Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_04_22_a-seq37> ?p ?o. }

• 1998_04_22_a-seq37 type Speech.
• 1998_04_22_a-seq37 number "37".
• 1998_04_22_a-seq37 date "1998-04-22".
• 1998_04_22_a-seq37 isPartOf 1998_04_22_a.
• 1998_04_22_a-seq37 spokenAs 38.
• 1998_04_22_a-seq37 spokenText "Cienījamo Prezidenta kungs! Premjerministra kungs! Sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pēdējo nedēļu laikā valdības vadītāja hipertrofētās ilūziju pasaules uztveres dēļ aizvien vairāk tiek apdraudēta Latvijas pietiekoši straujā ekonomiskā attīstība, daudzas ražošanas nozares. Tuvredzīgās politikas rezultātā strauji tiek zaudēts ne tikai liels preču noieta tirgus, bet arī rūpniecībai būtisku izejvielu avots. Rada izbrīnu, ka tā vietā, lai kaut ko darītu starpvalstu attiecību uzlabošanas labā, Ministru prezidents Guntars Krasts vēršas pie uzņēmējiem ar aicinājumu pārorientēties uz Rietumu tirgu un šodien šeit runā nevis par Latvijas, bet par Austrumāzijas valstu problēmām. Šāda valdības vadītāja rīcība liecina par vēlmi nevis rūpēties par valsts attīstību, bet savās partejiskās interesēs sākt ietekmēt ekonomiskos procesus un arī uzņēmējdarbību. Mēs, Demokrātiskās partijas Saimnieks pārstāvji, savās pragmatiskajās nostādnēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka nepieciešams attīstīt vietējo uzņēmēju darbību, maksimāli palīdzēt Latvijas uzņēmējiem. Nepieciešams viennozīmīgi iestāties par to, lai ekonomika mūsu valstī arī turpmāk attīstītos saskaņā ar izdevīguma principu, nevis pēc atsevišķu politiķu iegribām. Atšķirībā no Guntara Krasta ražotājiem, Krievija nav ne draugs, ne ienaidnieks, bet gan tikai liels tirgus, kurā izdevīgi realizēt savus ražojumus un iepirkt izejvielas. Šis tirgus ir jāizmanto. Tā graušana ir noziedzīga. Tā ir aksioma, kas manuprāt, skaidra jebkuram skolas vecuma bērnam, taču, kā izrādās, ne mūsu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, kurš pat šeit mēģināja iegalvot mums, Saeimas deputātiem, ka Austrumu tirgus nav izdevīgs, pretēji Eiropas Savienības, ASV vadošo ekonomistu viedoklim par perspektīvo NVS un tajā skaitā arī Krievijas tirgu. Pēdējā pusotra gada laikā valstī tika sasniegta stabilitāte, sākās ekonomiskā augšupeja. Pēdējie statistikas dati uzrāda, ka šīgada pirmajos divos mēnešos no Latvijas eksportēto preču pārsvars pārsniedz importēto daudzumu. Tas Latvijai bija ļoti liels sasniegums. Pašreizējā vienas partijas un viena cilvēka realizētā politika apdraud visus līdzšinējos sasniegumus un neizbēgami novedīs līdz bankrotam daudzus ražotājus. Jau šobrīd uzņēmumu noliktavās uzkrājusies nerealizētā produkcija. Valdībai turpinot uzsākto kursu, šīs ražotnes nāksies slēgt, darbu zaudēs daudzi Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām nekavējoties sākt aktīvi rīkoties, lai normalizētu attiecības ar Krieviju, tādējādi pasargājot gan valsti, gan tās iedzīvotājus no smagas ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes. Mēs aicinām rūpīgi, bet tajā pašā laikā nekavējoties pārskatīt nodokļu politiku valstī, tādējādi sniedzot atbalstu mūsu uzņēmējiem, lai pēc iespējas ātrāk izkļūtu no šīs krīzes. Jāizdiskutē jautājums par nodokļu politiku, īpaši to, kas skar mazo un vidējo uzņēmēju darbību. Šobrīd nav uzskatāma par normālu situācija, ka neliels lauku veikaliņš ar mazu apgrozījumu tiek pakļauts tādai pašai finansu kontrolei - es uzsveru, attiecībā uz grāmatvedības izdevumiem - kā lielie rūpniecības uzņēmumi. Uskatu, ka šo sistēmu vajadzētu vienkāršot. Latvijas ražotāji, nodokļu maksātāji, novesti tik tālu, ka bija spiesti spert bezprecedenta soli - aicināt Valsts prezidentu Gunti Ulmani un 6. Saeimas deputātus tālāk nepieļaut destruktīvu valdības darbu. Uzņēmējus var saprast, jo viņi tāpat kā mēs nevēlamies kārtējo reizi pārliecināties par to, cik viegli ir kaut ko sagraut un cik grūti - atjaunot. Tālāk par attiecībām ar Krieviju. