Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq39> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq39 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq39 number "39".
• 1998_04_22_a-seq39 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq39 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq39 spokenAs 46.
• 1998_04_22_a-seq39 spokenText "Godājamais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidenta kungs! Prezidij un kolēģi deputāti! Pēc 6. Saeimas vēlēšanām LZS, KDS frakcija kopā ar koalīcijas partneriem ir uzņēmusies politisko atbildību un vienojusies izveidot valdību, lai turpinātu pēc neatkarības pasludināšanas iesāktos valsts dzīves demokrātiskos pārkārtojumus. Četru frakciju parakstītajā Guntara Krasta valdības deklarācijā ir teikts, ka demokrātijas, pilsoņu un valsts drošības stiprināšana, tautsaimniecības uzplaukums un tautas labklājības pieaugums, iekļaušanās Eiropas Savienībā un nacionālās vienkopienas valsts netraucēta un stabila attīstība ir šīs valdības galvenie izvirzītie mērķi. Un vēl. Šajā dokumentā ir uzsvērts, ka par valdības stūrakmeni ir jākļūst komandas principam. LZS, KDS frakcijas deputāti nav atteikušies no šiem principiem. Mēs esam stingri pārliecināti, ka deklarācijā ietvertie solījumi ir jāpilda. Es esmu nācis šajā tribīnē nevis tādēļ, lai aicinātu uz ārdīšanu, bet gan uz kopīgu darbu, uz konsolidāciju. Domāju, ka mums nav jātērē Saeimas sēdes laiks, lai izdibinātu, kā vainas dēļ vai kādu apstākļu dēļ esam pieļāvuši politisko krīzi. Nostrādājot šajā valdībā tikai nedaudz vairāk par pusgadu, mums ir jāsaprot, ka tas ir pārāk mazs laiks, lai pat vislabākā valdība paspētu paveikt kaut ko īpaši nozīmīgu un paliekošu savas valsts iedzīvotāju labā. Taču tas ir pietiekoši ilgs laiks, lai ar savstarpējām nesaskaņām, aizdomām, pasivitāti vai pat pretdarbību radītu valstī nedrošību un iesētu iedzīvotājos neuzticību varai, kuras nesēja ir pati tauta. Es ceru, ka neviens no šeit ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem to nevēlas, tātad darbs ir jāturpina. Tas ir Saeimā ievēlēto deputātu pienākums un goda lieta. Man liekas, ka visi šie kritiskie jautājumi, kuru dēļ no valdošās koalīcijas ir aizgājusi Demokrātiskā partija Saimnieks, bija novēršami. Mums tikai vajadzēja laikus sēsties pie sarunu galda un izdiskutēt visus iespējamos jautājumus un rīcības variantus. Mums vajadzēja jau vakar rast atbildes uz jautājumu: kas notiks, ja Pilsonības likums paliks bez izmaiņām? Kas notiks, ja mēs apturēsim, kaut vai tikai piebremzēsim privatizāciju? Kas notiks, ja starpvalstu attiecībās nebūsim pietiekami elastīgi un tajā pašā laikā konsekventi savas valsts un savu iedzīvotāju interešu pārstāvji un aizstāvji? Kas notiks, ja izrādīsies, ka mēs, lai gan esam deklarējuši orientāciju uz Eiropas Savienību un NATO, tomēr savā rīcībā nebūsim pietiekami principiāli šīs virzības realizētāji? Esmu pārliecināts, ka šie sarežģījumi vēl joprojām ir novēršami. Tāpēc šodien es gribu vēlreiz aicināt jūs, godājamie Saeimas deputāti, nevis uz jaunu pārgrupēšanos, bet gan uz konsultāciju. Man liekas, ka tas atbilst Latvijas iedzīvotāju interesēm. Darāmā patiešām ir daudz, jo, līdztekus plānotajiem uzdevumiem, sakarā ar politisko krīzi, ir radušās jaunas problēmas, kuru risināšana būs tikpat svarīga un neatliekama, un tā prasīs arī budžeta līdzekļus. Galvenais darbs ekonomikā tagad ir tirgus stabilizēšana. Valdības uzdevums ir atrast tādus piedāvājumus, kas būtu pietiekami cerīgi un pievilcīgi gan Latvijai, gan Krievijai. LZS, KDS frakcija rūpīgi realizēja situāciju un secināja, ka Krievijas tirgus