Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq4> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq4 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq4 number "4".
• 1998_04_22_a-seq4 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq4 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq4 spokenAs 77.
• 1998_04_22_a-seq4 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Ar dziļu interesi mēs visi esam noklausījušies Ministru prezidenta ziņojumu par stāvokli valstī un viņa programmu valsts izvešanai no krīzes. Varbūt Ministru prezidents savā runā neminēja tieši to, ko mēs visi vēlējāmies dzirdēt, bet katrā ziņā mēs uzklausījām viedokli, ka valsts vara ir darījusi visu, lai novērstu starptautisku spriedzi, lai krīzes cēloņus analizētu un novērstu. Man ir ļoti simpātiska pašreizējā Ministru prezidenta komanda. Uzskatu Robertu Zīli par izcilu finansistu un politiķi, domāju, ka ar Robertu Zīli lepotos jebkuras valsts Ministru kabinets. Gluži tāpat varētu teikt par ministru Vladimiru Makarovu, kurš, ilgus gadus strādādams labklājības sfērā, kļuvis par izcilu profesionāli. Varbūt ne visur var noticēt Dzintaram Rasnačam, kuru ne pārāk mīl un atzīst arī tiesneši, advokāti un citi juristi, dažreiz publiski apšaubot viņa juridiskās zināšanas, izglītību vai vadīšanas spējas. Nelaime tikai tā, ka “Tēvzemei un Brīvībai”, iecēlusi savu Ministru prezidentu, uzskata, ka ministru Latvijā vairāk nav. Vēl vairāk - skatoties Ministru prezidenta rīcībā, laiku pa laikam rodas iespaids, ka Latvijā nav ārlietu, iekšlietu, nav ekonomikas, nav satiksmes un vispār nav izglītības vai kultūras. Ministru prezidents, pats būdams gudrs, spējīgs un izglītots cilvēks, šķiet, nav spējis pārliecināt savas partijas “bonzas”, ka Latvija ir arī valsts, ne tikai “Tēvzemei un Brīvībai”. Pašreizējā situācija nav “Tēvzemei un Brīvībai” valdības inspirēta. Pasaules tirgū kritās naftas cenas, Krievijā nobrieda valdības krīze, Krievijā mēnešiem ilgi nav izmaksātas algas strādniekiem, Krievijā galvu ceļ nacionālšovinisms un komunistiskā ideoloģija. Šajos grūtajos brīžos arī Krievijas valdībai vajadzēja ārēju ienaidnieku, un Krievija izvēlējās Latviju, jo tajā laikā te nebija starptautiski akceptēta un varoša premjerministra. Vēl vairāk - Latvijas premjerministrs izrādījās pateicīgs uzbrukuma objekts, jo paļāvās tikai uz savas partijas padomdevējiem, nevis uz Latvijas ārlietu speciālistiem. Latvijas premjers uzstājās ar nepārdomātiem paziņojumiem, ka pensionāru manifestāciju Rīgā organizējuši Krievijas specdienesti. Pat ja tas tā būtu, to nekad nevarēs pierādīt. Bet, ja nu kāds tāds paziņojums ir bijis, tad nākas turpināt iesākto tēzi. Tātad, ja pensionāru manifestāciju inspirēja Krievijas specdienesti, kas tad inspirēja viņu izgaiņāšanu? Vai tas nebija tas pats kungs, kurš pirms daudziem gadiem kopā ar Ruča kungu un Dobeļa kungu arestēja dažus Krievijas ģenerāļus? Vai tie nebija tie paši kungi, kas 1990. gadā aktīvi aicināja nepiedalīties Augstākās padomes vēlēšanās, nebalsot par Tautas fronti? Tad būs vien jāiet tālāk pa Krasta kunga ieteikto domu taku un jāsecina, ka gan pensionāru mītiņu, gan mītiņa izgaiņāšanu organizēja viena un tā pati roka. Un ka viena un tā pati roka rakstīja Krasta kungam šo padomu - sniegt nepārdomātu paziņojumu. Ko drīkst atļauties “Tēvzemei un Brīvībai” ierindas politiķis televīzijas diskusijā, to nedrīkst atļauties valsts premjerministrs, lai arī kādu politisku spēku viņš pārstāvētu. Politika ir māksla mīļi runāt un smaidīt pat savam lielākajam ienaidniekam, nevis kā mazam šunelim skaļi noriet visus tos lielos, kas brīvi staigā pa ielu sētas otrā pusē. Askolds Rodins gan rakstīja - tiesa, citā nozīmē - , ka mazam sunītim ir iespēja visu mūžu tikt uzskatītam