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).un premjera Guntara Krasta darbība, attiecības ar kaimiņiem ir klasisks piemērs tam, kā partija politiski ierobežo izpratni, panāk aprobežota valsts tēla veidošanu pasaulē par Latviju. Mēs visi redzējām, kā partejiskā ietiepība nacionālo problēmu risināšanā un politiskā bravūrība ārpolitisko attiecību veidošanā pāris mēnešos sagrauj to, kas bija uzcelts iepriekšējos, es uzsveru - iepriekšējos septiņos Latvijas neatkarības gados. Rezultāts - pašu valstī radīta paaugstināta nacionālā spriedze. Attiecību atjaunošana ar Austrumiem iepriekšējā līmenī prasīs ne tikai pāris mēnešus, bet ilgstošu un nenogurdināmu darbu vairāku gadu garumā. Eiropā mēs līdzās visiem citiem apzīmējumiem esam ieguvuši vēl arī politiski cietpaurainas valsts statusu. Varbūt bijušajam aktīvajam politiķim, es vēl vienu reizi uzsveru - aktīvajam politiķim, ne sliktam ekonomikas ministram, tas bija pieņemams, bet, manā izpratnē, Ministru kabineta vadītājam tas nav pieļaujams. Visvairāk pārsteidza politiķu ietiepīgie mēģinājumi apmuļķot tautu ar lozungiem, ka nav pamata uztraukumam, ka Krasts situāciju pārvalda un tamlīdzīgi. Viņus nebūt neuztrauc tas, ka vienas partijas totālas nekompetences, rīcības dēļ valsts zaudē desmitiem miljonu latu, bet tūkstošiem cilvēku var zaudēt darbu. Un situācija nav mainījusies līdz pat šim mirklim. Vēl arvien atrodas politiķi, kuri cenšas pārliecināt Latvijas uzņēmējus: “Tas nekas, ka mūsu muļķības dēļ, bet turpmāk jums nāksies sadarboties tikai ar Rietumiem. ” DPS centieni apturēt nepārdomāto rīcības politiku attiecībās ar Krieviju tiek tulkoti kā partijas mēģinājumi iztirgot Latviju Krievijai, nodot Latviju un tā tālāk. Var jau šeit nodarboties ar demagoģiju, bet vai to pašu šie demagogi atļausies teikt arī to cilvēku priekšā, kuri mūsu politiķu muļķības dēļ ir zaudējuši darbu? Demokrātiskā partija Saimnieks nosoda Krievijas šovinistisko politiku attiecībā uz Latviju un nelolo nekādas ilūzijas par tās turpmāko ārpolitiku. Es gribētu atgādināt visiem klātesošajiem politiķiem, ka pirmais politiķis, kas reaģēja uz Krievijas Ārlietu ministrijas izteikumiem par notikumiem Latvijā, bija jūsu padevīgais kalps Ziedonis Čevers un ka tikai pēc piecām dienām Krasta kunga valdība sāka filozofēt, kādu politiku attiecībā uz Krieviju īstenot - uzbrūkošu vai mierīgu. Kāds saslima, kādam vienkārši pat elpas trūkuma dēļ nebija laika sarīkot preses konferenci, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Demokrātiskā partija Saimnieks vēl vienu reizi uzsver, ka uzbrukumus mūsu partijai šajā sakarībā mēs uzskatām par aprobežotiem un nepamatotiem. Krievija nav jāmīl, bet ar to ir jāveido attiecības, kādas ir nepieciešamas Latvijas attīstības veicināšanai, nevis bremzēšanai. Latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, cittautiešu integrācijai latviešu vidū ir jāizstrādā pārdomāta valsts programma, kas balstās uz sapratni, nevis izraisa nacionālajās attiecībās nepamatotu spriedzi. Politisko aprobežotību un tās seku padziļināšanos pirmais centās apturēt mūsu ministrs Atis Sausnītis, un momentāni Krasts viņu atbrīvoja no amata. Sausnītis realizēja Demokrātiskās partijas Saimnieks politiku, un partija nedrīkstēja pieļaut mūsu ministra nepamatotu atbrīvošanu, jo pretējā gadījumā tiktu dota piekrišana citu Demokrātiskās partijas Saimnieks ministru