu mērķi - nauda investējot tiek ieguldīta izglītībā, uzņēmējdarbībā, jaunās darba vietās. Šādu deficītu varētu nosaukt par ražīgo deficītu. Latvijas budžetam šajā gadā ir savs - pasaulē vēl nekur nebijis, trešais, variants. Tās ir bezdeficīta budžets ar slēptu deficītu. Šis slēptais naudas deficīts tika aizpildīts no privatizācijas fonda līdzekļiem. Atļaušos atgādināt vēlreiz, kolēģi, ka privatizācijas process ir vienreizējs un ka arī procesā iegūtie līdzekļi ir vienreizēji. Kur jūs vēl esat redzējuši tādu valsti un tādu premjeru, kurš 49 miljonus no 52, kuri domāti valsts attīstībai, atdod apēšanai kārtējā budžetā? Latvijā jau šobrīd pašvaldību budžets reāli ir ar deficītu, tas ir, bezcerīgu kredītu veidā, kuri ņemti patēriņam. Tagad otrais jautājums. Vai premjerministrs var godīgi, skatoties acīs visiem Latvijas cilvēkiem, pateikt, ka patiesībā 1998. gada pilnie katli un bagātīgi klātie galdi ir 1999. gada bēru mielasts? Un trešais jautājums - par attiecībām ar Austrumiem. Jebkurš students, kurš ir sācis apgūt biznesa ābeci, uz jautājumu, kā var nopelnīt naudu, atbildēs visu ko, bet “vislabāk - Austrumos”, jo tas ir tirgus, kuru cenšas apgūt ikviens tālredzīgi un pragmatiski domājošs uzņēmējs pasaulē. Politiķu uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem veidot savstarpēji izdevīgus biznesa kontaktus. Nav jāizrāda īpaša mīlestība valstij, kuras politika ne vienmēr ir pieņemama, taču valdībai, vadītājiem ir jācenšas un jāprot nodibināt un uzturēt stabilas diplomātiskas, draudzīgas partnerattiecības ar visām valstīm, jo īpaši ar tām, kurās mēs savai valstij varam nopelnīt naudu. Un diez vai premjers kā valdības galva drīkst starptautiski pasludināt savas partijas ideoloģiju kā savas valsts ideoloģiju, tādējādi novedod valsti pie dziļas politiskās, ekonomiskās un sociālas krīzes. Premjerministram vajadzētu saprast, ka ir mazas lietas un ka ir lielas lietas, bet tās vajadzētu mācēt atšķirt. Tagad trešais jautājums. Vai Latvijas premjers var godīgi, visiem Latvijas iedzīvotājiem acīs skatoties, pateikt, kāpēc viņš klausās Rietumu runās, kamēr siera gabals izkrīt no mutes un lapsa pamanās to aiznest uz savām mājām un pabarot savus bērnus? Un nobeigumā. Latvijai ir vajadzīgs tāds valdības vadītājs, kurš var iestāties par savu tautu, var aizstāvēt tās intereses; premjers, kurš brīnišķīgi var pateikt patiesību saviem cilvēkiem un kurš drosmīgi varētu pateikt arī pasaulei: mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods! Paldies. (Aplausi. Starpsauciens no zāles: “Kurš tas ir?”)".
• 1998_04_22_a-seq61 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq61 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
• 1998_04_22_a-seq61 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq61 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq61 mentions Q3736450.
• 1998_04_22_a-seq61 mentions Q2021893.
• 1998_04_22_a-seq61 mentions Q29552.