Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq41> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq41 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq41 number "41".
• 1998_04_22_a-seq41 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq41 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq41 spokenAs 40.
• 1998_04_22_a-seq41 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs un Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Valstī šodien valda zināms un saprotams sasprindzinājums, un mūsu uzdevums ir to uztvert pilnīgi saprotoši un mierīgi. Jo iemesli jau tam ir vairāki. Un pēdējais jau nav šis īpatnējais priekšvēlēšanu gads. Tas attiecas gan uz esošajām, gan uz topošajām partijām, un tā tas būs vēl vismaz 163 dienas. Un nebūtu par to īpaši jābrīnās, un gandrīz katra rīcība, bieži vien arī gandrīz katrs teiciens ir jāskata caur šo prizmu. Protams, pārāk atklāti viens otrs to negrib teikt, bet saprast to vajadzētu. Tas jau nebūtu nekas, tas tā notiek gandrīz katrā pasaules valstī, un visi šajā priekšvēlēšanu laikā cenšas būt citādi, nekā viņi ir bijuši agrāk. Vienīgais mums nepatīkamais iemesls vēl pie visa tā ir tas, ka šeit ir pārāk tuvu Krievija. Viņa atrodas pārāk tuvu šiem procesiem, un viņai nebūt nav vienalga, kas uzvarēs nākamajās vēlēšanās, kas valdīs šajā valstī. Tāpēc Krievijas aktivitātes neapšaubāmi ir daļēji saistītas ar iejaukšanos mūsu priekšvēlēšanu laikā. Neapšaubāmi. Protams, tas nav vienīgais iemesls, bet tā nu tas ir. Tāpēc runāsim tagad par tām attiecībām. Jā, var jau kādam likties, ka... Jurkāna kungam liekas, ka viņš jau stāv uz ceļiem. Nu, ja jums, Jurkāna kungs, patīk stāvēt uz ceļiem, stāviet visu dienu! Jums te var spilventiņu iegādāties, lai mīkstāk stāvēt uz ceļiem arī Saeimā. Nolieciet kādu attiecīgu krievu valstsvīra portretu un stāviet viņa priekšā! Taču var arī citādā veidā ar Krieviju sarunāties, un to ir daudzas valstis pierādījušas. Jā, ir šī nelaime, ka Krievijas robeža ir pārāk liela un Latvija Krievijai ir pārāk tuvu. Bet nevajag jau tās rociņas plest pārāk plaši! Un nevajag savus vecos komjauniešus un čekistus, kam sakars ar Krieviju, izmantot šodien, lai savus maciņus turpinātu pildīt ar minimālu spēka pielikšanu, un tad, kad nu kaut kas tur nesanāk un solītais Krievijā nenotiek, sākas lielā nervozēšana. Vai tiešām jūs te kāds, šeit stāvot, varat paredzēt, kā Krievija izturēsies? Vai jūs varat paredzēt, kuri spēki tuvākajā vai tālākajā laikā nāks Krievijā pie varas? Epizodiski šīs attiecības būs labākas vai sliktākas, bet ne jau tas ir tas galvenais. Galvenais ir mūsu spēja sevi parādīt tā, lai šīs attiecības ar Krieviju vairs būtiski mūs neskartu. Čevera kungs te skaisti runāja, ka mēs septiņus gadus esam ārkārtīgi jauki veidojuši attiecības ar Krieviju. Nu atļausiet pasmaidīt, lai neteiktu vairāk, par šādu izteicienu! Es tikai atgādināšu vienu faktu, ka tika apturēta krievu karaspēka izvešana no Latvijas - ar tā paša Jeļcina kunga pavēli. Tātad tās attiecības nebūt nav bijušas tik rožainas. Un kādēļ arī saimnieciskajā ziņā ir vajadzīga šī pārāk lielā saistība ar Krieviju? Tā taču ir riska zona šodien. Pie šīs nestabilās situācijas Krievijā. Gan ekonomiskās, gan politiskās. Nekādā gadījumā šis izdevīgais, tiešām vilinošais Krievijas tirgus nevar būt