tālākai atbrīvošanai. Līdz pat šim brīdim neviena, pat pagaidām valdībā esoša, frakcija nav saņēmusi pamatojumu, kāda iemesla dēļ Atis Sausnītis tika atbrīvots no amata. Kā vienīgais pamatojums mūsu frakcijai un man kā šīs partijas priekšsēdētājam tika iesniegts paziņojums presei, kas sastāvēja no trijām rindām. Tieši Demokrātiskās partijas Saimnieks politika traucēja Krastam realizēt savas partijas psihotropo politiku. Redzot apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).partejisko ietiepību, rīcības visatļautību attiecībās ar mūsu partiju, Demokrātiskā partija Saimnieks saprata, ka ar šo partiju turpmāk strādāt kopā valdībā nav iespējams, un tāpēc atstāja šo valdību. Visi redzēja Krasta rīcību, tomēr atsevišķi politiķi Demokrātiskās partijas Saimnieks aiziešanu nosauca par gļēvulību, tātad tika akceptēta Krasta patvaļība, tika attaisnota apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).politiskā aprobežotība, kas izraisa aizvien jaunus, nopietnus sarežģījumus valsts ekonomikā un ārpolitikā; tika atbalstītas Krasta intereses, jo sevišķi “Latvenergo” privatizācija, tika atbalstīta turpmākā tautas muļķošana. Tagad par Latvijas ekonomiskās situācijas atsevišķiem aspektiem. Valdības pašreizējie politiskie apgalvojumi par procesiem uzņēmējdarbībā nebūt neatbilst reālajai situācijai. Ieskatoties Latvijas biznesa aprēķinos par to, cik ienākumu uzņēmēji jau zaudējuši pēdējā mēneša laikā Krievijas tirgus sašaurināšanas rezultātā, varam apgalvot, ka ne mazāk kā 20 miljonus latu. Līdz gada beigām tas sastādīs 160 miljonus latu, un tas ir tikai aprēķins, kas varētu būt sagaidāms vislielākās labvēlības statusa atcelšanas rezultātā. Kādi zaudējumi būs tad, ja tik tiešām tiks piemērotas valsts ekonomiskās sankcijas pret Latviju, pagaidām grūti pat paredzēt. Visnopietnāk apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).un premjera Guntara Krasta aprobežotās darbības sekas starpvalstu attiecībās izjūt Latvijas banku sistēma. Ir bankas, kurās pēdējā mēnesī naudas apgrozījums samazinājies 2,5 reizes, bet vidēji Latvijas bankās tas ir samazinājies par 20-30%. Rezultātā proporcionāli samazināsies banku peļņa un valstij paredzētie nodokļi. Ne sevišķi pārliecinoši šajā situācijā izskan Latvijas Bankas apgalvojumi, ka lata stabilizāciju pašreizējā procesā tas neietekmē. Kā zināms, katras valsts valūtas stabilitāti ietekmē eksporta un importa attiecības, kas jau pirms attiecību pasliktināšanās ar Krieviju bija nelabvēlīgas. Tagad, kad eksports vidēji samazinājies aptuveni par 16,4%, stāvoklis kļūst aizvien nopietnāks. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).politiķu un viņu atbalstītāju apgalvojumi par to, ka uz valsts ekonomiskās attīstības pašreizējo procesu šī ietekme būs niecīga, nesakrīt ar daudzu uzņēmēju prognozēm. Varam tikai pieņemt, ka šos politiķus galīgi neuztrauc tas, ka tūkstošiem cilvēku var zaudēt darbu. Tā, piemēram, tekstilražotāji prognozē, ka, turpinoties pašreizējai attiecību spriedzei ar Krieviju, viņiem nāksies atbrīvot 4,3 tūkstošus strādājošo, bet metālapstrādes nozarē - ap 7 tūkstošiem tur strādājošo cilvēku. Zvejnieku uzņēmumos ražošanas apjoms draud samazināties par 50-95%, un rodas jautājums, vai vispār nedraud šīs ražošanas nozares sabrukums Latvijā. Attiecību sasprindzinājums ar Krieviju kā lavīna sāk velties uz citām NVS valstīm. Tā, piemēram, Ukrainā un Baltkrievijā pēc Krievijas valdības spiediena bez juridiskā un finansiālā pamatojuma tiek slēgtas atsevišķas Latvijas banku pārstāvniecības. Politiskie apgalvojumi par situācijas normalizēšanos ekonomikā, par Rietumu politiķu izpratni un palīdzību attiecību