Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq60> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq60 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq60 number "60".
• 1998_04_22_a-seq60 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq60 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq60 spokenAs 84.
• 1998_04_22_a-seq60 spokenText "Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst dažu runātāju uzmanību uz to, ka Krasta referāts nebija veltīts situācijas analīzei laukos vispār, kā to bija gaidījis Ādamsona kungs, bet ar skaitļu palīdzību rādīja mūsu virzību uz priekšu pēdējā laikā. Arī es braukāju pa Latviju un redzu to trūkumu un badu, sagruvušās kūtis un neapstrādātos laukus, tā ka nav vis tā, ka mēs to neredzētu. Arī es strādāju valdībā un zinu, cik saspringta ir naudiskā situācija, un tāpēc mēs nevaram tik pēkšņi - uz līdzenas vietas no viena premjera prasīt, lai viss tas būtu novērsts. Man drīzāk izbrīnu rada tas, ka tie, kuri ir no valdības izgājuši, uzskata, ka valdības deklarācija nav izpildīta, ka viņi paši tur galīgi nav vainīgi, ka ir panākta lejupslīde un nekas vairāk, ka nav izmaksāta naudas kompensācija par sertifikātiem. Es domāju, ka tā bija tieši ekonomikas ministra darbības sfēra. Tātad jāprasa: kur ir tā politiskā atbildība? Es gribēju runāt faktiski mazliet par ko citu. Es gribētu citēt vienu citātu, ko saka Čevera kungs vakar “Lauku Avīzē”: “Pie partijas brauca Latvijas uzņēmēji, Rīgā sanāca 81 uzņēmējs no visas Latvijas. Vēl 30 pievienojās viņu viedoklim, ka steidzami jāmeklē izeja. Viņi mums saka: jūs esat vienīgie, kas runā taisnību, pārējie visi melo. ” Runa ir par to rūpnieku saietu un runa ir par divām deklarācijām jeb vēstulēm, kas ir manās rokās. Pirmā, kuru parakstīja aptuveni 5 cilvēki no visa šī lielā saieta, ir tāda: tā saucas - “Latvijas ražotāju aicinājums Valsts prezidentam un Saeimai”, bet to mēs nesaņēmām. Mēs pēc tam saņēmām izkoriģētu, un tā jau saucās “Latvijas uzņēmēju grupas atklāta vēstule”, tātad jau daudz pieticīgāka. Un tagad šajā Latvijas uzņēmēju grupas vēstulē ir rakstīts, ka 71 uzņēmējs piedalījās. Tātad šīs uzņēmēju grupas, šā it kā lielā saieta vārdā sūtīto dokumentu ir parakstījuši astoņi cilvēki, devītais nav uzlicis parakstu. Es gribētu runāt par to, ka šādā veidā - lēti slēptā veidā nevajadzētu taisīt lielu ažiotāžu un mēģināt to pasniegt kā visas Latvijas ražotāju gandrīz vai notikušu streiku vai kaut ko tamlīdzīgu. Es arī gribētu vērst uzmanību savā ierobežotajā laikā uz to, kas nepiedalījās. Šajā sēdē nepiedalījās galvenie mūsu rūpniecības vadītāji un pārstāvji, Tirdzniecības un rūpniecības kamera... Kulbergs vispār nepiedalījās, Latvijas Rūpniecības konfederācija Zicmaņa vadībā vispār nepiedalījās. Šī Latvijas Rūpniecības konfederācija apvieno 11 profilējošas asociācijas - mašīnbūves, vieglās rūpniecības, tekstilrūpniecības, kokapstrādes, elektrotehniskās rūpniecības, radioelektroniskās rūpniecības, zinātnes un tehniskās universitātes, farmaceitiskās rūpniecības un tā tālāk. Pārtikas pārstrādes asociācija vispār nepiedalījās. Tad rodas jautājums: kas tad piedalījās? Kas piedalījās? Labi, ka vismaz beigās šis dokuments ir nosaukts par Latvijas uzņēmēju grupas vēstuli. Kā man sacīja tie, kuri piedalījās, tad tur sanāca stividorkompāniju pārstāvji, tur sanāca tirgotāji, atsevišķi ražotāji. Sanāca grupiņa, un sēdi vadīja bijušie “Saimnieka” ministri - Kaža, Meļņiks, Sausnītis, Dzenis. Tātad cilvēki, kuri ir tieši ieinteresēti, kuri bija tur strādājuši. Viņi sasauca savu tuvāko cilvēku loku, uztaisīja lielu troksni, vēstuli pasniedza visas Latvijas rūpniecības ražotāju vārdā un situāciju ne tikai mūsu priekšā parādīja kā traģisku. Tā vietā, kad vajadzēja domāt, kā stabilizēt situāciju valstī, kā mēģināt tomēr uzlabot attiecības ar Krieviju, bet viņi tanī brīdī izklaigājās par visu ko. Šeit nepiedalījās galvenie mūsu pārtikas ražotāji, viņu tur vispār nebija klāt. Nu es zinu Loškareva kungu, kas visu to sasauca. Es šodien ar viņu runāju. Viņš ir centīgs cilvēks, viņš darīja, ko varēja. Kad es viņam minēju šīs organizācijas, kas nepiedalījās, ka ir tās galvenās, tās ir tās, kas mūsu valstī pārstāv rūpniecību visur - ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski, kāpēc to nebija, viņš sacīja: “Tās nedarbojās. ” Ja tās nedarbojas, tad jāprasa: ko tad dara Ekonomikas ministrija? Kāda ir Ekonomikas ministrijas loma? Viņš saka: “Mēs taisīsim jaunu Rūpniecības asociāciju. ” Es gribētu tad dzirdēt paskaidrojumus, kas ko taisīs. Ja tās divas galvenās organizācijas nepiedalās, ja asociācijas nepiedalās, kas tad ko taisīs? Vai tie, kuri aicināja uz streikiem? Mēs te esam daudz runājuši. Es jau no 1993. gada, piemēram, runāju par to, ka Latvijā ir nepieciešams pārveidot Ekonomikas ministriju par Rūpniecības un ārējās tirdzniecības ministriju. Jūs labi zināt, ka tas bija mans priekšlikums jau 1993. gadā. Varbūt ir pienācis laiks par to pavisam konkrēti valdībā runāt un pavisam godīgi pateikt, ka mums ir organizēti jārūpējas par mūsu ārējo tirdzniecību, nevis tā jāļauj pašplūsmei. Ekonomikas ministrijai galvenokārt ir jākalpo kā tādai virsbūvei - Privatizācijas aģentūrai. Ja ir Privatizācijas aģentūra, tad uzticēsimies tai, lai tā strādā, bet šobrīd atzīsim, ka mums ar ārējo tirdzniecību kaut kas nav kārtībā. Tad sāksim par to runāt! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 1998_04_22_a-seq60 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq60 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1998_04_22_a-seq60 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq60 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq60 mentions Q2660080.
• 1998_04_22_a-seq60 mentions Q21625222.
• 1998_04_22_a-seq60 mentions Q1020384.
• 1998_04_22_a-seq60 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq60 mentions Q22116518.
• 1998_04_22_a-seq60 mentions Q2021893.