noteicošais. Varu jums tikai atgādināt, ka ne jau velti Igaunija, par kuru mēs bieži priecājamies, nebūt necenšas intensificēt savas saimnieciskās attiecības ar Krieviju. Nebūt ne. Vai tas, ka tikai 7% no kopējā Igaunijas tirdzniecības apjoma attiecas uz Krieviju, nav pietiekami skaidrs rādītājs? Vai Krievija var tādā veidā ietekmēt Igauniju un tai draudēt un vai tur salasītos šādi uzņēmēji, kas draudētu ar nezin kādiem plašiem streikiem, kā tas ir Latvijā? Daži piemēri par to, kā viens otrs Krievijā pietiekami pazīstams politiķis vai amatpersona atļaujas par mums izteikties. Varētu atgādināt bēdīgi slaveno Krievijas galvaspilsētas Maskavas mēra teicienu, viņš Latviju salīdzina ar Kambodžu. Salīdzina vairāku miljonu noslepkavošanu ar dažu bezkauņu pagrūstīšanu. Lužkovam tas ir viens un tas pats. Tas jau nekas, ka pēc tam studentus Krievijā gan var tā krietni padauzīt, tas pieder pie lietas acīmredzot. Tagad viens citāts no Krievijas oficiālas amatpersonas - Krievijas Valsts domes Ģeopolitisko jautājumu komitejas priekšsēdētāja Mitrofanova - pagājušajā gadā iznākušās grāmatas “Soļi uz jauno ģeopolitiku”: pasludinot kādu pasaules reģionu par Krievijas interešu zonu, mums tajā jānodrošina kārtība ar tās iekšējo resursu un spēku palīdzību, it īpaši, ja runa ir par Krievijas interešu ievērošanu NVS valstu teritorijās; ja šeit nav iespējams sanaidot savā starpā konkurējošās nacionālās elites grupas, tad nepieciešams bez vilcināšanās izdarīt preventīvu kodoltriecienu pa konkrētā antikrieviskā grupējuma spēkiem un bāzēm vai pa to kūdītājiem aiz robežas; piemēram, iespējams Lietuvas parlamenta iznīcināšanas variants tā sēdes laikā ar precīzu neitronu lādiņu; kaitējums apkārtējai videi minimāls, kaimiņmāju logi paliks veseli, bet čečenu kūdītāji pret krieviem (te domāti Lietuvas parlamentārieši) par to vairs neuzzinās. Es saprotu, Latvijas Saeimai tas nedraud. Pēc Jurkāna, Staša, Čevera un citu kungu uzstāšanās, protams, šeit diez vai tā uzreiz metīs lādiņu. Nupat, pavisam nesen, Primorskas gubernators Jevgeņijs Nazdratenko taču arī ieteica: “Ko jūs tur ceremonējaties ar Latviju? Pielietojiet militāru spēku un aizstāviet savu krievvalodīgo intereses!” Pietiekami augsta Krievijas amatpersona. Un vai tad mēs nerēķināsimies ar to, ka tie ir cilvēki, kas šodien kaut ko nosaka? Vēl varētu atgādināt bēdīgi slavenās Karaganova doktrīnas par ietekmes sfērām tuvējā aizrobežā. Arī tur ir skaidri un gaiši parādīts virziens uz Pētera I laika impērijas atjaunošanu, un tā tas ir arī patlaban. Un te kāds iedomājas, ka mēs te gadiem ilgi ārkārtīgi uzmanīgi būvēsim draudzīgas attiecības un Krievija tik smaidīs un būs gatava ar mums draudzēties. Vai vispār var iedomāties, ka normālā pasaules sistēmā, runājot par brīvo tirgu, runājot par konkurenci, var pat runāt par kaut kādām ekonomiskām sankcijām? Šāds runātājs ir tomēr garīgi nedaudz nevesels, ja viņš tajā pašā laikā runā par to, ka viņš pārstāv šo brīvā tirgus un konkurences sistēmu. Un tāpēc jājautā - kāpēc būtu jābrīnās par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO? Tā ir pilnīgi dabīga pašaizsardzības iniciatīva. Taču tajā pašā laikā šodien it īpaši svarīgi ir intensificēt šo virzību saimnieciskajā ziņā. Un, es domāju, nav nejauša Demokrātiskās partijas Saimnieks aiziešana no valdības, tieši