par kucēnu. Ne, es nevainoju “Tēvzemei un Brīvībai” politiķus pašreizējās krīzes izraisīšanā. Viņi uz to vienkārši nav spējīgi. Es vainoju godāto un erudīto Krasta kungu nespējā ieņemt valsts vadītāja cienīgu stāju un distancēties no savas partijas “skaļruņiem”. Klausoties premjerministra šodienas uzrunu un klausoties “Tēvzemei un Brīvībai” runasvīru uzstāšanās pēdējās dienās radio un televīzijā, man nāk prātā šodienas datums: šodien tomēr ir Ļeņina dzimšanas diena. Gluži kā Ļeņina radītās komunisma valsts laikos atkal valsts vadītājs ir nekļūdīgs, valdošā partija nekļūdīga, ideoloģija agresīva un vienlaicīgi kategoriska. Visas valsts intereses tiek pakļautas vienas partijas nomenklatūras interesēm. Tā vietā, lai rūpīgi analizētu situāciju, meklētu dažādus politiskus risinājumus un radītu programmu krīzes likvidēšanai, “Tēvzemei un Brīvībai” gatavojas nākamajām vēlēšanām. Pašreizējā situācija tāda ir tikai tādēļ, ka vienai partijai bija izdevīgi konsolidēt zināmu iedzīvotāju daļu ap savu manipulēto ideju. Skatoties filozofiski, rodas iespaids, ka partijai nebūtu nekā ko teikt, ja Krievija nebūtu inspirējusi šādu krīzi. “Tēvzemei un Brīvībai” manipulē ar lielu ideju. Tieši manipulē, nevis aizstāv to. Mēs varam būt tieši tik lieli, cik lieli mēs gribētu būt. Piecdesmit gadus mēs esam bijuši kādas lielas savienības nomale. Mums pastāv trīs iespējas. Pirmā - vēlreiz kļūt par šīs lielās savienības nomali. To panākt ir stipri viegli, sarīdot Latvijas un Krievijas lielvaru. Tikai pilnīgi vieglprāši runā par to, ka Latvijas Bruņotie spēki var kaut kā aizsargāties. Latvijas spēks ir un paliek politiskā gudrībā un precīzā politiskā rīcībā. Mums ir jābūt stingriem un nelokāmiem, un to es arī vēlētos novēlēt pašreizējai “Tēvzemei un Brīvībai” valdībai. Otrā iespēja - ieiet Eiropā, kaut arī parādās tāda pati iespēja pārvērsties par kādas citas savienības nomali. Trešā ir tā, kur mēs pašlaik esam. Mēs it kā esam Eiropas centrā, it kā starp abām šīm savienībām. Taču šī trešā iespēja dažreiz ir iešana pa naža asmeni. Var jau būt, ka tā var kļūt arī par iešanu pa ielu, - protams, ja vien tā nav ieliekta un ūdeņi no abām pusēm nesatek vidū tā, ka pašiem nāktos tos pašus tēvu dubļus brist. Tie ir meli, ko pašreiz pauž “Latvijas ceļa” oponenti, - ka “Latvijas ceļš” nedomājot par brīvu Latviju, par tās brīvestību un latviskumu. Jau sen mēs būtu izstājušies no šīs valdības, kuras vadības rīcības motivācija kādreiz mums nav izprotama. Vienkārši “Tēvzemei un Brīvībai” nepietiek ar ārējiem ienaidniekiem, vajadzīgi ir arī iekšējie ienaidnieki. Mani ļoti aizskāra Dobeļa kunga vakardienas runa attiecībā uz Gorbunova kungu. Mēģinājumus stabilizēt situāciju, normalizēt attiecības ar visām pasaules valstīm ir tik viegli demagoģiski traktēt kā “Tēvzemei un Brīvībai” jēdziena nodevību. Diemžēl šeit ir runa nevis par jēdzieniem, bet par konkrētu partiju, kas aiz šiem jēdzieniem maskējas. Es esmu par stingru un stabilu Latvijas valdību, kas darbotos šīs valsts interesēs. Man nav nekas pretī, ja šo valdību turpinātu vadīt Guntars Krasts, protams, ja viņš spētu pierādīt, ka aiz viņa stāv stabils Saeimas vairākums. Paldies par uzmanību.".
• 1998_04_22_a-seq4 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq4 speaker Peteris_Apinis-1958.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q2660080.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q5319933.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q2684.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q3899540.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q7344798.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q969701.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q523755.
• 1998_04_22_a-seq4 mentions Q16356212.