uzlabošanā ar Krieviju, par kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - atbalstu attiecībās ar Krieviju nebūt nenozīmē, ka tāda pat sapratne un palīdzība ir starpvalstu biznesa aprindās. Tieši pretēji! Eiropas valstu tranzīts uz Krieviju un citām NVS valstīm sāk apiet Latviju un labprāt tiek pārņemts tajā pašā Lietuvā un Igaunijā, it sevišķi pārtikas produktu tranzīts. Gribam vai negribam to atzīt, bet politiķi šodien ir bezspēcīgi, jo biznesmenis labāk izmanto to valstu pakalpojumus, kurās viņš jūtas drošāks par savu ieguldīto naudu. Krīzes novēršanai valdība ir izveidojusi ekspertu grupu (pat veselas trīs!) priekšlikumu izstrādāšanai situācijas stabilizācijai valstī. Jūs laikam visi esat pagodināti, ka šodien tikāt iepazīstināti ar plānu, bet es to neesmu ne redzējis, ne par to dzirdējis. Starp neuzaicinātajiem - es uzsveru - neuzaicinātajiem! - ir Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti. Šodien viņus varbūt uzaicināja, bet tikai pēc tam, kad izskanēja viedoklis, ka tanī dokumentā nekā nav. Jā, patiešām var pārmest daudziem ministriem, arī Demokrātiskās partijas Saimnieks ministriem, vienu vai otru kļūdu, bet kurš uzņemsies atbildību par Krasta kunga izteicieniem, ka Norvēģijas gāze ir labāka nekā Krievijas gāze, kurš ir gatavs uzņemties atbildību par totālajām muļķībām, runājot par cenu starpību 40% līnijā nākošajā gadā, salīdzinot ar šo gadu, tikai par vienu Krasta kunga izteicienu? Un nemaz nerunāsim par spainīšos atvesto gāzi no Norvēģijas... Kurš uzņemsies šo bezatbildību, bezatbildības nastu, ko mūsu uzņēmēji dzirdēja no Ministru prezidenta puses Ukrainā? Kurš atbildēs par to, ka Ministru prezidents citas valsts premjera priekšā klanās un saka: “Mēs aizstāvēsim jūsu uzņēmējus, nevis mūsējos, vietējos. ” Ja jūs man uzdosiet jautājumu, kā var glābt un stabilizēt situāciju, es sacīšu, ka valdībai steidzīgi jāpieņem lēmums - aizliegt Ministru prezidentam pamest Latviju, aizliegt viņam teikt atklātas runas. Un, ja gadījumā tikai stila dēļ tādas runas ir jāsaka, tad esiet tik mīļi un akceptējiet šīs runas valdībā un nedodiet šim cilvēkam iespējas uzstāties un stāstīt pasaulei absolūtas muļķības, pat, elementāri runājot, radīt sajaukumu, ko nozīmē ekonomikas teorija. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 1998_04_22_a-seq37 language "lv".
• 1998_04_22_a-seq37 speaker Ziedonis_Cevers-1960.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q822919.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q211.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q37.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q191.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q193089.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q458.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q3736450.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q687709.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q30268570.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q159.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q15628977.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q212.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q184.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q20.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q12360039.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q3899540.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q15379125.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q2021893.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q523755.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q16356840.
• 1998_04_22_a-seq37 mentions Q29552.