šajā mūsu premjera valdīšanas posmā, pirms viņa iecerētās vizītes uz ASV, kur tiešām bija iecerētas nopietnas pārrunas. Es uzskatu, ka tas varētu būt pārdomāts solis, lai neļautu attīstīt Latvijas un ASV attiecības tieši saimnieciskajā ziņā, jo, protams, tiem pārstāvjiem, kam ir šī saimnieciskā orientācija uz Austrumiem, tas būtu ārkārtīgi neizdevīgi. Un tāpēc nupat izskanēja šī gandrīz vai histēriskā doma - neļaujiet premjeram braukt uz ASV, neļaujam viņam tur runāt! Jā, es saprotu jūs. Jūs to tiešām gribētu - neļaut. Un, ja tas runātājs kļūtu par premjeru, tad gan laikam viņš nekad nebrauktu uz ASV, izņemot vienīgi tās reizes, kad viņš brauktu turp izklaidēties. Tad acīmredzot tiešām šīs vizītes pārceltos vairāk uz Austrumu pusi. Es ceru, ka jūs to nesagaidīsiet. Es domāju, ka mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).domā, ka Latvijas drošības garants arī saimnieciskajā ziņā ir šodien maksimāli attālināties no Krievijas un atļaut šo saimniecisko darbību tiem, kas skaidri apzinās, ka tā ir riska darbība. Protams, kā vienmēr, tādi būs, vienmēr ir tādi, kas riskē. Un vēl nedaudz par bankām. Jā, es saprotu arī to baņķieru izmisumu, kuriem tiešām no Krievijas naudiņa slīdēja iekšā tajās bankās. Viņi jau neprasīja, kas tā tāda par naudiņu ir. Viņi savulaik bija ļoti priecīgi par to, ka Krievijā notiek iekšēji nemieri un tanī brīdī bankās nāk iekšā nauda no Krievijas. Nauda, ko tur nogulda pat Krievijas amatpersonas. Tā ka, atvainojiet, lūdzu, Latvijai ir jāizvēlas, uz kuru pusi tā noteikti grib pagriezties. Vienam ir mīļāks viens virziens, otram - otrs. Un tieši tas ir mūsu uzdevums - pārliecināt sabiedrību, lai viņa dod atbalstu tam virzienam, kas Latvijai būtu vislabvēlīgākais. Katrā ziņā ļoti amizanti ir klausīties kritiku par valdības darbu, kura izskan no to cilvēku puses, kuri līdz pat nesenam brīdim bija valdībā, kuri ārkārtīgi gribēja tur būt, kuri bija ārkārtīgi aktīvi valdības darbībā. Nu izrādās, ka tur nekas nav noticis, tur nekas nav izdarīts. Es atgādināšu nupat ienākušajam Čevera kungam, ka tieši viņš ir atbildīgs par 3. marta, par 17. marta nekārtībām, jo policija nebija savu uzdevumu augstumos. Un nerunāsim par to... Un zināms bija jau iepriekš, jau pagājušā gada nogalē, tas, kas notiks. Tā ka šeit vispirms vajadzētu pastāstīt par saviem darbiem un nedarbiem.".
• 1998_04_22_a-seq41 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq41 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q79820.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q649.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q37.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q191.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q458.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q7184.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q12360039.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q3899540.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q374152.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q424.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q715641.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q2021893.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q8479.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q29552.
• 1998_04_22_a-seq41 mentions Q760230.