stabilizēšanā ar labu gribu vien būs par maz. Caurmērā Latvijas produkcijas cenas Krievijas tirgū ir kritušās par 15%. Mēs aprēķinājām, ka zaudējumu kompensēšanai no valsts budžeta būtu nepieciešami vismaz 4,5 miljoni latu. Valdībai vajadzētu meklēt arī citus finansu avotus, jo valsts budžets ir saspriegts. Varbūt šī palīdzība varētu nākt arī no Rietumiem. Es saprotu, ka budžeta grozīšana priekšvēlēšanu situācijā nav nekas patīkams. It sevišķi tāpēc, ka daudz pateicīgāk būtu liekos līdzekļus, ja tādi rastos, novirzīt iedzīvotāju sociālo, izglītības un veselības, kā arī citu tikpat svarīgu vajadzību apmierināšanai. Taču tas ir jādara, ja mēs gribam saglabāt un attīstīt ražošanu Latvijā un veicināt mūsu ražojumu iziešanu pasaules tirgū. To var izdarīt arī gada beigās. Otrs jautājums, kam gribu pievērst jūsu uzmanību, ir labības tirgus stabilizēšana. Mēs nedrīkstam pieļaut pagājušā gada labības iepirkšanas problēmas atkārtošanos, ka labības ražotāji mēnešiem ilgi nevarēja pārdot izaudzēto ražu. Es ceru, ikviens šeit klātesošais saprot, ka labība nav tikai audzētāja paša problēma. Tā ir tautas problēma, tāpēc jārisina valstiski. Kas te būtu darāms? Mēs esam pieņēmuši likumu par labības tirgu, un tajā ir noteikts, ka valsts garantē finansējumu no budžeta trīs mēnešu graudu rezerves iepirkšanai. Tātad likumdevējs savu darbu ir paveicis. Tagad valdības udzevums ir gādāt, lai konsekventi ievērotu likumā ietvertās normas un lai šis 2,1 miljons latu labības rezerves veidošanai tiktu nodrošināts. Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija uzskata, ka daudz efektīvāk būtu jārisina izglītības jautājums. Mums jāatgriežas pie obligātās vidējās izglītības, taču vienlaikus arī jāgādā par skolotāju pienācīgu atalgojumu. Iespējams, ka šā mērķa labad valdība varētu apsvērt iespēju palielināt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai un daļu no tā atvēlēt izglītībai, arī skolotāju algu palielināšanai. Ja mēs gribam, lai Latvija integrētos Eiropā, lai tā veidotos par attīstītu valsti, ir jāsaprot, ka to var panākt, vienīgi izglītojot jauno paaudzi. Eiropai nav vajadzīgs ekonomiski un intelektuāli atpalicis piedēklis, bet mēs varam par tādu kļūt, ja izglītības sistēmā nenotiks kardinālas pārmaiņas. Un visbeidzot. Gribu aicināt valdību un, protams, arī deputātus nenovērst uzmanību no pensionāru un citu sociāli aizsargājamo iedzīvotāju problēmām. Kopš valdība ir pieņēmusi lēmumu - palielināt pensijas, ir iestājies tāds kā pieklusums. Es domāju, ka tāda pašapmierinātība ir priekšlaicīga. Mums vienmēr ir jādomā, kā atvieglot šo cilvēku dzīvi, jo strādājošo parāds vecākās paaudzes priekšā nekad nevar tikt pilnīgi nolīdzināts. Nobeigumā gribu teikt, ka šodien izvirzītais jautājums par valdības izstrādāto ekonomikas stabilizācijas programmu nav tikai ekonomikas problēma. Tas ir vitāli svarīgs jautājums neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanai. Kādus lēmumus šodien pieņemsim - tā mūs vērtēs Latvijas pilsoņi, tā mūs uzņems arī pasaule. Paldies par uzmanību!".
• 1998_04_22_a-seq39 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq39 speaker Roberts_Dilba-1949.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q458.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q1807079.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q7184.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q1474484.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q2021893.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q523755.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q6436359.
• 1998_04_22_a-seq39 mentions Q29552.